Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (turpmāk – LLKC) Ozolniekos 4. novembrī notika AKIS seminārs, kas vienkopus pulcēja konsultantus, lauksaimniekus, pētniekus un citus lauksaimniecības nozares ekspertus. Pasākuma laikā tika apspriestas trīs LLKC īstenoto projektu aktualitātes – AdvisoryNet PEST, Climate Smart Advisors un GOOD – ar mērķi stiprināt zināšanu un inovāciju sistēmu Latvijas lauksaimniecībā.
Semināru atklāja LLKC projektu vadītāja Dace Šmita-Stone, uzsverot sadarbības un pieredzes apmaiņas nozīmi: “Mūsu mērķis ir ne tikai iepazīstināt ar projektu aktualitātēm un rezultātiem, bet arī veicināt diskusiju un prezentēt praktiski noderīgas idejas, kas palīdzēs lauksaimniekiem pielāgoties klimata pārmaiņām un strādāt ilgtspējīgi.”
Pasākuma pirmajā daļā tika diskutēts par pesticīdu lietošanas un risku mazināšanas jaunajām pieejām projekta AdvisoryNet PEST ietvaros. LLKC augkopības konsultanti Gunārs Bušēvics un Edgars Dzelme iepazīstināja ar inovatīvām pieejām pesticīdu lietošanas un risku mazināšanai, kas projekta pirmajā īstenošanas gadā tika demonstrētas gan Latvijā, gan citās projekta partneru dalībvalstīs (piemēram, Dānijā, Austrijā).
Savukārt LLKC augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze uzsvēra augsnes un augu veselības nozīmi ilgtspējīgas lauksaimniecības nodrošināšanā. Viņa uzsvēra, ka vesela augsne ir pamats veselu un ražīgu augu audzēšanai – “Veselā augsnē vesels augs!” Tā ir dzīva, mikroorganismiem bagāta sistēma, kur līdzsvarā atrodas minerālvielas, organiskās vielas, ūdens un gaiss. Tāpat tika analizēti demonstrējuma rezultāti z/s “Vilciņi 1”, kur salīdzinātas dažādas augu aizsardzības stratēģijas. Sistēma “Vesels augs” parādīja konkurētspējīgus rezultātus ražā un ekonomiskajā efektivitātē, ļaujot pieņemt pamatotākus lēmumus par fungicīdu lietošanu atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un slimību riskiem.
Otrajā sesijā uzmanības centrā bija Climate Smart Advisors (turpmāk – CSA) projekta rezultāti un gaidāmās aktivitātes. LLKC augkopības konsultants Gunārs Bušēvics dalījās pieredzē par izaicinājumiem un risinājumiem, ar kuriem saskaras klimata viedie konsultanti gan kopumā, gan īstenojot CSA projektu Latvijā. Viņš uzsvēra, ka klimatam draudzīgas prakses ieviešana prasa laiku, pacietību un datos balstītus lēmumus, bet konsultanta spēks slēpjas zināšanās, analīzē un ilgtermiņa domāšanā. Starp būtiskākajiem izaicinājumiem minēta pārmērīga birokrātija, laika trūkums padziļinātai analīzei un klientu uzticības veidošanai. Kā risinājumi akcentēta starptautiskās pieredzes izmantošana, precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, bioloģiskie mēslojumi un augu augsnes monitorings. G. Bušēvics uzsvēra, ka ilgtspējīga lauksaimniecība Latvijā iespējama tikai ciešā sadarbībā starp konsultantiem un lauksaimniekiem.
Jaunais lauksaimnieks Aivars Cimermanis dalījās pieredzē par pāreju uz reģeneratīvo lauksaimniecību, kas saimniecībā z/s “Aņģi” īstenota kopš 2019. gada, ieviešot tiešo sēju un samazinot augsnes apstrādi. Saimniecība, kas apsaimnieko 340 ha kviešu, rapša, zirņu un pupu laukus, mērķtiecīgi strādā pie augsnes veselības uzlabošanas, mēslošanas optimizācijas un mikrobioloģisko risinājumu izmēģinājumiem. Tāpat A. Cimermanis uzsvēra augsnes analīžu nozīmi, mikrobioloģisko preparātu ražošanu un pielietošanu, kā arī runāja par izaicinājumiem un ieguvumiem ceļā uz ilgtspējīgāku saimniekošanu.
Dienas noslēguma daļā dalībnieki piedalījās GOOD projekta koprades darbnīcā, kur LLKC projektu vadītāja Jessica Girardi un Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Līvija Zariņa prezentēja dzīvo laboratoriju (living lab) rezultātus un jaunākos atklājumus par biostimulatoru un mikorizas sēņu izmantošanu nezāļu pārvaldībā. Šo paņēmienu apvienošana ar rūpīgi izvēlētām segkultūrām būs galvenais uzsvars, vērtējot agroekoloģiskās nezāļu pārvaldības rezultātus nākamajā sezonā dzīvajā laboratorijā. Inovācija Latvijā būs arī vietēji izstrādātas arbuskulāro mikorizas sēnes, ko plānots izmantot sēklu apstrādei.
Noslēgumā Kārlis Švirksts no Bulduru Biotehnoloģiju centra iepazīstināja ar augsnes testēšanas nākotni Latvijā, uzsverot mikroorganismu aktivitātes un enzīmu lomas izpēti. Viņš uzsvēra, ka augsne ir dzīva un neaizstājama sistēma, kuras veselība nosaka pārtikas kvalitāti un vidi. Nākotnē augsnes testēšanā lielāka nozīme būs bioloģiskajiem rādītājiem – mikroorganismu un enzīmu aktivitātei –, kas sniedz pilnīgāku priekšstatu par augsnes dzīvotspēju.
Semināra noslēgumā notika diskusijas un tīklošanās starp dalībniekiem, veicinot ideju apmaiņu un turpmāku sadarbību starp zinātniekiem un lauksaimniekiem.
Pasākums apliecināja, ka Latvijas lauksaimniecības nozare aktīvi iesaistās inovāciju un ilgtspējas procesos, kas palīdzēs pielāgoties iespējamiem nākotnes izaicinājumiem un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību. Paldies visiem par dalību pasākumā!
Pasākums organizēts ES Horizon Europe programmas projektu ietvaros:
– ClimateSmartAdvisors (CSA)
Klimata viedās lauksaimniecības demonstrācijas tīkls, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
– AGrOecOlogy for weeDs (GOOD)
Projekts, kas pēta un attīsta agroekoloģiskas pieejas nezāļu pārvaldībai, lai uzlabotu augsnes veselību un samazinātu ķīmisko līdzekļu izmantošanu.
– AdvisoryNetPEST (ANP)
Konsultāciju tīkls pesticīdu lietošanas un ar tiem saistīto risku mazināšanai, veicinot zināšanu apmaiņu starp konsultantiem un lauksaimniekiem.
