Patlaban, kad piekrastē un uz moliem aktīvi norit vasaras sezona, makšķerniekiem jābūt īpaši vērīgiem, ievadot datus par savu lomu. Svarīgi atcerēties, ka ziņojumi jāsniedz tikai par noteiktām sugām, kurām normatīvie akti paredz obligātu uzskaiti. Ja lomā nav tieši attiecīgā zivs, ziņojums nav jāiesniedz. Īpašu uzmanību jāpievērš zeltplekstei, jo praksē novērojams, ka makšķernieki kā zeltpleksti kļūdaini reģistrē parasto pleksti. Lai gan zeltplekste uzturas Latvijas piekrastē, tā nav bieži sastopama suga, tādēļ makšķernieki pirms loma reģistrēšanas tiek aicināti rūpīgi pārliecināties par noķertās zivs sugu.
Galvenā zeltplekstes atšķirības zīme ir uz tās ķermeņa redzamie izteiktie, spilgti oranžie vai dzeltenīgie plankumi. Tāpat zeltplekstes āda parasti ir gludāka un glumāka (slīd ārā no rokām) nekā plekstei, kuras virsma bieži vien ir izteikti raupja, asa un klāta ar sīkiem kaula pauguriņiem. Tā kā obligātā reģistrācijas prasība un starptautiskā uzskaite attiecas tieši uz zeltpleksti, makšķerniekiem ir jāmāk šīs abas sugas vizuāli atšķirt. Precīza sugas noteikšana ir izšķiroša, lai kopējā datubāzē nenonāktu kļūdaini dati, kas vēlāk var tikt interpretēti nepareizi un izmantoti pret pašu makšķernieku kopienu. Kļūdaini ievadīti dati rada mākslīgu priekšstatu par masveidīgu zeltplekšu ieguvi, kas neatbilst patiesajai situācijai dabā. Šādos gadījumos starptautiskās uzraudzības institūcijas ilgtermiņā var ieviest nepamatotus aizliegumus un stingrākus ierobežojumus (kvotas), uzskatot, ka krājumi ir apdraudēti vai netiek kontrolēti.
Savukārt reņģu makšķerniekiem jāņem vērā, ka atskaitē jānorāda tikai kopējais noķerto zivju svars kilogramos. Vienai personai atļauts paturēt lomā ne vairāk kā 10 kilogramus reņģu. Jāziņo ir par visām noķertajām šo sugu zivīm, neatkarīgi no tā, vai tās paturētas pašpatēriņam, izmantotas tālākai ēsmai vai arī atlaistas atpakaļ jūrā. Šāda detalizēta pieeja palīdz pētniekiem fiksēt ne tikai reālo patēriņu, bet arī kopējo rekreācijas zvejas intensitāti, kas ir svarīgs faktors ekosistēmas veselības izvērtēšanā
Precīzi ievadīti dati ir būtiski, jo tie tieši ietekmē zivju resursu novērtējumu un nākotnes lēmumus par Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldību. Reģistrācijas pienākums attiecas uz sešām noteiktām zivju sugām jeb “Lielo jūras sešnieku”, starp kurām pašlaik aktuālākās ir reņģes un zeltplekstes (“sešniekā” iekļauta arī menca, zutis, lasis un brētliņa). Ikvienam makšķerniekam 24 stundu laikā noķertais loms ir jāreģistrē Makšķerēšanas kartes tīmekļvietnē Makskeresanaskarte.lv sadaļā “Reģistrēt jūras lomu”.
Šie noteikumi un jaunās prasības ir ieviestas, lai saudzētu zivju resursus un kopējo Baltijas jūras ekosistēmu. Prasība tieši izriet no ES Kontroles regulas, kuras galvenais mērķis ir precīzi uzskaitīt rekreācijas makšķernieku guvumu visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Detalizētas vizuālās pamācības sugu atpazīšanai, kā arī video instrukcijas, kā soli pa solim aizpildīt elektronisko atskaiti, ikviens interesents var viegli atrast Makšķerēšanas kartes oficiālajā interneta vietnē.
