Zināšanās balstīta un videi draudzīga ganību izmantošana jēru nobarošanai bioloģiskajās saimniecībās
Lopkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/11/2025
-
31/01/2029
Zālājiem ir milzīgs potenciāls uzglabāt augsnē oglekli. Tā piesaiste uzlabo augsnes kvalitāti, padarot to noturīgāku pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī mazina klimata pārmaiņu sekas un uzlabo ganību kvalitāti.
Ganību apsaimniekošana var būt intensīva vai ekstensīva. Ar intensīvu ganību apsaimniekošanu saprotam racionālu ganību apganīšanu, appļaušanu, mēslošanu un atjaunošanu. Ekstensīva ganību apsaimniekošana tiek īstenota, dzīvniekus ganību sezonas laikā ilgstoši ganot vienā un tajā pašā platībā, nenodrošinot aploku maiņu un to regulāru apkopšanu.
Viens no intensīvās ganību apsaimniekošanas veidiem ir porcijveida ganību platības izmantošana, kas nodrošina dzīvniekus ar nepāraugušu, augstvērtīgu zelmeni, palielina ganību ražību, rēķinot uz vienu laukuma vienību. Intensīva ganīšana nodrošina, ka 50–60% augu tiek apēsti, līdz 30% nobradāti, bet 10–20% augu paliek neskarti. Dzīvniekus vienā aplokā gana 1–3 dienas, neapēsto un nobradāto zāli appļauj, ganību zāle ataug 20 līdz 30 dienu laikā. Ganot ilgāk, degradējas zelmeņa botāniskais sastāvs, samazinās ganību produktivitāte, un pēc noganīšanas ir būtiski traucēta zelmeņa atjaunošanās. Pretstatā tradicionālajai ganību sistēmai, kur ganīšana notiek ilgu laiku vienā laukā, porcijveida ganību platības izmantošana nodrošina pakāpenisku noganīšanu, sadalot ganību platību nelielos nogabalos vai aplokos. Pētījumu rezultāti liecina, ka, ievērojot porcijveida ganīšanu, zelmeņa ražību ir iespējams palielināt par 15–45%, salīdzinot ar tradicionālo ganīšanu, kā arī, uzlabojoties barības kvalitātei, samazinās CH4 emisijas.
Porcijveida ganīšanu ir iespējams sekmīgi ierīkot tikai platībās, kas ir speciāli ierīkotas intensīvai ganīšanai ar atbilstošu, kvalitatīvu daudzkomponentu zālaugu sugu zelmeni [1].
Kas ir porcijveida ganīšana un kādēļ tā ir svarīga?
Porcijveida ganīšana ir ganību apsaimniekošanas metode, kurā aitu ganāmpulks tiek regulāri pārvietots (ieteicams katru dienu), nodrošinot iepriekš neskartu ganību zāles platību (porciju). Šādam ganību apsaimniekošanas veidam ir virkne pozitīvu iezīmju.
Aploki, žogi, sētas. Viens no svarīgākajiem elementiem ir elektriskā žoga ierīkošana. Parasti izmanto pārvietojamus elektriskos tīklus vai lentas, kas ļauj ātri un ērti sadalīt ganības mazākos aplokos. Nepieciešams arī elektriskais gans, kas nodrošina žoga darbību un dzīvnieku noturēšanu noteiktajā teritorijā.
Ūdens. Pietiekams ūdens daudzums nodrošina normālu gremošanas procesu. Bez ūdens organisms nespēj pilnvērtīgi izmantot barību, kas var izraisīt dzīvmasas zudumu un samazināt produktivitāti. Porcijveida vai rotācijveida ganīšanas apstākļos bieži izmanto pārvietojamas dzirdnes vai ūdens tvertnes, lai dzīvniekiem vienmēr būtu pieejams ūdens neatkarīgi no to atrašanās vietas. Netīrs vai piesārņots ūdens var būt par infekciju un slimību avotu. Tāpēc regulāri jātīra dzirdnes un jāuzrauga ūdens avotu stāvoklis.
Vieta, kur patverties. Īpaši svarīgi karstajās vasarās, lai dzīvniekiem būtu vieta, kur patverties no tiešiem saules stariem, kā arī tas palīdz samazināt stresu. Patvērums var būt gan koki, krūmi vai mežmalas, gan mākslīgi veidots. Porcijveida ganībās īpaši praktiskas ir pārvietojamas nojumes, kuras iespējams pārcelt līdzi ganāmpulkam uz nākamo ganību platību vai aploku. Svarīgi, lai patvērums būtu sauss, ar labu ventilāciju un aizsargāts no vēja. Tam jābūt pietiekami lielam, lai visas aitas vienlaikus varētu tajā uzturēties. Atbilstoši ierīkots patvērums uzlabo dzīvnieku labsajūtu, samazina slimību risku un veicina labāku produktivitāti.
Papildu barības līdzekļi. Pavasarī, izlaižot aitas ganībās, nepieciešams papildus dot sienu, jo dzīvniekiem nepieciešama kokšķiedra. Karstās vasarās, kad zāles ataugšana nav pietiekoša, vēlams piebarot ar spēkbarību.
Ar ganību apsaimniekošanas sistēmu saprotam veidu, kā tiek organizēta dzīvnieku ganīšana (1. att.). Tās mērķis ir efektīvi izmantot ganību zāli un saglabāt augsnes kvalitāti. Pastāv vairākas ganīšanas sistēmas, no kurām biežāk izmantotā ir vienlaidus ganīšana. Šajā ganīšanas sistēmā dzīvnieki visu laiku uzturas vienā ganību platībā, kas pasliktina zāles kvalitāti [2].
Lai demonstrētu ganību zelmeņa apsaimniekošanu un izmantošanu jēru nobarošanā, ir uzsākts demonstrējums par tēmu “Klimatam draudzīga ganību izmantošana jēru nobarošanai bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” ar mērķi demonstrēt ekonomiski izdevīgāko jēru nobarošanas veidu dažādās ganību sistēmās un vērtēt klimata pārmaiņām draudzīgu ganību izmantošanu. Demonstrējums ierīkots z/s “Zīles”, Ošupes pagastā, Madonas novadā.
1.attēls. Ganību apsaimniekošanas sistēmas
Otrs veids ir aploku sistēma. Dzīvnieki vienā aplokā atrodas 5–7 dienas atkarībā no zāles krājuma un laikapstākļiem. Optimālais atgriešanās laiks pirmajā aplokā ir ne ātrāk kā pēc 21 dienas.
Porcijveida ganīšana ir efektīva un ilgtspējīga metode aitkopībā. Svaigu ganību zāles porciju dzīvniekiem piedāvā ik pa 1–3 dienām, pārvietojot ierobežojošo nožogojumu uz priekšu aplokā. Tā palīdz uzlabot ganību zāles kvalitāti, dzīvnieku veselību un produktivitāti. Šī ganību apsaimniekošanas sistēma prasa no īpašniekiem vairāk plānošanas un darbaspēka resursu, tomēr ilgtermiņā tā sniedz būtisku ieguvumu gan saimniekiem, gan videi.
Izmantojot aploku vai porcijveida ganīšanas sistēmu, otro noganīšanas ciklu uzsāk, kad zelmenis ir 12–16 cm augsts, un pārtrauc, kad zelmenis noganīts līdz 5–7 cm. Ir svarīgi ievērot zelmeņa noganīšanas augstumu. Augu sakņu augšana samazinās, ja nogana 50% no auga (2. att.). Ja ganības tiek pārganītas (80–90% no augu zelmeņa), samazinās fotosintēze, līdz ar to saknēm trūkst enerģijas, un to augšana var samazināties līdz 100%. Augiem saknes kļūst īsākas un vājākas, samazinās augu spēja uzņemt ūdeni un barības vielas. Tie ir jutīgāki arī pret sausumu un slimībām. Savukārt dzīvnieki var sablīvēt augsni, kas apgrūtina sakņu augšanu un samazina skābekļa piekļuvi saknēm.
2. attēls. Ganīšanas ietekme uz sakņu augšanu
Ganību zāles barības vērtība atkarīga no klimata un augšanas apstākļiem, tās ķīmiskais sastāvs ir ļoti mainīgs, to ietekmē auga veģetācijas fāze, botāniskais sastāvs, mēslošana, agrotehnika, novākšanas un uzglabāšanas apstākļi, kā arī izēdināšanas paņēmiens. Vasarā, no maija līdz septembrim, ganību zāle un daudzgadīgo zālaugu zaļbarība ir lētākais un pilnvērtīgākais barības līdzeklis gan atgremotājiem, gan citiem zālēdājiem. Tomēr tajā ne vienmēr ir sabalansētas visas barības vielas atbilstoši dzīvnieku produktivitātes vajadzībām [3].
Izmantotā literatūra:
[1] Dreijere S., Klimatvieda lopkopības prakse Latvijā
[2] Ganību pārvaldības sistēma, Beef Cattle Research Council
[3] Schoenian S., Ganību apsaimniekošana
