
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) īsteno demonstrējumu, kura mērķis ir izvērtēt ekonomiski izdevīgākos un videi draudzīgākos jēru nobarošanas risinājumus dažādās ganību sistēmās bioloģiskajā lauksaimniecībā. Demonstrējumā iegūtie rezultāti sniegs praktiskas atziņas par datos balstītu lēmumu pieņemšanu jēru nobarošanā ganībās un palīdzēs pilnveidot saimniekošanas efektivitāti un konkurētspēju aitkopībā.
Demonstrējumā īpaša uzmanība pievērsta ilgtspējīgai ganību apsaimniekošanai un tās nozīmei klimata pārmaiņu mazināšanā, tostarp augsnes oglekļa piesaistei un zālāju kvalitātes saglabāšanai. Sadarbībā ar aitkopības saimniecību z/s “Zīles” jūnija vidū tika organizēta lauka diena par ganību izmantošanu jēru nobarošanā. Tā bija pirmā lauka diena demonstrējuma projektā, kurā no plānotajiem trīs atkārtojumiem tika realizēts pirmais. Pasākumā bija iespēja iepazīties ar demonstrējuma saimniecības pieredzi un rezultātiem, kā arī iegūt praktiskas un zinātniski pamatotas zināšanas par ilgtspējīgu ganību apsaimniekošanu un aitkopību bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā.
Saimniecība ar lauksaimniecību nodarbojas kopš 1992. gada, bet tagadējais saimnieks Armands Kozulis saimniecību no sava tēva pārņēma 2016. gadā. Saimnieko ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, specializācija – aitkopība. Saimniecībai ir Latvijas tumšgalves šķirnes (LT) aitu audzētāja statuss. Ganāmpulkā ap 180 LT šķirnes aitu mātes un 4 vaislas teķi. Gaļas jēru ieguvei tiek pielietota rūpnieciskā krustošana, LT šķirnes aitu mātes pārojot ar Šarolē šķirnes teķi. Tīršķirnes aitas tiek realizētas gan gaļai, gan vaislai, bet krustojumi – gaļai. Apsaimnieko 218 ha zemes, kur audzē zālājus (lucernu) un graudaugus (kvieši, auzas, zirņi). Ik gadu atjauno 10–15 ha zālāju, kuru sastāvā 60% lucerna, 27% hibrīdā airene, 13% pļavas auzene. Ganīšanai izmanto aploku sistēmu, dzīvniekus pārvietojot ik pa 5–7 dienām uz nākamo aploku. Pēdējos gados, ņemot vērā vilku uzbrukumus ganāmpulkam, atšķirtos jērus nobaro novietnē, vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī ir 250 g.
Ganību nozīme
Ilgtspējīga ganību apsaimniekošana ir veids, kā atgremotājdzīvniekus nodrošināt ar pilnvērtīgu, lētu lopbarību, veicināt SEG emisiju samazināšanu, saglabāt augsnē oglekli (C) un rezultātā samazināt klimata pārmaiņu sekas. Ganību apsaimniekošana var būt intensīva vai ekstensīva. Ar intensīvu ganību apsaimniekošanu saprotam racionālu ganību apganīšanu, appļaušanu, mēslošanu un atjaunošanu. Ekstensīva ganību apsaimniekošana tiek īstenota, dzīvniekus ganību sezonas laikā ilgstoši ganot vienā un tajā pašā platībā, nenodrošinot aploku maiņu un to regulāru apkopšanu.
Viens no intensīvās ganību apsaimniekošanas veidiem ir porcijveida ganību platības izmantošana, kas nodrošina dzīvniekus ar nepāraugušu, augstvērtīgu zelmeni, palielina ganību ražību, rēķinot uz vienu laukuma vienību. Intensīva ganīšana nodrošina, ka 50–60% augu tiek apēsti, līdz 30% nobradāti, bet 10–20% augu paliek neskarti. Dzīvniekus vienā aplokā gana 1–3 dienas, neapēsto un nobradāto zāli appļauj, ganību zāle ataug 20 līdz 30 dienu laikā. Ganot ilgāk, degradējas zelmeņa botāniskais sastāvs, samazinās ganību produktivitāte, un pēc noganīšanas ir būtiski traucēta zelmeņa atjaunošanās. Pretstatā tradicionālajai ganību sistēmai, kur ganīšana notiek ilgu laiku vienā laukā, porcijveida ganību platības izmantošana nodrošina pakāpenisku noganīšanu, sadalot ganību platību nelielos nogabalos vai aplokos. Pētījumu rezultāti liecina, ka, ievērojot porcijveida ganīšanu, zelmeņa ražību ir iespējams palielināt par 15–45%, salīdzinot ar tradicionālo ganīšanu, kā arī, uzlabojoties barības kvalitātei, samazinās CH4 emisijas.
Pirmā atkārtojuma jēru nobarošana ganībās tika uzsākta 2026. gada 15. maijā, pirms tam viņus pieradinot pie ganību zāles. Efektīva jēru pieradināšana pie zāles sākas jau agrīnā vecumā, pakāpeniski ļaujot tiem iepazīt ganību zāli un attīstīt spēju to pilnvērtīgi izmantot. Pareizi organizēta pāreja uz ganību izmantošanu palīdz samazināt gremošanas traucējumu risku. Jēru skaits katrā demonstrējuma grupā – 19, no tiem 9 Latvijas tumšgalves, 5 krustojuma jēri (LT×SA) un 5 Vācijas merino vietējās šķirnes jēri, kas iepirkti no saimniecības 3D develpment. Demonstrējuma jēru vidējais vecums, uzsākot pieradināšanu, 95 dienas, bet uzsākot nobarošanu, 100 dienas, un dzīvmasa vidēji 25,3 kg. Jēri ganījās divās ganību sistēmās – porcijveida, katru rītu piedāvājot jaunu ganību zāles porciju, un aplokos, kas tika mainīti ik pa 10 dienām. Abu grupu jēri tika svērti ik pa 10 dienām.
Jēri tika ganīti ceturtā gada zālājā, kura sastāvā 60% lucerna, 27% hibrīdā airene, 13% pļavas auzene. Uzsākot ganīšanu, zāles garums bija 12 cm, un ražība vidēji 3,2 t ha-1.
Ganīšanas laikā tika noteikts zāles krājuma daudzums un kvalitāte (1. attēls). Ganību zāles ķīmiskais sastāvs, uzsākot ganīšanu, bija piemērots jēru nobarošanai: 18,9% sausnas, 24,0% kopproteīna, 39,8% NDF un 6,8% NEL. Maija beigās, kad zāle bija sasniegusi ziedēšanas fāzi, tās kvalitāte strauji pasliktinājās. Ganību zālē sausna saglabājās 18,9% līmenī, bet sausnas uzņemšanu ietekmējošais neitrāli skalotās kokšķiedras daudzums (NDF) sasniedza 50,8%, kas ir lielākais rezultāts visā demonstrējuma laikā. Tika novērots arī kopproteīna daudzuma samazinājums par 11%. Ganību zelmenī sāka intensīvāk augt baltais āboliņš. Jēri ganībās ļoti novērtē lucernas dzinumus, tos pirmos izlasot no zāles zelmeņa. Ap 10. jūniju jēri tika ielaisti atālā. Ganību zāles ķīmiskā sastāva rezultātos 5. jūnijā un 16. jūnijā nav vērojamas pozitīvas izmaiņas, izņemot kopproteīna sastāvu, tas palielinājies no 11,3% līdz 12,5%, bet jau 17. jūlijā atkal atgriežas iepriekšējā vērtībā, 11,6%. Šajā laikā zālāju jau varēja noganīt trešo reizi. Tas skaidrojams ar to, ka hibrīdā airene aug ļoti ātri, tās stiebrus nepieciešams appļaut augstāk, lai jēriem ir pieejama svaiga zāle.

Tas veicina spurekļa attīstību, uzlabo gremošanas sistēmas darbību un palīdz jēriem pakāpeniski pāriet uz pilnvērtīgu ganību izmantošanu.
Demonstrējuma laikā iegūtos svēršanas rezultāti analīzei sadalīti 3 posmos (1. tabula).
| Demonstrējuma laiks un posmi | Perioda ilgums, dienas |
| Demonstrējuma rezultāti no 15. maija līdz 16. jūnijam (1. posms) | 32 |
| Demonstrējuma rezultāti 16.06.–17.07. (2. posms) | 31 |
| Demonstrējuma rezultāti 17.07.–10.08. (3. posms) | 24 |
| Demonstrējuma laiks 15.05. –10.08. | 87 |
Pēdējais, 3. nobarošanas posms, bija vidēji par nedēļu īsāks, jēri bija sasnieguši vēlamo dzīvmasu un tika realizēti. Jēri ganībās tika nobaroti 87 dienas un realizācijas laikā sasniedza vidēji 6 mēnešu vecumu un 44 kg dzīvmasu. Vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī pa demonstrējuma grupām nobarošanas posmos un visā demonstrējuma laikā apkopots 2. attēlā. Iegūtie rezultāti liecina, ka abās demonstrējuma grupās jēri lielāko augšanas tempu uzrādīja 2. nobarošanas posmā, tas ir, laikā no 16.06. līdz 17.07. Trešajā nobarošanas posmā jēru augšanas temps būtiski samazinājās un nepārsniedza 200 g robežu.

Izņēmumi bija periodi, kad zāles kvalitāte pasliktinājās vai nebija pietiekamas pieejamās zāles masas, kā rezultātā samazinājās jēru augšanas temps. Novērojot aplokos ganīto jēru izmaiņas fekāliju konsistencē, tika sagatavoti fēču paraugi un nogādāti uz LBTU VMF analīzēm (27. maijs). Veicot analīzes, tika noskaidrots, ka porcijveida ganīšanas sistēmā parazītu daudzums ir optimālās robežās, bet aploku ganību sistēmā eimēriju bija daudz – 101 700, un ir nepieciešams veikt jēru attārpošanu. Parazītu kontrolei jēru audzēšanā ir būtiska nozīme, jo parazīti var samazināt barības vielu izmantošanas efektivitāti, kavēt augšanu un negatīvi ietekmēt dzīvmasas pieaugumu. Īpaši ganību periodā regulāra ganāmpulka uzraudzība un savlaicīga parazītu kontrole palīdz saglabāt jēru veselību, augšanas tempu un saimniecības ekonomisko efektivitāti.
Jēru muskuļaudu un taukaudu slāņa dziļuma noteikšanu 17. jūlijā veica biedrības „Latvijas Aitu audzētāju asociācija” ciltsdarba speciāliste Ilze Miķelsone, izmantots ultrasonogrāfu. Veicot mērījumus, jēru vidējais vecums bija 163 dienas. Iegūtie rezultāti apkopoti 2. tabulā. Jēriem porcijveida ganīšanas sistēmā visi noteiktie parametri bija tikai nedaudz lielāki, salīdzinot ar jēriem, kuri ganīti aplokos. Lielākā starpība iegūta muskuļaudu dziļumam, vidēji 0,71 mm. Jēra liemenī muskuļaudu un taukaudu daudzums parāda, cik labi dzīvnieks ir izaudzēts un kāda būs iegūtā liemeņa kvalitāte
| Ganīšanas veids | Veicot mērījumus | ||
| Dzīvmasa, kg | Dziļums, mm | ||
| Taukaudu | Muskuļaudu | ||
| Porcijas | 39,58 | 2,08 | 26,97 |
| Aploki | 39,10 | 1,96 | 26,26 |
| Starpība | 0,48 | 0,08 | 0,71 |
Veicot dzīvmasas un ultrasonogrāfijas mērījumu korelācijas analīzi, noskaidrots, ka tai ir vidēji cieša pozitīva sakarība ar muskuļaudu dziļumu (porcijas r=55, bet aploki r=57), bet ar taukaudu dziļumu iegūta vāja pozitīva sakarība, attiecīgi r=0,17 un r=0,14. Arī starp taukaudu un muskuļaudu dziļumu pastāv vāja pozitīva sakarība.
Jēri realizēti 10. augustā, sasniedzot 187 dienu vecumu. Iegūtie kaušanas rezultāti apkopti 3. tabulā.
| Ganīšanas veids | Dzīvmasa pirms kaušanas, kg | Kautmasa, kg | Kautiznākums, % |
| Porcijas | 44,05 | 18,14 | 41,12 |
| Aploki | 43,68 | 17,60 | 40,21 |
| Starpība | 0,37 | 0,54 | 0,91 |
Iegūtie rezultāti liecina, ka porcijveida ganīšanas sistēmā jēru dzīvmasa pirms kaušanas bija par 0,38 kg lielāka, vidēji 44,05 kg, bet kautmasas iznākums bija par 0,54 kg lielāks, nodrošinot teju par 1% lielāku kautiznākumu. Katrs kautmasas kg ienes papildus ienākumus realizācijā, tāpēc saimniekiem tas ir svarīgs rādītājs. Demonstrējuma jēru realizācijas rezultāti apkopoti 4. tabulā.
Ekonomiskais salīdzinājums pa grupām
| Ganīšanas veids | Liemeņu masa, kg | Ieņēmumi par liemeņu realizāciju, eiro | Papildus izdevumi, eiro | Ieņēmumi grupā, eiro |
| Porcijas | 344,57 | 2928,.84 | 118,20 (darbs) | 2810,64 |
| Aploku | 334,38 | 2842,23 | 31,50 (attārpošana) | 2810,73 |
| Starpība | 10,19 | 86,61 | 112,20 | -0,09 |
Porcijveida ganīšanas sistēma prasa ieguldīt lielāku darbu un resursus saimniecībā. Papildus ik dienu jaunu ganību pārlikšana un ūdens, minerālvielu nodrošināšana saimniecībā aizņēma 15 minūtes. Jēru nobarošanas periods ganības bija 87 dienas, kas veidoja papildus izmaksas. Aploku ganību sistēmā papildus izdevumi bija jēru attārpošana, kas uz grupu veidoja 6,00 eiro (medikamenti + darbs). Jēra 1 kg liemeņa iepirkuma cena kautuvē bija 8,50 eiro. Aploku ganību sistēmā jārēķinās ar nenoganītās un pāraugušās zāles appļaušanu, lai saglabātu kvalitatīvu un vienmērīgu zelmeni, vidēji izmaksās tas sastāda ap 20 eiro uz hektāru.
Demonstrējuma pirmais atkārtojums apliecina, ka mērķtiecīga ganību apsaimniekošana un piemērota zālāju sastāva izvēle veicina labākus jēru augšanas un nobarošanas rezultātus. Efektīva ganību izmantošana ir ilgtermiņa ieguldījums ganāmpulka veselībā, produktivitātē un saimniecības ekonomiskajā izaugsmē.
Demonstrējuma gaitu un pirmos rezultātus prezentēja LLKC lopkopības eksperte Daiga Baltiņa-Volrate un zinātniskā konsultante Daina Kairiša, Dr. agr., profesore emeritus, LBTU, Dzīvnieku zinātņu institūts.