2023. gada nogalē pieņemtās Eiropas Savienības (ES) zvejas kontroles regulējuma izmaiņas nes jaunus izaicinājumus gan Latvijas zvejniekiem, gan citiem operatoriem (zvejas produktu apstrādātājiem, importētājiem, eksportētājiem), gan Latvijas atbildīgo iestāžu pārstāvjiem. No 2024. gada sākuma stājās spēkā jaunā ES Regula (1), kas pārskatīja iepriekšējo zvejas kontroles sistēmu. Ar šo regulējumu tika pilnveidota novecojusī zvejas kontroles regula (2) un citas ar zvejas kontroli saistītās ES regulas, ievērojami pilnveidojot zvejas uzraudzības mehānismus un stiprinot kopējās zivsaimniecības politikas izpildi, kā arī uzlabojot pasākumus cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju ar nolūku nodrošināt, ka zveja un akvakultūras darbības ir ilgtspējīgas.
Kontroles sistēma, kas pastāvēja kopš 2009. gada un bija pietiekoši laba iepriekš, vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Tehnoloģijas ir strauji attīstījušās, bet kontroles mehānismi tajā pašā laikā nav ievērojami mainījušies, radot būtisku neatbilstību starp inovāciju līmeni šajā jomā. Jaunā regula paredz plašāk izmantot digitālos rīkus un datu analīzi, lai kontroli padarītu precīzāku un mazāk apgrūtinošu visām iesaistītajām pusēm – zvejniekiem, citiem operatoriem, zinātniekiem, inspektoriem.
Zemkopības ministrija apzinās, ka jebkuras izmaiņas rada izaicinājumus, tāpēc tā no savas puses organizē informatīvās kampaņas, lai palīdzētu zvejniekiem un operatoriem izprast jaunās prasības. Neviens necer, ka zvejnieki un operatori vieni paši tiks galā ar visām šīm izmaiņām. Attiecīgi Zemkopības ministrija arī turpmāk gatavos nepieciešamos informatīvos materiālus, kā arī organizēs tikšanās ar zvejnieku organizācijām un operatoriem, kur skaidros jaunumus un atbildēs uz jautājumiem.
Iekšējo ūdeņu, akvakultūras un importa zvejas produktu izsekojamības nodrošināšana
Zvejas kontroles regula tostarp nosaka tirdzniecības kontroles principus, konkrētu zvejas un akvakultūras produktu partiju sastāva noteikšanu, kā arī zvejas partiju izsekojamību. No 2026. gada 10. janvāra dalībvalstīs jāievieš iekšējo ūdeņu, akvakultūras un importa zvejas produktu izsekojamības sistēma. Regula nosaka arī datu apjomu, kas jānorada informācijā par zvejas produktu partijām. Ņemot vērā, ka Latvijā jau kopš 2018. gada ir ieviesta elektroniskā jūras (piekrastes) zvejas produktu partiju izsekojamības sistēma, ko nodrošina valsts informācijas sistēma “Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (LZIKIS) un kas veiksmīgi darbojas, Zemkopības ministrijas ieskatā būtu iespējama esošās sistēmas izmantošana jauno prasību ieviešanai. Pēc konsultācijām ar zvejniekiem un operatoriem, kuri lietos sistēmu, tiks veiktas atbilstošās LZIKIS izmaiņas. Izvērtējot tehnisko risinājumu, ministrija veidos jauno sistēmu tā, lai datu ievade pēc iespējas minimāli skartu operatorus, bet nepieciešamā informācija tiktu ielasīta automātiski. Piemēram, iekšējo ūdeņu zvejniekiem, kuri nozvejas datus reģistrē LZIKIS, reģistrējamais informācijas apjoms par darbību ar produktu partiju būs minimāls, jo vispārīgā informācija ir pieejama LZIKIS un tā tiks ielasīta automātiski. Šajā sakarā atbilstoši tiks precizēti Ministru kabineta noteikumi, tiks izstrādāta jauna LZIKIS funkcionalitāte, kā arī rokasgrāmata lietotājiem. Iekšējo ūdeņu zvejnieki un akvakultūras uzņēmumu pārstāvji tika aicināti piedalīties tehniskajās darba grupās, lai sadarbotos sistēmas izstrādē un ieviešanā. Visiem operatoriem tiks organizēti informēšanas pasākumi un apmācības darbībām LZIKIS ar tirgū piedāvāto zivju partijām. Ministrija nodrošinās operatoriem arī konsultāciju sniegšanu.
CATCH – ES elektroniskā sistēma nozvejas sertifikātu pārvaldībai
Lai nodrošinātu zvejas produktu legālu izcelsmi un izsekojamību ES iekšējā tirgū, kā arī īstenotu ES politiku cīņā pret NNN zveju, pamatojoties uz NNN zvejas regulas jaunajām prasībām, Eiropas Komisija ir izveidojusi reāllaika informācijas sistēmu CATCH, kas tiek integrēta esošajā Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmā (TRACES). ES importētājiem, eksportētājiem, kā arī atbildīgajām iestādēm jaunās sistēmas izmantošana būs obligāta no 2026. gada 10. janvāra.
Ministrija vērš uzmanību uz to, ka nozvejas sertifikātu sistēmas principi nav mainījušies – tie ir saistīti ar pasākumiem, kas liedz NNN zvejas produktu nonākšanu ES tirgū no trešajām valstīm (“imports’’). Tāpat arī “eksports” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana uz trešo valsti. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā iepriekš, nozvejas sertifikātu sagatavošana un apstiprināšana ES iekšējiem darījumiem nav nepieciešama.
CATCH sistēmā visi dokumenti (nozvejas sertifikāti, apstrādes deklarācijas, nozveju uzglabāšanas dokumenti un citi ar nozvejas sertifikātu apriti saistītie dokumenti) tiks apstrādāti elektroniski, kas veicinās dokumentu caurspīdīgumu un atvieglos to pārbaudi. Latvijas kompetentajām iestādēm – Zemkopības ministrijai, Valsts vides dienestam, Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei – tiks nodrošināta piekļuve reāllaika informācijai, operatoru iesniegtajiem nozvejas sertifikātiem un saistošiem dokumentiem to pārbaudei un apstiprināšanai, kā arī iespējas veikt riska analīzi un padziļinātas pārbaudes, balstoties uz sistēmā ievadītajiem datiem. Nozvejas sertifikātu sagatavošana un iesniegšana notiks tikai šajā elektroniskajā sistēmā.
Latvijas importētājiem, eksportētājiem un kompetentajām institūcijām ir jāveic atbilstoša sagatavošanās, tai skaitā – jāsaņem pieeja CATCH sistēmai, jāveic iekšējo procesu pielāgošana elektroniskai dokumentu apritei, kā arī jānodrošina kompetento iestāžu personāla un operatoru apmācība darbam ar sistēmu. Jebkuram potenciālajam CATCH sistēmas lietotājam jau ir iespējams apgūt sistēmas darbības principus, izmantojot Eiropas Komisijas videoinstrukcijas lietotājiem (angļu valodā), ka arī saņemt pieeju gan sistēmas testa videi3, lai apgūtu sistēmas lietošanu, pirms tā kļūst obligāta, gan arī darba videi, kurā šobrīd iespējams reģistrēties un izveidot savu lietotāja profilu. Lietotāju praktiskas apmācības norisināsies 2025. gada beigās, kā arī tiks nodrošinātas lietotāju konsultācijas par sistēmas praktisko izmantošanu, sniedzot nepieciešamo atbalstu operatoriem darbā ar sistēmu.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā ministrija aicina operatorus sazināties ar ministrijas atbildīgajām personām:
Par jautājumiem saistībā ar izsekojamības tehniskiem risinājumiem: Artis Āboltiņš, tālr. 67095040, e-pasts artis.aboltins@zm.gov.lv (konsultē arī par CATCH sistēmas izmantošanu); Edijs Volkovičs, tālr. 67027038, e-pasts edijs.volkovics@zm.gov.lv.
Par Zvejas kontroles un NNN regulas prasībām: Olga Adamenko, tālr. 67095042; e-pasts: olga.adamenko@zm.gov.lv.
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2842 (2023. gada 22. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139, (ES) 2017/2403 un (ES) 2019/473, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023R2842&qid=1756210968020 .
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02009R1224-20241011&qid=1761289460355 .
.
