Govs tesmens veselību ietekmējošie faktori automātiskās slaukšanas sistēmās
Lopkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/11/2025
-
31/08/2028
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 2025. gada novembrī uzsāka demonstrējumu par tēmu “Govs tesmeņa veselību ietekmējošie faktori automātiskās slaukšanas sistēmās: profilakse un efektivitātes uzlabošana”. Tā ietvaros 2026. gada 11. augustā Sventes pagasta z/s “Stārķi” notika demonstrējuma lauka diena. Pasākumu organizēja LLKC sadarbībā ar z/s “Stārķi”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) un biedrību “Zemnieku saeima”.
Z/s “Stārķi” kopš 2025. gada jūlija visām govīm izmanto robotizētu slaukšanu ar trīs DeLaval VMS robotiem. Vidējais izslaukums sasniedz 11 773 kg no govs gadā, diennaktī – ap 41 kg, bet somatisko šūnu skaits (SŠS) koppienā ir ap 115 tūkst./mL. Ganāmpulka izkopšanā saimniecība izmanto telīšu genoma testēšanu un dzimumšķirotu bioproduktu. Šie rādītāji apliecina augstu ražošanas intensitāti, taču vienlaikus paaugstina prasības pret ikdienas procesu kontroli saimniecībā. Automātiskajā slaukšanā problēmas nevar vērtēt tikai pēc kopējā izslaukuma vai koppiena SŠS. Jāanalizē arī izmaiņas katrai konkrētai govij un pat atsevišķam tesmeņa ceturksnim vairākās secīgās slaukšanas reizēs.
Demonstrējuma mērķis ir uzlabot govju veselību un piena kvalitāti, vienlaikus samazinot nepamatotu antibiotiku lietošanu. Izveidotas trīs dzīvnieku grupas:
Pāreja uz automatizāciju un darbaspēka trūkums
Latvijas un Eiropas piena saimniecībās arvien vairāk uzstāda slaukšanas robotus. Tas notiek galvenokārt tādēļ, ka trūkst kvalificētu slaucēju un ir vēlme optimizēt darba procesus. Taču robots maina ierasto govju apsaimniekošanas rutīnu, kas prasa jaunas zināšanas par tesmeņa veselības uzturēšanu specifiskos apstākļos.
Mastīta riski un skaitliskā kontrole
Robotizētajā slaukšanā govis uz slaukšanu dodas brīvprātīgi un biežāk (vidēji 2,5–3 reizes diennaktī), z/s “Stārķi” tās ir 2,9 reizes diennaktī, un vidējais diennakts izslaukums no govs ir 41 kg piena. No 2026. gada oktobra saimniecībā sāk darboties ceturtais DeLaval VMS slaukšanas robots un robota apmeklējumu skaits palielinājās līdz 3,2 reizēm un diennakts izslaukums līdz 44 kg piena no govs.
Datu interpretācija un vizuālā kontrole
Tradicionālajā slaukšanā slaucējs katru reizi vizuāli un manuāli pārbauda tesmeni. Robotizētajā sistēmā šo funkciju pārņem sensori, kas mēra piena elektrovadītspēju, krāsu, somatisko šūnu skaitu, izslaukuma samazinājumu. Šie rādītāji un no tiem aprēķināti indeksi atspoguļojas ganāmpulka pārvaldības sistēmā un palīdz atlasīt govis, kurām būtu jāpievērš uzmanība un vajadzības gadījumā ar CMT testu vai arī laboratoriskā izmeklēšanā jāpārbauda, vai izmaiņas neliecina par tesmeņa iekaisumu.
Demonstrējuma 1. atkārtojuma grupu analīze
SŠS rādītāji 2026. gadā
Izņēmums ir janvārī novērots īslaicīgs ģeometriskā vidējā SŠS pieaugums līdz 122 tūkst./ml, kas, iespējams, saistīts ar adaptāciju un slaukšanas uzsākšanu robotā. Vēlāk rādītājs ātri normalizējas.
Kopsavilkums par SŠS demonstrējuma 1. atkārtojumā:
Piena izslaukuma rādītāji 2026. gadā
Kopsavilkums par 1. atkārtojuma izslaukumu:
Laboratorisko izmeklējumu analīze saimniecībā
Demonstrējuma laikā govīm laboratoriski noteica mastīta ierosinātājus. Bakterioloģiskai izmeklēšanai reizi divos mēnešos atlasīja govis ar augstu somatisko šūnu skaitu pienā. Izmeklēšanai uz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Biotehnoloģiju zinātnisko laboratoriju sasaldētā veidā nosūtīja tieši no tesmeņa ceturkšņiem speciāli ieslauktus piena paraugus. Vislielāko bakterioloģiski izmeklēto paraugu skaitu (11 govis) novēroja jūlijā, bet mazāko paraugu skaitu (4 govis) – janvārī.
Mastīta ierosinātāju spektrs demonstrējuma saimniecībā, 2026. g.
| Mēnesis | Izmeklējumu skaits, govis | Jutīgi ierosinātāji | Rezistenti ierosinātāji |
| Janvāris | 4 | Aerococcus viridans,
Aeromonas media |
– |
| Marts | 8 | Aerococcus viridans,
Staphylococcus epidermidis, Staphylococcus chromogenes, Staphylococcus simulans |
Staphylococcus haemolyticus* |
| Maijs | 7 | Streptococcus uberis | – |
| Jūlijs | 11 | Staphylococcus aureus,
Streptococcus dysgalactiae, Staphylococcus simulants, Staphylococcus chromogenes, Corynebacterium amycolatum |
Bordetella trematum*,
Ochrobactrum intermedium*, Escherichia coli**, Escherichia coli (hemolītisks)* |
*Rezistents pret: penicilīnu, amoksicilīnu, amoksicilīnu+klavulēnskābe, ampicilīnu, cefaleksīnu, ceftiofūru, kloksacilīnu.
**Rezistents pret: penicilīnu, ampicilīnu, kloksacilīnu.
Visiem demonstrējuma laikā izolētajiem mastīta ierosinātājiem pārbaudīja to jutību pret 12 antibiotikām. Lielākā daļa no izolētajiem mastīta ierosinātājiem ir jutīgi pret testēšanā pārbaudītajām antibiotikām. Vienam Escherichia coli jūlijā konstatēta rezistence pret penicilīnu, ampicilīnu, kloksacilīnu. Vairākiem ierosinātājiem, Escherichia coli, Staphylococcus haemolyticus, Bordetella trematum un Ochrobactrum intermedium novērota rezistence pret visām beta-laktāmu grupas antibiotikām. Tomēr ierosinātāju rezistence pret citu grupu antibiotikām – makrolīdiem, aminoglikozīdiem, tetraciklīniem, fluorkvinoloniem netika konstatēta, kas liecina par to, ka situācija ir labvēlīga un antimikrobiālās rezistences problēma saimniecībā tiek veiksmīgi kontrolēta. Izolēto ierosinātāju (tabula) dažādība liecina par to, ka nav vērojams viena ierosinātāja pārākums un kontagiozo ierosinātāju izplatīšanās no govs uz govi ir ierobežota. Slaukšanas robotu pareizs pielietojums, kā arī efektīva govs pupu dezinfekcija pēc izslaukšanas ierobežo kontagiozo mastīta ierosinātāju pārnešanu. Atsevišķos paraugos konstatēti vides un oportūnistiskie mastīta ierosinātāji – Aerococcus viridans, Aeromonas media, Bordetella trematum, Ochrobactrum intermedium – ļauj izteikt pieņēmumu, ka robotizētās slaukšanas veids, visticamāk, pupu higiēniskā apstrāde pirms aparāta pievienošanas tesmenim, nespēj pilnībā novērst vides mikrobiotas iekļūšanu govs tesmenī slaukšanas laikā, kas tālāk, pārvarot govs imūnās aizsardzības barjeru, var izraisīt SŠS paaugstināšanos un saslimšanu ar mastītu.
Antimikrobiālās rezistences mazināšana
Efektīva profilakse robotizētajās fermās ļauj savlaicīgi reaģēt uz veselības izmaiņām, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc medikamentozas ārstēšanas. Tas saskan ar ES un Latvijas stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt antibiotiku patēriņu lopkopībā.
Standarta procedūru un protokola nozīme saimniecībā
Standarta procedūru un protokola ieviešana govju novietnē dod būtisku ieguvumu saimniecības pārvaldībā un dzīvnieku veselībā. Demonstrējuma saimniecībā z/s “Stārķi” strādā pēc apkalpojošā veterinārārsta Andreja Elksniņa (SIA “Vetiņi”) protokola.
Agrīna un vienota diagnostika. Slaucēji un ganāmpulka kopēji protokolā redz skaidrus kritērijus, kā atpazīt mastītu jau sākuma stadijā un kā pareizi klasificēt tā smagumu, novēršot kļūdas vai rīcības kavēšanos.
Atbildīga un mērķtiecīga antibiotiku lietošana. Vieglos gadījumos (1. pakāpe) antibiotikas netiek lietotas bez vajadzības, bet priekšroka dota biežai izslaukšanai un pretiekaisuma terapijai. Šāda pieeja mazina antibakteriālās rezistences veidošanās risku ganāmpulkā.
Ekonomiskā efektivitāte
Govju tesmeņa veselība tieši ietekmē saimniecības peļņu:
Augstāka piena kvalitāte: mazāk somatisko šūnu nozīmē augstāku piena izslaukumu. Ilgmūžība: veselas govis ilgāk paliek ganāmpulkā, samazinot izmaksas par ganāmpulka atjaunošanu. Efektīva robota izmantošana: slimas govis vai govis ar sliktu tesmeņa uzbūvi robotam ir grūtāk apstrādāt, kas palielina “neveiksmīgo slaukšanu” skaitu un patērē dārgo robota laiku. Tas arī redzams, ka 3. demonstrējuma grupā slaukšanas vidējais ilgums uz govi ir 7,25 min, un tas ir gandrīz par 1 minūti ilgāk nekā 1. un 2. demonstrējuma grupā.
Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti robotizētajā slaukšanā, profilakses pasākumi jāsadala trīs galvenajos blokos: tehnoloģiskie, higiēnas un dzīvnieku selekcijas pasākumi.
Robots veic slaukšanu mehāniski, tāpēc jebkura kļūda iestatījumos ietekmē visas govis. Slaukšanas stobriņu dezinfekcija: jānodrošina, lai starp katru slaukšanas reizi stobriņi tiktu dezinficēti (tvaiks, karstais ūdens vai dezinfekcijas līdzeklis), lai novērstu patogēnu pārnesi no govs uz govi. Un šeit arī z/s “Stārķi” bija konstatēta tehniska kļūda, jo nepareizi savienoti sūkņi nenodrošināja pilnīgu starpslaukšanas dezinfekciju, kas pirms problēmas novēršanas īsā laikā rezultējās ar četru augstražīgu govju zaudēšanu.
Pirmsslaukšanas sagatavošana: jāpārbauda, vai iekārta efektīvi notīra un stimulē pupus. Netīras birstes pašas var kļūt par infekcijas avotu. Pēcsslaukšanas apstrāde: jāpārliecinās, ka robots pēc slaukšanas precīzi apsmidzina visus četrus pupus ar aizsarglīdzekli. Slikta “mērķēšana” ir biežs iemesls mastīta gadījumu skaita pieaugumam. Vakuuma un pulsācijas monitorings: regulāras pārbaudes, lai izvairītos no pupu galu traumēšanas (hiperkeratozes), kas rodas pārāk ilgas vai “agresīvas” slaukšanas gadījumā.
Robots strādā efektīvi tikai tad, ja govs vidē jūtas komfortabli. Guļvietu tīrība: tā kā govis uz robotu dodas visu diennakti, guļvietām jābūt sausām un tīrām nepārtraukti. Mitri pupi pirms iešanas robotā palielina netīrumu iekļūšanu sistēmā. Nagu veselība: ja govij sāp kājas, tā retāk apmeklēs robotu. Retāka slaukšana tesmenī rada ideālu vidi baktērijām. Stresa mazināšana: jānodrošina brīva govju kustība, lai pie robota neveidotos rindas un govis neizjustu stresu, kas kavē piena atdevi.
Ne visas govis ir piemērotas robotam. Profilakse sākas ar pareizu ganāmpulka atlasi. Pupu novietojums: jāatlasa govis ar robotam piemērotu pupu izvietojumu (ne pārāk tuvu kopā, ne pārāk zemu). Ja robots ilgi nevar “uzlikt” stobriņus, tesmenis tiek lieki traumēts. Slaukšanas ātrums: pārāk lēna piena atdeve aizņem robota laiku un palielina tesmeņa audu kairinājumu.
Piena parauga pareiza noņemšana bakterioloģiskai izmeklēšanai
Lai nodrošinātu precīzus ierosinātāju laboratoriskās noteikšanas rezultātus un izvairītos no vides mikroorganismu (piemēram, Aerococcus viridans) un “jauktu kontaminētu audžu” iekļūšanas paraugos, ieteicams ievērot stingru tesmeņa ceturkšņu piena paraugu ņemšanas protokolu.
Šeit ir galvenie soļi, lai novērstu piesārņojumu no apkārtējās vides – gaisa, putekļiem un ādas:
Secība: ja paraugus ņem no tesmeņa visiem ceturkšņiem, tīrīšanu sāk ar tālākajiem pupiem, bet paraugu ņemšanu – ar tuvākajiem, lai izvairītos no nejaušas pieskaršanās jau notīrītiem pupiem ar piedurknēm.
Ievērojot šīs darbības, laboratorijas atbildēs vairs nevajadzētu parādīties norādēm par “jauktu kontaminētu audzi”, un izolētie ierosinātāji (piemēram, Staphylococcus haemolyticus vai chromogenes) tiešām atspoguļos situāciju tesmenī, nevis procedūras kļūdas.
Secinājumi
Robotizētā slaukšana neatceļ labas lopkopības prakses pamatlikumus – tā pieprasa vēl augstāku precizitāti un higiēnas kultūru. Slaukšanas robots ir lielisks instruments, kas spēj savlaicīgi pamanīt problēmu, taču galīgo lēmumu par rīcību, vidi un profilaksi pieņem cilvēks. Nodrošinot tīru vidi, pareizi noregulētas iekārtas un mērķtiecīgu datu analīzi, saimniecība var būtiski samazināt mastītu gadījumu skaitu, kā arī, uzlabojot veselību, pagarināt govju mūžu un palielināt augstvērtīga piena ieguvi un ekonomisko rezultātu, vienlaikus pamatoti samazinot antibiotiku lietošanu.
Robotizētās slaukšanas efektivitāte atkarīga no apsaimniekošanas kvalitātes, guļvietu un dzīvnieku tīrības, rupjās lopbarības kvalitātes, ēdināšanas standartu ievērošanas, novietnes higiēnas, apsaimniekošanas disciplīnas un vēl citiem apstākļiem.
