Dažādu augsnes ielabošanas līdzekļu salīdzinājums un augsnes stāvokļa novērtējums augu maiņas ciklā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā dažādos Latvijas reģionos
Augkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/12/2025
-
31/08/2029
Lauka dienas mērķis bija ne vien iepazīstināt ar demonstrējuma gaitu, bet arī plašāk runāt par to, kā bioloģiskajā saimniekošanā pieņemt pamatotus lēmumus par augsnes ielabošanu, kaļķošanu un mēslošanu. Diskusijās vairākkārt izskanēja doma, ka augsnes auglības uzlabošanā reti ir viens vienkāršs risinājums – vispirms jānoskaidro, kas konkrētajā laukā ir galvenais ierobežojošais factors.
Lauka dienu atklāja LLKC augkopības eksperte Ilze Andersone kopā ar saimniecības pārstāvjiem Ievu Skuju un Jāni Krūmiņliepu. SIA “Ziediņi Eko” apsaimnieko vairāk nekā 300 ha, audzējot auzas, griķus, rudzus, vīķu maisījumus, kaņepes un citus kultūraugus. Saimnieki atzina, ka dalība demonstrējumā ir iespēja labāk saprast, ar ko sākt augsnes auglības uzlabošanu un kuri ieguldījumi ilgtermiņā dod reālu atdevi.
Latvijas Universitātes zinātniece Antra Boča, Ph. D., dalībniekiem atgādināja Lībiga minimuma principu – ražu visvairāk ierobežo tas faktors, kas konkrētajā situācijā ir vislielākajā trūkumā. Tas var būt kāds barības elements, ūdens, neatbilstošs augsnes skābums vai cits faktors. Tādēļ pirms papildu ieguldījumiem svarīgi saprast, kas tieši konkrētajā laukā kavē kultūraugu attīstību.
Zinātniece iepazīstināja arī ar starptautiskā projekta SoilGuard rezultātiem un augsnes mikrobioloģiskās daudzveidības pētījumiem. Diskusijās tika uzsvērts, ka augsnes stāvokli nepieciešams vērtēt kompleksi – līdzās agroķīmiskajiem rādītājiem arvien vairāk uzmanības pievēršot arī augsnes bioloģiskajiem procesiem.
LLKC augkopības eksperts Andris Skudra plašāk skaidroja kaļķošanas nozīmi un kaļķošanas materiālu izvēli. Viņš uzsvēra, ka nepietiek zināt tikai augsnes pH – būtiska ir arī kalcija un magnija attiecība.
Ja Ca:Mg attiecība ir zem 5:1, priekšroka dodama kaļķakmens materiāliem, ja tā pārsniedz 8:1 un augsnē trūkst magnija – dolomītmiltiem. Savukārt starpvērtībās, ja augsne ir skāba, iespējams izmantot abu materiālu maisījumu.
Kaļķošanas ekonomisko nozīmi parādīja iepriekš veikta demonstrējuma rezultāti vasaras kviešos. Trīs gadu vidējā raža nekaļķotajā variantā bija 5,7 t/ha, bet kaļķotajos variantos sasniedza 6,2–6,7 t/ha. Labākajos variantos palielinājās arī bruto segums, apliecinot, ka pareizi izvēlēta kaļķošana jāvērtē kā ieguldījums vairāku gadu augu maiņas ciklā.
Lauka dienas praktiskajā daļā dalībnieki iepazinās ar SIA “Ziediņi Eko” demonstrējuma lauku. Tā augsne ir izteikti skāba – pH_KCl dažādās lauka vietās svārstās no 4,6 līdz 5,4. Organiskās vielas saturs ir 2,8%, fosfora nodrošinājums zems, kālija – vidējs, bet Ca:Mg attiecība ir aptuveni 5,2.
Būtiskas pH atšķirības tika konstatētas pat nelielas platības robežās – tas vēlreiz apliecina, ka lēmumus par kaļķošanu un mēslošanu vēlams balstīt uz konkrētā lauka augsnes analīzēm.
Šogad demonstrējumā audzē griķus, kas izvēlēti arī to spējas dēļ augt salīdzinoši skābās augsnēs un izmantot grūtāk pieejamās fosfora rezerves. Laukā ierīkoti četri varianti:
| Varianti | Mēslošanas līdzeklis | Deva kg/ha | Sēklas apstrāde |
| 1. | Plant -I – Boost 4-12-12; | 250 | Nē |
| 2. | PKS 47 | 200 | Jā |
| 3. | Plant -I – Boost 4-12-12; | 250 | Jā |
| 4. | Kontrole | Nē |
Sēklas apstrādei izmantots:
| Līdzeklis | Deva l/t |
| Vitmīns | 0,25 |
| Azobakterīns | 5 |
| Trihodermīns | 5 |
| Subtimikss | 5 |
Lai gan griķi iesēti tikai 15. jūnijā, to attīstība bija laba, bet pēc intensīvajiem nokrišņiem bija vērojama veldre.
Praktiskajā daļā tika demonstrēts arī Microbiometer Pro, ar kuru iespējams novērtēt augsnes mikrobioloģisko biomasu un sēņu un baktēriju attiecību. Šādi mērījumi ļauj salīdzināt dažādu mēslošanas un augsnes apstrādes paņēmienu ietekmi vēl pirms gala rezultāts redzams ražā.
Pēc griķu novākšanas tiks vērtēta ne tikai raža, bet arī dažādo variantu ekonomiskā efektivitāte. Savukārt nākamajā gadā tajā pašā laukā plānots audzēt auzas, pirms tam veicot kaļķošanu ar kaļķakmens un dolomītmiltu maisījumu.
Lauka dienā vairākkārt izskanēja viena būtiska atziņa – augsnes auglības uzlabošanā nav viena “brīnumlīdzekļa”. Vispirms jānoskaidro konkrētā lauka galvenais ierobežojošais faktors un tikai tad jāizvēlas piemērotākais risinājums.
Tāpēc šī demonstrējuma vērtīgākais rezultāts būs redzams nevis vienā sezonā, bet vairāku gadu garumā, sekojot līdzi tam, kā kaļķošana, mēslošana un citi saimniekošanas paņēmieni ietekmē augsni, kultūraugus un saimniecības ekonomisko rezultātu.
