Tas kopā pulcēja profesionālo iestāžu vadītājus un pedagogus no Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas, Bulduru tehnikuma, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma un tā teritoriālajām struktūrvienībām Cīravā un Saulainē, Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietas “Višķi”, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledžas, Ogres tehnikuma, Smiltenes tehnikuma, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma, kā arī no Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas, valsts institūciju pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras, kā arī organizāciju un nozares uzņēmēju pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu par nozarei būtisku jautājumu – kā attīstīt lauksaimniecības nozares profesionālo izglītību, lai tā atbilstu mūsdienu mainīgajām darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām.
Foruma mērķis bija veidot vienotu redzējumu par lauksaimniecības profesionālās izglītības attīstību un pieejamību, stiprinot sadarbību starp nozari, izglītības iestādēm un valsts institūcijām kvalificēta darbaspēka sagatavošanai, konkurētspējīgas nozares un attīstītu reģionu nodrošināšanai. Foruma vadmotīvs: “Katrs iegūtais audzēknis šodien ir nozarei nepieciešamais speciālists jau rīt”.
Atklājot forumu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Stratēģiskās attīstības direktore Agnese Radžele-Šulce iepazīstināja ar Zemkopības ministrijas izaugsmes plāna redzējumu un profesionālās izglītības nozīmi nozares ilgtermiņa attīstībā. Viņa uzsvēra: “Mūsu kopīga izvēle ir veidot nozari, kas balstās uz atbildīgu resursu izmantošanu, sadarbību visā pievienotās vērtības ķēdē, spēju radīt kopīgu labumu un zināšanām. Tikai tā iespējams celt produktivitāti un konkurētspēju”.
Ar prezentāciju “Profesionālā izglītība lauksaimniecībā Latvijā: vai zinām, kur esam un kurp dodamies?” foruma kontekstu iezīmēja LLKC Tālākizglītības nodaļas Izglītības projektu vadītāja Dita Mauraga, akcentējot nepieciešamību vispirms godīgi novērtēt esošo situāciju, lai spētu definēt nākotnes attīstības virzienus. Tika iezīmēti lauksaimniecības nozares vajadzībās balstītas profesionālās vidējās izglītības priekšizpētē veiktie posmi un gūtie secinājumi, ka trūkst kopīga vienota redzējuma un stratēģijas.
Diskusijās vairākkārt izskanēja būtiska atziņa – lauksaimniecības profesionālajā izglītībā ir ļoti sarežģīta ekosistēma, tajā ir daudz iesaistīto pušu: ministrijas, valsts institūcijas, pašvaldības, izglītības iestādes, audzēkņi, pedagogi, nozares organizācijas un uzņēmēji. Tomēr, lai arī mērķis ir skaidrs, spēcīga profesionālā izglītība un nozares izaugsme, ne vienmēr pastāv pietiekami koordinēta rīcība un vienota pieeja tā sasniegšanai.
Par profesionālās izglītības fokusiem un nozares vajadzībām detalizētāk stāstīja Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības Nozaru ekspertu padomes vadītājs Andrejs Vītoliņš, uzsverot nepieciešamību ciešāk sasaistīt izglītības saturu ar reālajām darba tirgus prasībām. Viņš uzsvēra: “Lauksaimniecības profesionālā izglītība šobrīd atrodas krustcelēs. Mūsdienu lauksaimniecība mainās ļoti ātrā tempā, un pa vecam strādāt vairs nav iespējams – gudra saimniekošana ir kļuvusi par obligātu uzstādījumu. Mēs nevaram gaidīt, ka pārmaiņas izglītībā notiks pašas par sevi. Ir pienācis brīdis nozarei un valstij sēsties pie viena galda, lai rīkotos jau šodien un kopīgi sagatavotu nākotnes speciālistus”.
Īpaši spēcīgu vēstījumu forumā ienesa nozares uzņēmēju balss. SIA “Naukšēni” īpašnieks Jurģis Krastiņš runāja par kvalitatīvu mācībspēku nepieciešamību izglītības procesā, atbilstošas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanu un veselo saprātu, prakses laikus jauniešiem plānojot.
Starptautisku perspektīvu forumā ienesa Zemkopības ministrijas Stratēģijas, zināšanu un klimata nodaļas vadītājs Jānis Šnakšis, kurš dalījās ar redzējumu par tēmu “Lauksaimniecības profesionālā izglītība mainīgā vidē: ārvalstu pieredze un Latvijas potenciālie attīstības virzieni”. Viņa prezentācija aktualizēja jautājumu par to, kā Latvijā var mācīties no starptautiskās pieredzes un pielāgot labās prakses vietējiem apstākļiem.
Savukārt Elīna Kokina no Valsts izglītības attīstības aģentūras iepazīstināja ar Šveices sadarbības projekta iespējām profesionālās izglītības stiprināšanā, uzsverot starptautiskās sadarbības instrumentu nozīmi kvalitatīvas, praksē balstītas izglītības veidošanā.
Nozīmīga foruma daļa tika veltīta prakšu jautājumiem – vienam no būtiskākajiem posmiem profesionālās izglītības procesā. Tieši prakse ir vieta, kur zināšanas satiekas ar realitāti, kur veidojas profesionālās prasmes, attieksme pret darbu un bieži vien arī tiek pieņemts lēmums saistīt savu nākotni ar nozari.
Dienas otrajā pusē darba grupās dalībnieki analizēja cēloņus un meklēja praktiskus risinājumu virzienus izvirzītajiem stratēģiskajiem fokusiem. Diskusijas apliecināja, ka profesionālās izglītības attīstība nav tikai izglītības sistēmas jautājums – tā ir visas nozares kopīga atbildība, jo visus šodien forumā sanākušos vieno kopīgs mērķis – spēcīga, konkurētspējīga un attīstīties spējīga lauksaimniecības nozare.
Galvenais foruma secinājums bija skaidrs: spēcīga lauksaimniecības nozare nav iespējama bez spēcīgas profesionālās izglītības. Lai sagatavotu nākotnes speciālistus, nepieciešams nepārtraukts dialogs, koordinēta sadarbība un kopīga rīcība starp visiem iesaistītajiem.
Forums “Lauki rīt” kļuva par nozīmīgu sarunu platformu kopīga redzējuma veidošanai un vēlreiz apliecināja, ka kvalitatīva profesionālā izglītība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīgai lauksaimniecības nozares attīstībai Latvijā. Klātesošie vienojās, ka šādas diskusijas ļoti nepieciešamas un jāorganizē regulāri.
