Jaunais AJT DA plāns izstrādāts ES vides un klimata pasākumu programmas LIFE projekta “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” jeb saīsinājumā LIFE REEF ietvaros. Plāns izstrādāts periodam no 2025. līdz 2037. gadam. Plāna ilgtermiņa mērķis ir: “Aizsargāt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un palielināt jūras ekosistēmas kapitālu (īpaši biotopus, zivis un putnus), kā arī veicināt vides ilgtspējību, samazinot vides un klimata slodzi, kas saistīta ar jūras izmantošanu un patēriņu”.
Plašākas sargājamās teritorijas
Šobrīd AJT aizņem 436 338 ha jeb 15,41% no Latvijas EEZ kopējās teritorijas, kas iedalītas funkcionālajās zonās:
– dabas lieguma zona 39 453 ha jeb 1,39%;
– neitrālā zona 94 386 ha jeb 3,33%;
– sezonas lieguma teritorija 1167 ha jeb 0,04%;
– teritorija bez zonējuma 301 332 ha jeb 10,64%.
Atbilstoši piedāvātajam AJT robežu un funkcionālā zonējuma izmaiņām AJT aizņems 991 352 ha jeb 35,01% no Latvijas EEZ kopējās teritorijas, no kuras:
– stingrā režīma zona aizņems 28 204 ha jeb 1%;
– lieguma zona aizņems 281 114 ha jeb 9,93%;
– neitrālā zona 36 075 ha jeb 1,27%;
– sezonas lieguma teritorija 6597 ha jeb 0,23%.
Šobrīd piekrastes zvejniecību Latvijā regulē tikai ar zvejniecību saistītie normatīvie akti. Tie citstarp nosaka zvejas liegumu periodus Rīgas līcī (pavasarī no 16. aprīļa līdz 15. maijam, rudenī no 1. oktobra līdz 15. novembrim) un lieguma periodus konkrētu zivju sugu nozvejai. Jau esošie ierobežojumi nav piekrastes zvejniecībai draudzīgi, turklāt kombinācijā ar ES kontroles regulas jaunajām prasībām (GPS lietošana zvejas laikā, loma svēršana tūlīt pēc nozvejas tiešsaistē ar Svēršanas reģistru uz ūdens u. c.), kas pakāpeniski stāsies spēkā no 2026. gada, nemotivē zvejniekus turpināt šo nodarbi.
Stingrie liegumi – zvejas vietās
Jaunie dabas zinātnieku priekšlikumi faktiski izbeigtu zveju piekrastē. Kādi tie ir?
Īsumā – pēc divus gadus ilgušas izpētes pētnieki secinājuši, kas tieši piekrastes ūdeņos, jo īpaši vietās, kur vēl saglabājusies piekrastes zvejniecība, ir bagātīgākās jūras aļģu audzes, tajā skaitā īpaši vērtīgās Fucus vesiculosus audzes. Šajās vietās fiksēta arī liela putnu daudzveidība, turklāt piekraste ir būtiska zivju migrācijai.
Tādēļ vides pētnieki iesaka daļā piekrastes noteikt stingrā režīma zonu. Tās potenciālās atrašanās vietas šobrīd iezīmētas Vidzemes pusē no Salacgrīvas līdz pat Tūjai, Lapmežciemā un Ragaciemā, atklātās jūras piekrastē Vērgales pagastā un Jūrmalciemā. Šajās teritorijās tiek likts priekšā liegt jebkādu saimniecisko darbību, tajā skaitā zveju, izņemot invazīvo sugu zveju (apaļo jūrasgrunduli) ar selektīviem zvejas rīkiem.
Papildus tiek likts priekšā noteikt sezonālos liegumus putnu aizsardzībai plašās teritorijās piekrastē no Kuivižiem līdz Ainažiem, no Tūjas līdz Zvejniekciemam un plašās Kurzemes līča teritorijās no Engures līdz Rojai. Dabas pētnieki liek priekšā tajās noteikt lieguma periodu no 15. marta līdz 1. augustam, kurā būtu aizliegta pārvietošanās ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, tostarp ar dzinējiem un vēja dzītiem peldlīdzekļiem. Tātad – piekrastē uzturēties un zvejot nedrīkstētu ne tikai zvejnieki, bet arī atrasties ūdens sporta cienītāji – burātāji, supotāji un veikborda entuziasti.
Priekšlikumos nevērtē sociālekonomiku
Plāna izstrādē līdz šim piekrastes zvejnieku organizācijas nav bijušas iesaistītas, zvejnieku pārstāvjiem ir bijusi iespēja piedalīties tikai šogad notikušajās konsultatīvās grupas sanāksmēs, kurās apspriešanai piedāvāti jau gatavi priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos. Uz jautājumiem par ietekmi uz piekrastes kopienām zinātnieki atbildēja: “Mums tas nav jāvērtē.”
DAP pārstāvji gan norāda, ka plāns vēl ir jāapspriež un, visticamāk, ka “zaļo” pētnieku ieceres līdz galam var nerealizēties sabiedrības iebildumu dēļ. Ja tādi būs.
Biedrība “Mazjūras zvejnieki” norāda, ka kategoriski iebilst plānā ietvertajiem priekšlikumiem noteikt zvejas liegumus piekrastē. Tie faktiski izbeidz piekrastes zvejniecību – zvejniekiem, kuri zvejo sava pagasta teritorijā, nav iespēju meklēt citas zvejas vietas. Plānotais putnu liegums ir galvenais lucīšu zvejas laiks, un zveja vasarā, kad būtiski pieaug pieprasījums pēc zivīm, kopumā ir svarīga piekrastes zvejnieku ekonomiskajai dzīvotspējai. Kopumā priekšlikumi ir pretrunā ar virkni ES regulējumu, tajā skaitā EJZAF īstenošanas regulu, kas paredz īpašu atbalstu mazapjoma zvejniecībai.
Tikpat kategoriskus iebildumus pret AJT DP priekšlikumiem paudusi Limbažu novada pašvaldība, uzsverot, ka plāns ir pretrunā ar pašvaldības plānošanas dokumentiem un faktiski sagrauj uzņēmējdarbību piekrastē.
Arī Zemkopības ministrija norādījusi, ka pieprasīs sociālekonomisko izvērtējumu par ietekmi uz piekrastes zvejniecību, ja šādus liegumus bez datos pierādāmiem pamatojumiem plāno ieviest. Turklāt Eiropas Komisija vadlīnijās par zvejas regulēšanu Natura 2000 teritorijās ir norādījusi, ka zveju ierobežo, ja tā nodara kaitējumu videi vai konkrētai aizsargājamai sugai, lielākoties tas attiecas uz aktīvo zvejas veidu ar velkamiem zvejas rīkiem, kādus piekrastē neizmanto. Pētnieku sagatavotajā MK noteikumu projektā un priekšlikumos zveja ar visiem zvejas rīkiem (izņemot selektīvus zvejas rīkus) tiek aizliegta vienkārši aizliegšanas pēc.
