Pārtikas katalogs platformā novadagarsa.lv
Šobrīd ir izveidojies pārejas periods, līdzšinējās Zaļā publiskā iepirkuma prasības kā obligātas vairs nav spēkā, savukārt jaunais regulējums vēl tiek izstrādāts. Saeimā tiek virzīti grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt pārtikas un ēdināšanas iepirkumos piemērojamos kvalitātes un ilgtspējas kritērijus. Līdz ar to līdzšinējā pieeja kvalitatīvas un ilgtspējīgas pārtikas iegādei netiek atmesta. Tiek veidots jauns regulējums, kurā šīs prasības paredzēts nostiprināt no jauna.
Ražotājiem šajā pārejas periodā īpaši svarīgi zināt, ka normatīvā regulējuma maiņa neatceļ jau noslēgtos pārtikas piegādes un ēdināšanas līgumus un tajos noteiktās prasības. Ja pašvaldība vai cita iestāde ir noslēgusi daudzgadu ēdināšanas līgumu, kurā paredzēta noteiktas kvalitātes produktu, piemēram, Bioloģiskās lauksaimniecības vai Zaļās karotītes produktu piegāde, šie nosacījumi ir jāturpina ievērot līdz līguma darbības beigām. Tas pats attiecas uz citām līgumā noteiktajām prasībām par pārtikas kvalitāti, izcelsmi, piegādes kārtību un citiem nosacījumiem. Publisko iepirkumu regulējums stingri ierobežo iespējas pēc līguma noslēgšanas būtiski mainīt tā nosacījumus. Tādēļ fakts, ka līdzšinējās Zaļā publiskā iepirkuma prasības vairs nav obligātas, pats par sevi nedod pamatu ēdinātājam vai pasūtītājam atteikties no kvalitātes prasībām, par kurām tas jau vienojies līgumā. Attiecīgi arī ražotājiem, kuri šādu līgumu ietvaros piegādā kvalitatīvus produktus, nav pamata uzskatīt, ka līdz ar normatīvā regulējuma maiņu nepieciešamība pēc šiem produktiem automātiski izzūd.
Citāda situācija ir ar iepirkumiem, kurus pašvaldības un citas iestādes gatavo izsludināt tuvākajos mēnešos. Lai gan šajā īsajā pārejas periodā līdzšinējās Zaļā publiskā iepirkuma prasības nav obligāti piemērojamas, tas nenozīmē, ka pasūtītājiem būtu aizliegts tās izmantot. Pašvaldībām un citām iestādēm joprojām ir tiesības savos pārtikas un ēdināšanas iepirkumos noteikt pamatotas un samērīgas kvalitātes un ilgtspējas prasības. Tās var turpināt izmantot līdzšinējo labo praksi, iepirkumos paredzot BIO, Zaļās karotītes, integrētajā audzēšanā iegūtu produktu izmantošanu, kā arī atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam izmantot kritērijus, kas saistīti ar produktu piegādes attālumu. Tādēļ pārejas periodā nozīmīga ir arī pašu ražotāju un vietējo iedzīvotāju iesaiste. Ir vērts interesēties, kādus pārtikas un ēdināšanas iepirkumus pašvaldība plāno un kādas prasības tajos paredzēts izvirzīt. Gan ražotāji, gan skolēnu vecāki un citi iedzīvotāji var aicināt pašvaldību arī šajā periodā neatteikties no pārtikas kvalitātes prasībām un izmantot kritērijus, kas veicina kvalitatīvu produktu un īsāku pārtikas piegādes ķēžu izmantošanu. Šāda pieeja vienlaikus rada lielākas iespējas sava novada un reģiona ražotājiem piedalīties pārtikas piegādē.
Tomēr ražotājam, plānojot savu biznesu vairākus gadus uz priekšu, būtiskākais jautājums ir cits. Kurā virzienā attīstīt savu piedāvājumu un kādas kvalitātes prasības publiskajos iepirkumos būs nākotnē?
Ražotājiem, kuri jau ir uzsākuši procesu, lai iegūtu bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāciju vai Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kvalitātes zīmi Zaļā karotīte, šo ceļu noteikti ir vērts turpināt. Jaunajā regulējumā paredzēts saglabāt kvalitātes un ilgtspējas principus, tostarp nozīmi piešķirot Bioloģiskās lauksaimniecības un Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem un īsākām pārtikas piegādes ķēdēm. Atkarībā no konkrētās produktu grupas un jaunā regulējuma šādi kritēriji var tikt noteikti kā obligātas prasības vai izmantoti, lai kvalitatīvākam un ilgtspējīgākam piedāvājumam iepirkumā piešķirtu priekšrocības.
Virziens līdz ar to ir skaidrs. Jo augstāka ir produkta kvalitāte un jo īsāks ir tā ceļš no ražošanas vai izcelsmes vietas līdz piegādes vietai, jo konkurētspējīgāks šāds piedāvājums var kļūt pārtikas un ēdināšanas iepirkumos. Publiskajam sektoram katru dienu ir nepieciešams ievērojams pārtikas daudzums skolām, bērnudārziem, slimnīcām, sociālās aprūpes centriem un citām iestādēm. Tas ir tirgus, kurā Latvijas ražotājiem ir iespēja būt daudz plašāk pārstāvētiem.
Loģisks šajā visā rodas jautājums, kas notiek ar cenu? Vai tai nav nozīmes?
Protams, ka nozīme ir arī cenai. Tai ir jābūt samērīgai, tāpēc vienlaikus jāskatās arī virzienā, kā panākt cenas un kvalitātes samērību. Attiecīgi: kā, saglabājot kvalitāti, varam piedāvāt konkurētspējīgu cenu un samazināt izmaksas. Viens no risinājumiem, uz ko tiek aicināti ražotāji, ir veidot kooperatīvās sabiedrības ar mērķi kopā risināt loģistikas, pirmapstrādes, pēcapstrādes un uzglabāšanas jautājumus, tā rezultātā samazinot izmaksas. Šādu darbību īstenošanai ir pieejams atbalsts vietējiem ražotājiem pārtikas piegādes ķēžu stiprināšanai un produktu virzībai tirgū. Šīs aktivitātes ietvaros, sadarbojoties vismaz 5 ražotājiem, ir iespējas saņemt atbalstu kopīgai būvniecībai, pamatlīdzekļu iegādei līdz 65% no kopējām izmaksām, atbalstu atpazīstamības veicināšanas aktivitātēm līdz 80%, savukārt pat līdz 100% apmēram personāla izmaksām. Vairāk informācijas iespējams meklēt Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē, vai sazinoties ar LLKC.
Atgriežoties pie normatīvā regulējuma, ir svarīgi saprast, ka ne viss ir atkarīgs tikai no likumdevēja. Nosakot prasības gan normatīvajos aktos, gan iepirkumos, jāņem vērā būtisks priekšnoteikums – prasības nevar atraut no tā, ko Latvijas ražotāji faktiski spēj piedāvāt. Ja konkrētajā produktu grupā Bioloģiskās lauksaimniecības vai NPKS produktu piedāvājums ir neliels un ražotāji nespēj nodrošināt publiskajam sektoram nepieciešamos apjomus, ir sarežģīti šādu prasību noteikt kā obligātu plašam iepirkumu lokam. Savukārt, jo vairāk ražotāju iegūst kvalitātes zīmes, palielina bioloģiski sertificēto produktu klāstu un audzē ražošanas jaudu, jo lielākas iespējas nākotnē normatīvajā regulējumā noteikt augstākas kvalitātes prasības un attiecināt tās uz plašāku produktu grupu loku.
Tādēļ šeit veidojas savstarpēji saistīts process – publiskais sektors ar savām prasībām var veicināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas un vietējās pārtikas, bet ražotāji ar pietiekamu un stabilu piedāvājumu dod pamatu šīs prasības celt arvien augstāk. Jo vairāk Latvijas tirgū būs pieejami BIO, Zaļās karotītes un citi kvalitatīvi vietējie produkti nepieciešamajā apjomā, jo lielākas būs iespējas panākt, lai tie arvien biežāk nonāktu arī skolās, bērnudārzos, slimnīcās un citās publiskajās iestādēs.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs vienlaikus turpina darbu pie ilgtspējīgas pārtikas kataloga platformā novadagarsa.lv. Tā mērķis ir savest kopā publiskā sektora pieprasījumu ar Latvijas ražotāju piedāvājumu – palīdzēt pašvaldībām un citām iestādēm saprast, kādi produkti, kādā kvalitātē un apjomā tirgū ir pieejami, savukārt ražotājiem dot iespēju padarīt savu piedāvājumu redzamu potenciālajiem pircējiem un ēdināšanas uzņēmumiem. Tādēļ ražotāji jau šobrīd ir aicināti reģistrēties novadagarsa.lv Biznesa sadaļā un norādīt gan šobrīd pieejamos produktus, gan produktus un apjomus, kurus būtu iespējams piedāvāt nākotnē, ja pēc tiem veidotos stabils pieprasījums. Šī informācija ir būtiska arī turpmākā iepirkumu regulējuma un praktisko risinājumu veidošanā – jo precīzāk zināsim Latvijas ražotāju reālās iespējas, jo pamatotāk varēsim veidot prasības, kas kvalitāti un vietējo pārtiku ne tikai deklarē, bet arī reāli palīdz tai nonākt publiskā sektora ēdienkartēs.
