Plašāka informācija par LIFE GoodWater IP projektu
Balvu novadā ieviesti divi projekti ar LIFE GoodWater IP mazo grantu atbalstu. Lai lūkotu, kā tajos veicies, projekta kolēģi no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, Zemkopības ministrijas, Baltijas Vides Foruma, Latvijas Dabas fonda un Pasaules dabas fonda devās projektu sekmes skatīt klātienē.
Pirmais projekts, kura sekmes aplūkojām, bija Balvu novada pašvaldības iniciatīva “Tehniskā aprīkojuma iegāde virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai”. Projekts norisinājās no 2022. gada 4. jūlija līdz 2025. gada 30. septembrim. Šī projekta gaitā Balvu novada pašvaldība iegādājusies piekarināmu niedru pļāvēju Dorocutter 3071 un ūdensaugu grābekli Dorocutter 3070, kā arī organizējusi ūdensaugu (pārsvarā niedru) pļaušanu 10 novada ūdensobjektos, nopļautās masas sagrābšanu, izcelšanu krastā un nodošanu bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumam vai lauksaimniekiem (pakaišu ieklājuma nodrošināšanai liellopu mītnēs). Vispirms aplūkojām Rugāju ūdenskrātuvi, kur atbrīvota piekļuve ezeram atpūtas vietā, kā arī pļaušana veikta vairākos laukumos gar ūdenskrātuves krastu. Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele atzina, ka no dabas daudzveidības viedokļa šāda prakse – daļu ūdensaugu atstāt nepļautu – ir ļoti atbalstāma. Pēc Rugāju ūdenskrātuves apskates devāmies uz Viļakas ezeru, kurā arī bija noslēgušies pļaušanas darbi un savāktā ūdensaugu masa gaidīja izvešanu.
Prezentējot iniciatīvā paveikto, Balvu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Arvita Voiciša uzsvēra, cik nozīmīga ir pilnvērtīga darbu plānošana. Ūdensobjekti jāapseko klātienē, lai saprastu, vai konkrētajā vietā ūdensaugu efektīvāk nopļaujami no krasta vai ūdens. Jāplāno nopļautās biomasas izņemšana un krastā jāparedz vieta nopļautā materiāla izvietošanai. Tāpat Balvu novada pašvaldības pārstāvji ir atvērti dalīties savā pieredzē arī ar citām pašvaldībām, kas cer iegādāties līdzīgu aprīkojumu ūdensaugu pļaušanai. Izvēloties pļaušanas un savākšanas iekārtas, jāņem vērā attiecīgo ūdensobjektu ūdensaugu specifika – kādi ūdensaugi piekrastē sastopami, cik lekni un sīksti, kā arī atļautais pļaušanas periods, kā arī plānotais pļaujamo ūdensaugu apjoms.
Pēc ezeru apskates laiks “desertam” – un tajā ir peldošās salas jeb projekts “Balvu pilsētas NAI “Salmaņi” biodīķu ūdens kvalitātes uzlabošanas veicināšanas pasākumi”. Iniciatīva tika apstiprināta LIFE GoodWater IP mazo grantu shēmas otrajā kārtā un peldošo salu izbūve un izvietošana vienā no “Salmaņu” biodīķiem notika pērnā gada pavasarī. Par projekta sekmēm kolēģiem klāstīja projekta koordinatore, SIA “Balvu namsaimnieks” vides inženiere Ieva Liepiņa.
Peldošās salas darbojas kā kustīgi ūdens attīrītāji – uz salām augošo augu saknes uzņem biodīķa ūdenī izšķīdušās barības vielas. Kopumā biodīķī noenkurotas trīs peldošās salas – viena 4 m2 un divas 2 m2 izmērā. Tās veidotas no videi nekaitīga materiāla, kas noturīgs arī pret UV staru iedarbību. Salas ir apstādītas ar aptuveni 18 dažādām augu sugām, tostarp ūdens ceļmallapu, purva klinģerīti, dīķa grīsli, niedru kanāriju zāli, ūdens neaizmirstuli, mazo šķēpzāli u. c. Priecē, ka šajā sezonā peldošās salas sazaļojušas īpaši. Plašāk par peldošo salu izveidošanu iespējams lasīt šeit.
