Ūdens ir viens no galvenajiem augu augšanas faktoriem, bez kura nav iedomājama sekmīga augu augšana, kas ietver barības vielu transportu, dzesē augus, nodrošinot sekmīgu to elpošanu vai transpirāciju. Kādas augsnes īpašības ir jāzina, lai varētu prognozēt augsnes reakciju uz tiem vai citiem procesiem?
Augsnes auglība ir tas vienkāršais jēdziens, kas daudzus procesus augsnē attīsta pozitīvā virzienā. Augsnes organiskā viela ir būtībā galvenais elements, ap kuru veidojas visu pārējo faktoru kopums.
Augsnes organiskās vielas palielināšana
Uzdevums, no vienas puses, ir vienkāršs, bet, no otras puses, realizācijā parādās dažādas problēmas. Vidēji tiek uzskatīts, ka minerālaugsnēs, ja augsnes organiskā viela ir 2–3% robežās, tad to var uzskatīt par normālu situāciju, prakse gan rāda, ka ne viss ir tik vienkārši.
Lai mēs to saprastu, ir jāpalūkojas dziļāk. Organiskās vielas galvenā sastāvdaļa ir humuss. Tā molekulas ir lielmolekulāri savienojumi ar daudzām vielām, kurām var tikt piesaistīts ūdens. Tas nozīmē, ka vienkāršoti mēs varam uzskatīt, ka humusa viena no īpašībām ir spēja piesaistīt ūdeni, lai tas neaizplūstu. Tam piemīt tādas kā sūkļa īpašības. Viens kg humusa spēj saistīt 5–6 l ūdens. Tas nozīmē, ka katra humusa kg spēj piesaistīt 5–6 x vairāk ūdens kā paša svars. Ar to gan nebeidzas humusa labās īpašības. Molekulas ar tik sarežģītu struktūru spēj ļoti labi pretoties augsni degradējošu procesu virknei.
* Palīdz saglabāt augu izmantošanai augu barības elementus.
* Saglabāt ūdeni augu sakņu sistēmai.
* Pretojas ūdens un vēja degradējošai iedarbībai.
* Neļauj tehnikai sablīvēt augsni, ja viens tiek ievēroti kaut elementārākie nosacījumi.
Ir izpētīts, ka, pildot galveno uzstādījumu palielināt augsnes organisko vielu par vienu %, augsne spēs piesaistīt papildus 100 t ūdens uz hektāra. Vai tas ir daudz? Ja lūkojamies laistīšanas virzienā, tad šie skaitļi nav augsti, bet tas ir ūdens, kas kļūst pieejams augu sakņu sistēmai. Eksistē gan mīts, ka minerālaugsnēs augsnes organiskās vielas paaugstināšana līdz 4–6% apdraudot augu veselību. Ja mēs skatāmies uz augsni kopumā, tad augsnes organiskās vielas ietekme ir faktiski saistīta ar visiem galvenajiem procesiem augsnē.
Augsnes organiskās vielas divējādā daba
Nosakot kopējo augsnes organiskās vielas daudzumu, mēs uzzinām tikai daļu no patiesības. Organiskā viela var būt šķīstoša un ļoti lēni šķīstoša. Pirmā veidojas, strādājot dažādu grupu mikroorganismiem, kas lielākoties ir baktērijas, tās noārda augsnē nonākošās organiskās izcelsmes daļiņas, kas nāk no dažādiem organiskajiem materiāliem, taču tas ir tikai pusceļš, līdz no šķīstošās organiskās vielas varētu izveidoties noturīgs humuss.
Šķīstošo organisko vielu (veido nevis īstu šķīdumu, bet veido suspensiju) var noteikt ar vienkāršu burkas metodi, līdzīgi kā nosaka augsnes granulometrisko sastāvu. Burkā iepilda augsni, apmēram 1/3 daļu, pielej ūdeni 80% no pilnas burkas tilpuma un skalina, līdz pilnībā visa augsne pāriet suspensijas stāvokli. Pēc 24 stundām varēs redzēt, kāda ir situācija. Ja ūdens ir pilnībā dzidrs, šķīstošās organiskās vielas praktiski nav, bet ja ūdens ir vairāk vai mazāk tumšā krāsā, tā ir organiskā viela, kas nav vēl pārveidota noturīgos humusa savienojumos. Sevišķi šis moments ir jāņem vērā tiem, kas daudz strādā ar mulčām, organiskiem materiāliem, augstām dobēm utt. Tur tas ir raksturīgi. Ko tas nozīmē dabā? Nelabvēlīgu apstākļu gadījumā – sevišķi ar ūdens noteci, bagātīgiem nokrišņiem – tā visa var izskaloties. Identiski var pārbaudīt komposta gatavību.
Lai tālāk varētu veidoties noturīgs humuss, lielu lomu spēlē humīnskābes un fulvoskābes. Attiecīgu preparātu izmantošana ir jēgpilna. Ar to gan nepietiek, jo ir nepieciešami tie mikroorganismi, kas spēj “būvēt” humusu. Austrijas pētnieki to sauc par huminificējošo dzīvību. Diemžēl augsnes apstrādes tehnoloģijas ir izveidojušas ļoti bakteriālas augsnes, kurās dominē tās mikroorganismu grupas, kas veikli noārda organiskās substances, kuras mēs iestrādājam augsnē – dažāda veida kūtsmēsli, mulčas, zaļmēslojums (starpkultūras, sedzējaugi, pasējas augi), bet nebūvē augsni.
Sliktā vai labā ziņa reizē ir tā, ka ir tikai trīs iespējas, kā pie “augsnes būvētājiem” mikroorganismiem ir tikt.
* Augsnes, kurās ir mikroorganismi, “augsnes būvētāji”. Vai tādas Latvijā ir iespējams atrast? Noteikti jā, tikai iespējas atrast tās lielajos laukos līdzinās nullei. Jāmeklē ir tur, kur tās gadu desmitiem ir saņēmušas organisko mēslojumu, tajā skaitā kūtsmēslus. Augsnes aramkārta ir vismaz 30–40 cm dziļa, augsne ir strukturēta ar labi veidotiem agregātiem.
* Komposts, kas veidots aerobā vidē. Tas nozīmē, ka tas ir obligāti izgājis termo fāzi sadalīšanās procesā, pēc tam – nobriešanu. Tādu kompostu iestrādājot augsnē, turpināsies augsnes būvēšanas procesi.
* Komposta tēja, apskābekļots komposta ekstrakta preparāts. No gatavā komposta tiek veikta noskalošana, lai iegūtu maksimāli daudz mikroorganismu un tos efektīvi pavairotu 24 stundu laikā, un tad to var izsmidzināt uz augsnes.
Augsnes spēja uzņemt ūdeni
Augsnes spēja uzņemt ūdeni ir tiešā veidā atkarīga no tā, cik liels ir organiskās vielas % un tās granulometriskais sastāvs, ko sastāda māla, smilts, nogulumu attiecības. Tādēļ situācija dažāda mehāniskā sastāva augsnēs veidosies atšķirīga. Smilts augsnes ūdeni uzņems strauji, bet nelielos daudzumos. Tālāk atkarībā no tā, kas notiek augsnes dziļākajos slāņos, vai nu sāksies ūdens nonākšana gruntsūdeņos, vai notiks intensīva ūdens radīta erozija. Smilts augsnēs ūdens strauji pārvietojas uz leju, bet praktiski nevar pārvietoties uz sāniem.
Pieaugot māla daļiņu procentuālajam sastāvam, augsnes spēja uzņemt ūdeni pieaug, taču ūdens uzsūkšanās ātrums sarūk. Tas nozīmē, ka mālainās augsnēs nelabvēlīgi ir intensīvi nokrišņi, jo tad ūdens strauji sāks uzkrāties augsnes virspusē, radot lielas ūdens lāmas. No augsnes tiek izspiests gaiss, rezultātā augiem strauji būtiski pasliktinās augšanas apstākļi. Augu saknes smok, ja laiks ir silts, strauji izplatās, kā šovasar, bakteriālās puves ar raksturīgo smaku.
Augsnes infiltrācijas spējas
Par augsnes infiltrācijas spēju sauc ūdens uzņemšanu noteiktā laika posmā. Parasti to izsaka mm/min. Augsnes spēj sekmīgi uzņemt nokrišņus, ja to intensitāte ir mazāka par 0,1–0,2 mm/min. smagās mehāniskās augsnēs, 0,2–0,3 mm/min. smilšmāla augsnēs, bet 0,5–0,8 mm/min. smilts augsnēs. Tad ūdens spēs iesūkties augsnē. Ja nokrišņu intensitāte kļūst lielāka kā augsnes infiltrācijas spēja, tad uz lauka atkarībā no nokrišņu intensitātes, veidosies ūdens peļķes.
Augsnes apakškārtas sablīvējums
Augsnes apakškārtas sablīvējums parasti veidojas nepareizu tehnoloģisko darbu veikšanas rezultātā. To noteikt var ar penetrometra palīdzību. Tālāk ir jāsaprot, vai sablīvējumu var likvidēt, audzējot zaļmēslojuma kultūras ar dziļu sakņu sistēmu (piem., eļļas rutks, baltais amoliņš, baltās sinepes, sējas redīss, ziemas rudzi, auzas, saulespuķes). Izmantojot šīs kultūras vai to maisījumus, var šādi mēģināt apakšslāni likvidēt. Var mēģināt, apsējot mazus laukumus, skatīties, vai augu sakņu sistēma tiek cauri sablīvējumam vai nē. Ja nē, paliek tikai dziļirdināšana.
