Patlaban, kad bioloģiskā daudzveidība pasaulē piedzīvo kritisku samazinājumu, arvien aktuālāks kļūst jautājums: kā apsaimniekot dabas resursus tā, lai tos ne tikai izmantotu, bet arī saglabātu? Meža nozarei šajā ziņā ir īpaši nozīmīga loma. Mežu apsaimniekošana ir nepieciešama, taču tai jābūt pārdomātai un vērstai uz ilgtspēju. Projekta LIFE IP LatViaNature aktivitātes E.3.1. ietvaros sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu, Dabas aizsardzības pārvaldi un citām organizācijām visā Latvijā norisinās semināri, kuros uzskatāmi demonstrēts, kā savienot mežsaimniecību ar dabas daudzveidības saglabāšanu. Piecās demonstrējumu teritorijās dažādi meža īpašnieki dalās savā pieredzē, skatījumā un praktiskajās metodēs, kā apsaimniekot mežu dabai draudzīgā veidā.
No teorijas uz praksi – pieredze Latvijas mežos
Saimniecībā “Mazjāņi” semināra dalībniekus uzņēma meža īpašnieks Mārtiņš Zvejnieks kopā ar Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti. Viņi iepazīstināja ar ilgtspējīgas mežsaimniecības principiem, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiski vērtīgu dzīvotņu uzturēšanai. Semināra dalībnieki ar anketu palīdzību patstāvīgi veica mežaudzes novērtēšanu, izvērtējot tās bioloģisko daudzveidību. Īpašumā ir bioloģiski augstvērtīga teritorija – biotops “Lakstaugiem bagāti egļu meži”, salīdzinoši rets dabiskās mežu veģetācijas veids Latvijā, kas pārstāv boreonemorālās zonas īpatnības – skujkoku mežaudzi kombinācijā ar platlapju mežiem raksturīgām zemsedzes sugām. Īpašnieka mērķis ir mežaudzi arī nākotnē uzturēt kā bioloģiski augstvērtīgu dzīvotni.
Īpašums “Rūķmuiža”, Saldus novads
Meža īpašnieks Agnis Graudulis semināros dalās ar savu pieredzi ilgtspējīgā mežsaimniecībā, īpašu uzmanību pievēršot izlases cirtes veikšanai baltalkšņu audzē, kā arī jauno kociņu stādīšanai zem esošā vainagu klāja. Viņa pārvaldības pieejā būtiska nozīme tiek piešķirta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai. Vienā no nogabaliem mērķtiecīgi ievestas liela izmēra kritalas, tādējādi radot piemērotu dzīvotni dažādām meža sugām. Atmirusi koksne mežā nav tikai nozīmīgs resurss saprofītiskajiem kukaiņiem, bet arī būtisks elements putnu, sēņu un citu organismu dzīvotņu daudzveidībai, veicinot ekosistēmas noturību un dabisko līdzsvaru.
“Renderi”, Aizkraukles novads un “Pūpoli”, Bauskas novads
Semināros īpašumos “Renderi” un “Pūpoli” pie pārvaldnieka Raimonda Mežaka apmeklētāji iepazīstināti ar izlases cirti priežu audzē un bērzu plantācijā. Pārvaldnieks pēc savas iniciatīvas veic pētījumu par bērzu un egļu caurmēra pieaugumu pēc kopšanas un izlases ciršu veikšanas. Saimniecībās notiek diskusijas par to, kā labāk izvēlēties izcērtamos un atstājamos kokus. Staignāju meži ir viens no īpaši aizsargājamiem meža biotopiem, kuru “Pūpoli” īpašnieki apņēmušies aizsargāt. Staignāju mežos veikta arī mirušās koksnes veidošana.
”Riekstiņi”, Cēsu novads
Īpašumā “Riekstiņi” tiek kombinētas gan izlases cirtes, gan kailcirtes metodes. Vienā no nogabaliem, veicot kailcirti, saglabāti iepriekšējās paaudzes koki un pameža krūmu grupas, lai veidotu saliktu mistraudzi. Svarīgs aspekts – tiek atstāti arī ekoloģiski nozīmīgi koki, piemēram, apses un blīgznas. Tās ir būtiska mājvieta neskaitāmām sugām, sākot no vabolēm līdz dobumperētājiem putniem.
”Zvejnieki”, Cēsu novads – meža apsaimniekošanas pieredze Gaujas Nacionālajā parka (GNP)
Arī objektos šajā demonstrējumu teritorijā veiktas izlases cirtes, vienā no objektiem – kopšanas cirte. GNP noteikumi atļauj veikt mežizstrādi, bet nav atļauta meža atjaunošana stādot. Tāpēc meža īpašnieks Gatis Strads veic izlases cirtes ar pameža izzāģēšanu, jo tādējādi tiek veicināta paaugas koku augšana. Citā demonstrējumu objektā ir veikta izlases cirte, kas atsedz parastās priedes paaugai gaismu un veicina tās dabisko atjaunošanos. Šajā nogabalā tieši pēc izlases cirtes konstatēta ievērojama dabas vērtība – krokainā kazbārde Sparassis crispa (wulfen) Fr., kā arī dabisko mežu biotopu indikatorsuga Šveinica filcene Phaeolus schweinitzii (Fr.) Pat.
Ko mēs varam mācīties?
Meža īpašnieki apliecina – ilgtspējīga saimniekošana nav šķērslis ekonomiskai attīstībai. Tieši pretēji – tā ir ieguldījums nākotnē. Saglabājot mežaudžu struktūru, veicinot sugu daudzveidību un respektējot dabu, iespējams radīt videi draudzīgu un noturīgu saimniekošanas modeli.
Svarīga ir arī zināšanu apmaiņa. Semināros demonstrējumu teritorijās piedalījušies dažādu uzņēmumu pārstāvji, nozares eksperti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Daugavpils Universitātes, Ogres tehnikuma studenti, privāto mežu īpašnieki un citi dalībnieki. Šāda sadarbība ir pamats kvalitatīvai un atbildīgai mežsaimniecībai.
Bioloģiskā daudzveidība sākas ar izvēli
Tiek atgādināts, ka 40% no mežā sastopamajām sugām ir cieši saistītas ar atmirušo koksni – jo īpaši ar lielu dimensiju kritalām, kas kalpo kā būtiska dzīvotne. Tāpēc katra izvēle – atstāt vai izzāģēt koku, saglabāt paaugu, pamežu vai nē – ietekmē bioloģiskās daudzveidības nākotni.
Kā savienot meža apsaimniekošanu ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu?
- Izlases cirtes – bioloģiski draudzīga pieeja. Demonstrējumu teritorijās dominē izlases cirtes, kas ļauj mežu apsaimniekot pakāpeniski un nepārtraukti, saglabājot mežaudžu struktūras elementus. Šī metode ļauj saglabāt paaugas kociņus, atmirušo koksni un ekoloģiski nozīmīgus kokus, kas ir būtiski daudzu sugu izdzīvošanai, kā arī veidot atvērumus nākamajai meža paaudzei.
- Bioloģisko vērtību integrēšana saimniekošanā – demonstrējumu teritoriju īpašnieki aktīvi iekļauj dabas aizsardzības aspektus savos apsaimniekošanas plānos.
- Dabas daudzveidības struktūru saglabāšana. Stumbeņu, sausokņu, celmu un ekoloģisko koku, tajā skaitā arī apses, blīgznas u. c. sugu koku saglabāšana cirtes laikā nodrošina ilgtermiņa dzīvotnes.
Ilgtspējīga meža apsaimniekošana, kas balstīta uz zinātniskiem principiem un praktisku pieredzi, ir iespējama un nepieciešama. Tā ļauj vienlaikus:
- iegūt saimniecisku labumu;
- saglabāt bioloģisko daudzveidību;
- pielāgoties klimata pārmaiņām;
- nodrošināt mežu veselību un dzīvotspēju nākotnē.
LIFE IP LatViaNature pieredze apliecina, ka meža īpašnieki, apzinoties savu lomu dabas aizsardzībā, var kļūt par ilgtermiņa partneriem dabas daudzveidības saglabāšanā.
Līdzsvars ir iespējams!
LIFE IP LatViaNature demonstrējumu teritorijas pierāda: meža apsaimniekošana un dabas saglabāšana var pastāvēt līdzās. Tas prasa zināšanas, ieinteresētību un cieņu pret vidi. Bet tas ir iespējams – Latvijā to dara.
Aktivitātes šogad vēl tiek plānotas katrā no demonstrējumu teritorijām. Vairāk par plānotajiem semināriem saistībā ar dabai tuvinātu meža apsaimniekošanu varat uzzināt, sazinoties ar MKPC mežsaimniecības projektu vadītāju Annu Dūviņu, anna.duvina@mkpc.llkc.lv, tālr. +371 26624059.
