EK, publiskojot priekšlikumu, norāda, ka KLP pēc 2027. gada saglabāšot plašu instrumentu klāstu lauksaimniecības finansēšanai, piedāvājot stabilitāti un paredzamību. Norobežots budžets vismaz 300 miljardu eiro apmērā ienākumu un krīzes atbalstam nodrošinās, ka atbalsts ES lauksaimniekiem tiek saglabāts tādā pašā līmenī kā pašreizējā KLP. Ienākumu atbalsts jaunajā KLP ietvers visus maksājumus, kas atbalsta lauksaimnieka ienākumus vai uzņēmējdarbības pamatojumu, tostarp platībatkarīgu ienākumu atbalstu, agrovides pasākumus un pasākumus saimniecībās, piemēram, saimniecību modernizāciju, dažādošanu vai jaunu prakses veidu un tehnoloģiju ieviešanu.
Pārējie KLP instrumenti, tajā skaitā LEADER programma, tiks finansēti no Nacionālajiem un reģionālajiem partnerības plāniem 865 miljardu eiro vērtībā. Turklāt jaunais Konkurētspējas fonds nodrošinās papildu finansējumu pētniecībai un inovācijām lauksaimniecības nozarē.
EK piedāvā izveidot arī lielāku vienotās drošības tīklu 6,3 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu lauksaimniekus tirgus traucējumu gadījumā, faktiski divkāršojot pašreizējā KLP krīzes rezervi.
Viens budžets lauksaimniecībai un lauku apvidiem
Saskaņā ar turpmākajiem ES budžeta priekšlikumiem KLP pēc 2027. gada izmantos vienkāršāku un elastīgāku īstenošanas sistēmu, apvienojot divus fondus no pašreizējiem diviem pīlāriem. Šī sistēma uzlabos stratēģisko plānošanu, lai risinātu vietējās vajadzības un nozaru specifiskās problēmas. Tā arī atvieglos finansējuma pārvaldību.
Jaunie lauksaimnieki saņems atbalstu no KLP, taču viņi gūs labumu arī no reformām un instrumentiem, ko dalībvalstis piedāvās, lai padarītu lauku apvidus pievilcīgākus dzīvošanai, nodrošinātu labāku savienojamību, būtisku pakalpojumu un bērnu aprūpes sniegšanu, prasmes un izglītību u. c.
Mērķtiecīgāks atbalsts
Garantētais platībatkarīgais maksājums būs vērsts uz lauksaimniekiem, kuri aktīvi nodarbojas ar lauksaimniecību un kam tas visvairāk nepieciešams, tostarp jaunajiem lauksaimniekiem, mazajām un jauktajām saimniecībām, kā arī tiem, kas darbojas apgabalos ar dabas ierobežojumiem. Lai to panāktu, atbalsts lielākām saimniecībām tiks samazināts un ierobežots līdz 100 000 eiro, lai nodrošinātu taisnīgāku sadali. Šo atbalstu pilnībā finansēs ES.
Vienlaikus ienākumu atbalsta rīki, kas iepriekš bija iekļauti KLP otrajā pīlārā, joprojām būs pieejami. Atbalsts investīcijām saglabātu svarīgu lomu, ļaujot lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem palīdzēt sasniegt ekonomiskos, vides, dzīvnieku labturības un sociālos mērķus.
Priekšlikumā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī jauno lauksaimnieku atbalstam un paaudžu maiņas veicināšanai. Tajā ir iekļauts iesācēju komplekts, kas paredzēts, lai palīdzētu jaunajiem lauksaimniekiem nostiprināties nozarē. Katrai dalībvalstij būtu arī jāpieņem paaudžu maiņas stratēģija, kas pielāgota tās vajadzībām.
Elastīgāka, uz rezultātiem orientēta politika
Balstoties uz 2021. gada KLP reformu un nepieciešamību pēc turpmākas vienkāršošanas, dalībvalstis uzņemsies lielāku atbildību par politikas mērķu sasniegšanu, novirzot atbalstu galvenajām prioritātēm un pielāgojot darbības, lai maksimāli palielinātu to ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā. Vienlaikus EK, izmantojot kopīgu mērķu un noteikumu kopumu, nodrošinās, ka tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp dalībvalstīm. Tā izdos KLP ieteikumus, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot savus plānus.
Atbalsts vides un klimata rīcībai
Ienākumu atbalsta saņēmējiem tiek ieviesta jauna lauksaimniecības pārvaldības sistēma. Tā aizstāj pašreizējo nosacījumu sistēmu, nodrošinot līdzsvarotāku un elastīgāku pieeju, pielāgojot to vietējiem apstākļiem un ražošanas sistēmām. Sasniedzamo vides mērķu līmenis joprojām ir augsts, un tie ir noteikti ES līmenī, piemēram, augsnes potenciāla saglabāšana, upju gultņu aizsardzība pret piesārņojumu vai mitrāju un kūdrāju aizsardzība. Dalībvalstis noteiks labāko praksi šo mērķu sasniegšanai. Tas atspoguļo teritoriālo pieeju, kas paziņota Lauksaimniecības un pārtikas vīzijā.
Priekšlikums arī mudina lauksaimniekus labāk pārvaldīt riskus un veikt preventīvus pasākumus pret krīzēm, pateicoties arī līdzfinansētiem pasākumiem. Piemēram, apdrošinātajiem lauksaimniekiem pēc dabas katastrofām tiks nodrošināti izdevīgāki krīzes maksājumi. Investīcijas ražošanas potenciāla atjaunošanai pēc dabas katastrofas vai dzīvnieku slimības uzliesmojuma joprojām būs pieejamas.
Lauksaimniecības tirgi
Papildus KLP tiesiskajam regulējumam tiek pārskatīti vairāki citi Kopīgās tirgus organizācijas regulas noteikumi, lai atspoguļotu izmaiņas lauksaimniecības nozarē. Tie būtu sekojoši.
* Veselīga uztura veicināšana, izmantojot vietēji iegūtus produktus, izmantojot ES skolu programmas, atjaunojot bērnu saikni ar lauksaimniecību.
* Jaunas proteīnaugu nozares izveide, lai stiprinātu vērtību ķēdi reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.
* Aizsargāt noteiktus ar gaļu saistītus terminus, lai saglabātu augstus ražošanas standartus attiecībā uz gaļas un gaļas produktu dabisko sastāvu un palīdzētu patērētājiem izdarīt informētu izvēli.
* Nākotnē ieviest tirdzniecības standartus proteīnaugiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, aitas gaļai, kazas gaļai un sieram, tostarp izcelsmes marķējumu.
* Lauksaimniecības preču sagatavotības un pieejamības uzlabošana ārkārtas situācijās.
Likumdošanas priekšlikums iesniegts pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē, kur jau saņēmis kritiku par samazināto finansējumu KLP un prognozējamo birokrātijas pieaugumu.
Jaunā KLP ir paredzēta 7 gadus – no 2028. līdz 2034. gadam.
