SEG emisiju samazināšanas pasākumi bioloģiskajā gaļas lopkopībā
Lopkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/11/2025
-
31/08/2028
Ar šādu situāciju šobrīd saskaras visas ES dalībvalstis. Viena no nozarēm, kuru skar emisiju ierobežošana, ir gaļas liellopi, kur galaprodukts ir gaļa vai nobarojamie dzīvnieki. Gaļas liellopu ražošanā, kā visu atgremotāju sugu dzīvniekiem, apkārtējā vidē nonāk metāns, kas galvenokārt rodas no liellopu zarnu fermentācijas procesiem. Tāpat ir arī sastopams slāpeklis, kas rodas no saražotajiem kūtsmēsliem un to apsaimniekošanas laikā.
Latvijā 2024. gadā saražoto SEG emisiju apjoms gadā bija 12 498,59 kt CO2 ekvivalenta, no kurām 2068,58 CO2 ekvivalenta bija no lauksaimniecības nozares, tai skaitā 866,74 kt CO2 ekvivalenta – no lauksaimniecības dzīvnieku zarnu trakta fermentācijas procesiem un 169,62 kt CO2 ekvivalenta no kūtsmēslu apsaimniekošanas (CO2 ekvivalents (CO₂ekv.) – vispārpieņemta siltumnīcefekta gāzu emisiju mērvienība, kas atspoguļo šo gāžu atšķirīgo globālās sasilšanas potenciālu) [1.]. Lai noskaidrotu ganību un kūtsmēslu apsaimniekošanas veida ietekmi uz emisiju samazinājumu, ir tapis demonstrējums “SEG emisiju samazināšanas pasākumi bioloģiskajā gaļas lopkopībā”, kur jau ir apkopoti pirmie rezultāti.
SEG emisiju aprēķinu veikšanai tika izveidota datu bāze, kurā tika apkopoti dati par saimniecībās esošajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, to produktivitāti un apsaimniekotajām platībām. Datu bāzē iekļauti dati par pašražotiem un iepirktiem barības līdzekļiem, liellopu kustību, apsaimniekoto kūtsmēslu daudzumu, to izlietojumu, ganību periodu, patērēto degvielu un elektroenerģiju, izmantotiem pakaišu materiāliem un to daudzumu.
Demonstrējums norisinās divās bioloģiski sertificētās gaļas liellopu saimniecībās – Dina Muktupāvela saimniecībā (Līvānu nov.) un Armanda Pudnika saimniecība (Krāslavas nov.). D. Muktupāvela saimniecībā 2025. gadā LIZ platības bija 96 ha, kur 12 ha ir ilggadīgie zālāji un 84 ha sēto zālāju platības. A. Pudnika saimniecībā 2025. gadā LIZ platības pieauga līdz 160 ha, no kuriem 70 ha ir ilggadīgie zālāji, 76 ha sētie zālāji, 4 ha auzas un 10 ha kvieši. Izaudzētā produkcija galvenokārt tiek izmantota saimniecības vajadzībām. Abās saimniecībās, atjaunojot un pārsējot zālājus, tiek ievērots arī tauriņziežu īpatsvars proteīna nodrošinājumam un slāpekļa piesaistei. Vienas saimniecības ganību periods ir aptuveni 210 dienas gadā. Platība, kas tiek izmantota ganībām pie novietnes, ir 20 ha. Otras saimniecības ganību periods ir 365 dienas, izņemot atnešanās un pēcatnešanās grupas. Ganību platība ir aptuveni 50 ha. Ganības galvenokārt tiek ierīkotas ilggadīgo zālāju platībās, daļēji arī sētājos zālājos, par ko liecina arī regulāra ganību atjaunošana.
Abās demonstrējuma saimniecībās galvenokārt tiek audzēti Šarolē šķirnes gaļas liellopi.
Vienā no tām vidēji ir 68 liellopi – 36 zīdītājgovis, 16 liellopi vecumā līdz 6 mēnešiem, 6 teles vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem, 2 teles vecumā no 12 līdz 15 mēnešiem, 4 teles vecumā no 15 līdz 24 mēnešiem, 1 tele vecumā virs 24 mēnešiem, 2 buļļi vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem, 1 vaislas bullis.
Otrā saimniecībā vidēji ir 91 liellops – 36 zīdītājgovis, 13 liellopi vecumā līdz 6 mēnešiem, 9 teles vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem, 3 teles vecumā no 12 līdz 15 mēnešiem, 10 teles vecumā no 15 līdz 24 mēnešiem, 7 teles vecumā no 24 mēnešiem, 4 buļļi vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem, 4 vaislas buļļi.
Analizējot ganību ražību, būtiski bija noskaidrot zāles garumu un vidējo sausnas apjomu uz hektāra (skat. 1. tabulu).
1. tabula. Ganību produktivitāte, vidēji aplokos
| A. Pudnika saimniecība | D. Muktupāvela saimniecība | ||||
| Sausna, t/ha | Zāles garums, cm | Sausna, t/ha | Zāles garums, cm | ||
| Uzsākot ganīšanu | 4.1 | 23.8 | Uzsākot ganīšanu | 3.9 | 24.0 |
| Noslēdzot ganīšanu | 2.7 | 15.4 | Noslēdzot ganīšanu | 2.6 | 14.9 |
Ganību produktivitātes novērtēšanā tika veikti mērījumi ganībās, iegūstot datus no vairākām ganību vietām par zāles augstumu un sausnas daudzumu. Pēc vairāku mērījumu veikšanas tika iegūti vidējie dati par konkrēto ganību aploku. Rezultāti abās saimniecībās ir līdzīgi. Uzsākot ganīšanu, sausnas raža A. Pudnika saimniecībā bija 4,1 t/ha, bet D. Muktupāvela saimniecībā – 3,9 t/ha, savukārt zāles garums attiecīgi sasniedza 23,8 un 24,0 cm. Pēc noganīšanas sausnas atlikums abās saimniecībās bija līdzīgs – 2,7 un 2,6 t/ha, bet zāles garums samazinājās līdz 15,4 un 14,9 cm. Rezultāti liecina par līdzīgu ganību izmantošanas intensitāti un uzsver nepieciešamību nodrošināt optimālu noganīšanas slodzi, lai saglabātu zālāju produktivitāti, veicinātu zāles ataugšanu un sekmētu oglekļa uzkrāšanos augsnē.
Tika apkopoti 2025. gada izlietoto resursu un saražoto produktu dati, pēc kā izveidota datu bāze emisiju aprēķina rīkam “Agrecalc”.
Analizējot 2025. gada datus, A. Pudnika saimniecībā kopējais emisiju apjoms bija 53,12 kg CO₂ekv./kg uz 1 kg saražotās gaļas apjoma. D. Muktupāvela saimniecībā 29,74 kg CO₂ekv./kg uz 1 kg saražotās gaļas apjoma (skat. 1. attēlu).
1. attēls. Emisiju avoti abās demonstrējuma saimniecībās 2025. gadā
SEG emisiju sadalījums liecina, ka lielāko ietekmi uz saimniecības kopējām emisijām rada fermentācija zarnās, kas veido 19,69 un 32,43 kg CO₂ekv. uz produkcijas kilogramu, un degvielas patēriņš – 6,29 un 13,9 kg CO₂ekv. uz produkcijas kilogramu. Būtisku ietekmi rada arī kūtsmēslu apsaimniekošana (3,16 un 6,13 kg CO₂ekv. uz kg produkcijas), kas uzsver nepieciešamību pilnveidot ganāmpulka ēdināšanu un kūtsmēslu apsaimniekošanas praksi. Savukārt lopbarības iegādes, elektroenerģijas patēriņa un citu avotu īpatsvars kopējā emisiju apjomā ir salīdzinoši neliels. Rezultāti norāda, ka emisiju mazināšanas pasākumi galvenokārt jāvirza uz barības izmantošanas efektivitātes uzlabošanu, dzīvnieku produktivitātes paaugstināšanu, kūtsmēslu apsaimniekošanas pilnveidi un degvielas patēriņa samazināšanu.
Abās saimniecībās saražotos kūtsmēslus uzglabā uz laukuma nenosegtā veidā. Demonstrējuma gaitā tiek strādāts pie kūtsmēslu kaudzes nosegšanas to uzglabāšanas laikā, lai maksimāli saglabātu slāpekli un mazinātu tā emisiju apkārtējā vidē. Esošajiem kūtsmēsliem tika veiktas analīzes laboratorijā. Pirmie pakaišu kūtsmēslu analīžu rezultāti liecina, ka paraugā sausnas saturs ir 16,26%, bet kopslāpekļa koncentrācija sasniedz 1,85% no sausnas. Kūtsmēslu pH ir 9,72, kas norāda uz izteikti sārmainu vidi. Šie rādītāji ir būtiski kūtsmēslu apsaimniekošanas un mēslošanas efektivitātes izvērtēšanā, īpaši ņemot vērā slāpekļa zudumu risku amonjaka emisiju veidā. Lai veicinātu barības vielu saglabāšanu un mazinātu vides slodzi, svarīgi nodrošināt atbilstošu kūtsmēslu uzglabāšanu un savlaicīgu iestrādi augsnē. Šajā gadījumā to varētu sasniegt ar nosegšanu un biokompostētāja pielietošanu.
Abās saimniecībās oglekļa biocikla nodrošināšanā būtiska nozīme ir ilggadīgo zālāju apsaimniekošanai, lopbarības ražošanai un kūtsmēslu atgriešanai augsnē. Ganību apsekojumu rezultāti liecina par līdzīgiem zāles sausnas rādītājiem pirms un pēc noganīšanas, kas rada priekšnoteikumus zālāju atjaunošanai un oglekļa apritei augsnē. Vienlaikus lopbarības kvalitātes uzlabošana un sabalansētu barības devu nodrošināšana var veicināt efektīvāku barības izmantošanu un samazināt SEG emisiju intensitāti. Kūtsmēslu atbilstoša apsaimniekošana sekmē organiskās vielas un barības vielu atgriešanos augsnē, tomēr jāņem vērā iespējamie slāpekļa zudumi. Lai objektīvi novērtētu oglekļa uzkrāšanos, nepieciešami ilgtermiņa augsnes organiskā oglekļa mērījumi un dati par zālāju apsaimniekošanu.
Barības devu izvērtējums D. Muktupāvela saimniecībā liecina, ka, pēc 2025. gada datiem, vidējais metāna apjoms barības devas bija 287 g dienā, taču 2026. gada lopbarības kvalitāte uzrāda 245,8 g dienā, kas ir ievērojami mazāk. Līdzīgi novērojumi ir arī pārējos rādītājos.
A. Pudnika saimniecībā būtiski samazinot spēkbarības daudzumu zīdītājgovīm un vaislas buļļiem, bet telēm un nobarojamajiem buļļiem to saglabājot vai nedaudz palielinot, aprēķini liecina par metāna emisiju samazinājumu zīdītājgovīm no 398 līdz 355 g dienā, telēm no 200 līdz 162 g dienā, nobarojamajiem buļļiem no 268 līdz 209 g dienā un vaislas buļļiem no 309 līdz 278 g dienā. Tomēr emisiju samazinājums jāvērtē kopā ar dzīvnieku produktivitāti un dzīvmasas pieaugumu, jo zemāks metāna daudzums dienā pats par sevi vēl nenozīmē zemāku SEG emisiju intensitāti uz saražotās produkcijas vienību. Vienlaikus visās grupās samazinājies aprēķinātais slāpekļa daudzums fekālijās un urīnā, kas var liecināt par mazāku slāpekļa izdalīšanos vidē.
Izmantotā literatūra:
