Aizvadītajā periodā kultūraugu attīstību noteica atšķirīgi meteoroloģiskie apstākļi. Jūnijs bija par 1,7 °C siltāks, nekā ierasts, savukārt jūlijā nokrišņu daudzums būtiski pārsniedza normu – pirmajā dekādē tas sasniedza 189% no normas, bet otrajā dekādē – 137%. Vietām Kurzemē un citviet stiprās lietusgāzes applūdinājušas laukus, radot bažas par savlaicīgu ražas novākšanu.
Šobrīd visā Latvija noslēdzas ziemas miežu kulšana un uzsākta rapša un kviešu kulšana. LLKC speciālisti prognozē, ka kopējais ziemāju ražas līmenis būs labs, jo pakāpeniskais pavasaris, kā arī veģetācijas periodā pietiekamais siltuma un mitruma nodrošinājums sekmējis veiksmīgu ziemāju attīstību un augstu vārpu produktivitāti.
Tomēr situācija reģionos atšķiras.
Kurzemē veģetācijas sezonas sākumā augiem pietrūka mitruma, kas samazināja cerošanu un vārpu produktivitāti. Savukārt Ziemeļkurzemē jūlijā stiprās lietusgāzes applūdinājušas laukus, radot riskus gan ražas novākšanai, gan graudu kvalitātei.
Zemgalē ziemāju sējumiem saglabājas augsts ražas potenciāls. Ziemas kviešiem novērota laba vārpu produktivitāte un salīdzinoši nelieli kaitēkļu bojājumi. Atsevišķos laukos pēc stiprām lietusgāzēm un vēja vērojama veldre, īpaši sējumos, kur slāpekļa mēslojums nav bijis sabalansēts.
Vidzemē pirms lietavām novāktie ziemas mieži uzrāda labu ražību, tomēr laukos, kur raža vēl nav novākta, ražas potenciālu samazina lietus un vēja bojātās vārpas. Ziemas kviešos konstatēta vārpu fuzarioze, kas mitros un siltos laikapstākļos var negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti.
Latgalē šī gada ražas potenciālu ietekmējušas arī iepriekšējo gadu ekonomiskās grūtības. Trīs ražošanai nelabvēlīgi gadi ierobežojuši saimniecību iespējas ieguldīt mēslošanā un sējumu kopšanā, tādēļ graudaugu un rapša laukos izplatījušās viendīgļlapju nezāles, kas konkurē ar kultūraugiem par barības vielām un samazina potenciālo ražu. Vietām stipro lietavu un vēja dēļ graudaugi sagūluši veldrē.
Ziemas rapša attīstība šogad kopumā vērtējama pozitīvi. Zemgalē un Vidzemē augi labi sazarojās, savukārt pietiekamais mitrums pāksteņu nobriešanas laikā veicināja rupjāku sēklu veidošanos un augstāku ražas potenciālu. Vienlaikus vairākos reģionos ražu ietekmē baltās puves izplatība, kaitēkļu bojājumi un nezāļu izplatība.
Arī kartupeļu audzētājiem šobrīd prognozes ir labvēlīgas. Optimālais augsnes mitrums un siltais laiks sekmējuši bumbuļu veidošanos, laksti ir spēcīgi un uzsākta agrīno šķirņu novākšana. Vienlaikus mitrie un siltie laikapstākļi veicina lakstu puves attīstību, tādēļ audzētājiem īpaša uzmanība jāpievērš slimības ierobežošanai.
Saskaņā ar LLKC jūlija prognozēm vidējā ziemas kviešu ražība Latvijā šobrīd tiek lēsta 4,6 t/ha, rudziem – 4,2 t/ha, tritikālei – 3,9 t/ha, ziemas miežiem – 4,3 t/ha, ziemas rapsim – 2,3 t/ha, bet kartupeļiem – 27 t/ha. Ražības rādītāji dažādos Latvijas reģionos atšķiras.
