LLKC augkopības un lopkopības konsultanti 22. septembrī piedalījās praktiskās mācībās par ilggadīgo zālāju un aizsargājamo zālāju biotopu apsaimniekošanu kā nozīmīgu saimniecības resursu.
Mācību laikā tika apskatītas divas bioloģiskās saimniecības ar atšķirīgu zālāju apsaimniekošanas situāciju. Dabas parkā “Abavas senleja” saimniecībā “Priedītes” tika iepazīta dabisko zālāju apsaimniekošana, izmantojot gaļas liellopu ganīšanu un vienlaikus veicinot dabas vērtību saglabāšanu. Saimniecībā tiek apsaimniekoti aptuveni 30 ha dabisko zālāju. Savukārt z/s “Sniķeri” tika vērtētas iespējas atjaunot un apsaimniekot 44 ha dažādā pakāpē aizaugošu zālāju, izvērtējot gan ganīšanas, gan pļaušanas iespējas, kā arī krūmu, ekspansīvo sugu un nelīdzenas virsmas apsaimniekošanu.
Galvenās praktiskās atziņas
- Konsultanti secināja, ka ekstensīvo šķirņu dzīvnieku audzēšana bioloģiskajās saimniecībās var būt veiksmīgi savienojama ar bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekošanu. Pareizi organizējot ganīšanu, iespējams iegūt kvalitatīvu zālaugu lopbarību un vienlaikus uzturēt un veidot bioloģiski daudzveidīgus zālājus.
- Būtiska uzmanība jāpievērš liellopu blīvumam uz platības vienību. Pārāk liels dzīvnieku skaits konkrētā platībā var izraisīt zālāja pārganīšanu, kavēt augu atjaunošanos un negatīvi ietekmēt zālāja sugu daudzveidību. Tādēļ ganību intensitāte jāpielāgo konkrētās platības augšanas apstākļiem, zālāja stāvoklim un sezonas laikam.
- Īpaši rūpīgi jāseko līdzi ganīšanas intensitātei smaga granulometriskā sastāva augsnēs. Pārmērīga dzīvnieku koncentrācija šādās platībās var veicināt augsnes sablīvēšanos un pārmitru lauku veidošanos. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt zālāja kvalitāti un samazināt bioloģiski vērtīgo augu sugu sastopamību.
- Lai mazinātu šos riskus, ieteicams veidot pārdomātas ganību sistēmas, kas nodrošina iespēju atsevišķām zālāju platībām atjaunoties. Ganību izmantošanas plānošana un dzīvnieku pārvietošana starp platībām var veicināt zālāja atjaunošanos, saglabāt sugu daudzveidību un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvas lopbarības ieguvi.
Bioloģiski vērtīgu zālāju atjaunošana
- Būtiska iespēja lauksaimniekiem ir bioloģiski vērtīgu zālāju atjaunošana arī nesakoptās un aizaugušās teritorijās. Šādos gadījumos saimniecībai var palīdzēt pieteikšanās bioloģiski vērtīgu zālāju atjaunošanas projekta atbalstam un zālāju atjaunošanas plāna izstrāde sertificēta biotopu eksperta vadībā.
- Zālāja atjaunošanas procesā svarīgi izvērtēt konkrētās teritorijas stāvokli un piemērotāko apsaimniekošanas veidu – kur nepieciešama krūmu novākšana, kur piemērotāka ir ganīšana, bet kur zālāja atjaunošanai nepieciešama pļaušana. Šāda pieeja ļauj līdzekļus ieguldīt mērķtiecīgi un pakāpeniski, vienlaikus ņemot vērā teritorijas dabas vērtības.
- Atjaunotās zālāju platības saimniecībai dod iespēju racionālāk un ekonomiski izdevīgāk apsaimniekot zālājus, iegūstot kvalitatīvu zālaugu lopbarību visas veģetācijas sezonas laikā. Vienlaikus atbilstoša apsaimniekošana veicina zālāju sēklu pārnesi un bioloģiski vērtīgu augu sabiedrību veidošanos.
- Tādējādi zālāju apsaimniekošana nav skatāma tikai kā dabas aizsardzības pasākums. Tā var būt arī saimniecības resurss, kas, gudri plānojot ganīšanu un pļaušanu, ļauj savienot kvalitatīvas lopbarības ieguvi ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Konsultanta loma
- Praktiskās mācības parādīja, ka konsultanta uzdevums ir palīdzēt saimniekam izvērtēt konkrētās saimniecības situāciju un pieņemt praktiskus, ekonomiski un agronomiski pamatotus lēmumus. Īpaši svarīgi ir vienlaikus ņemt vērā gan ganāmpulka vajadzības, gan zālāja produktivitāti, augsnes īpašības un bioloģiskās vērtības.
- Šāda pieeja ļauj meklēt līdzsvaru starp saimniecības ekonomiskajām interesēm un dabas vērtību saglabāšanu – tieši šāda lopkopības, augkopības un dabisko zālāju ekspertu skatījumu savienošana bija viena no mācību galvenajām iecerēm.
Liels paldies saimniecību īpašniekiem par atsaucību un dalīšanos ar praktisko pieredzi, kā arī biotopu ekspertēm Solvitai Rūsiņai un Maijai Mednei par vērtīgajām zināšanām un praktiskajiem ieteikumiem zālāju apsaimniekošanā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.
