Demonstrējums tika ierīkots ar mērķi parādīt un izvērtēt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes, botāniskā sastāva izmaiņas un veikt ekonomisko novērtējumu. Katru gadu demonstrējuma gaita atspoguļota lauka dienā, LLKC tīmekļvietnē un izdevumā “Lauku Lapa”.
Demonstrējuma uzdevumi: salīdzināt zālāju biotopu atjaunošanas metodes, veikt ekonomisko novērtējumu, kā arī veikt ilggadīgā zālāja apsaimniekošanu saskaņā ar apsaimniekošanas plānu.
Demonstrējuma ierīkošanas gaita:
Pirms demonstrējuma ierīkošanas 2022. gadā tika veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums. Rezultātā konstatētas ap 20 dabisko zālāju augu sugas, kā arī 4 zālāju biotopa indikatorsugas. Konstatētais sugu sastāvs liecina par to, ka lauku var veidot par ES nozīmes biotopu 6270 Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas ar biotopa 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Demonstrējuma lauks piemērots dažādu bioloģiskās daudzveidības veicinošu metožu efektivitātes izmēģināšanai. Ierīkots demonstrējuma lauks 1,2 ha platībā, kas sadalīts 4 lauciņos, kur katrā no tiem pielietota atšķirīga bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metode.
Demonstrējuma varianti:
1) pirmais (kontroles) lauks, kurā konstatēts potenciālam zālāju biotopam atbilstošs labākais botāniskais sastāvs, platībā tiks nodrošināti apstākļi dabiskai sugu ienākšanai;
2) otrajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā, kur 1/3 daļā lauka iesēts bioloģiski vērtīgu zālāju sēklu maisījums;
3) trešajā laukā veikta bioloģiski vērtīga zālāja zaļmasas izklāšana ilggadīgajā zālājā;
4) ceturtajā laukā, tā vidusdaļā, 2022. gadā veikta augsnes ecēšana 240 m2 un iesēti zvaguļi. 2023. gada rudenī veikta zālāju biotopa velēnas pārnese 30 m2 platībā.
Visos demonstrējuma laukos veikti zālāja kopšanas un uzturēšanas darbi atbilstoši izstrādātajam apsaimniekošanas plānam, kā arī regulāri veikts zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums.
Lai nodrošinātu zvaguļu labvēlīgo ietekmi uz pļavas dabiskošanos, tika ievērots demonstrējuma zinātniskās vadītājas Rūtas Sniedzes-Kretalovas ieteikums veikt to atkārtotu piesēšanu. Šī gada aprīļa vidū ceturtajā laukā, 6 x 40 m platā joslā no lauka vidus (atstājot 2022. gadā sēto sleju) uz vienu pusi, tika iesēts lielais zvagulis (300 g). Savukārt dabiskā zālāja augu sugu skaita palielināšanai 6 x 40 m platumā uz otru pusi tika iesēts sertificētas biotopu un augu sugu aizsardzības jomas ekspertes Agneses Priedes zālāju vākts maisījums Nr. 2 – sauss līdz mēreni sauss krāšņi ziedošs zālājs (300 g). Tas piemērots sausām līdz mēreni mitrām samērā nabadzīgām neitrālām vai kaļķainām augsnēm, gaišās, nenoēnotās vietās. Daudz koši ziedošu augu, kas ir viskrāšņākie ap vasaras vidu. Daudz dabisku zālāju indikatorsugu.
Demonstrējumā veiktie pasākumi katrā variantā 2022.–2025. g.
| Demo lauks | 2022. gads | 2023. gads | 2024. gads | 2025. gads |
| 1. | zālāja pļaušana ar zāles savākšanu un novešanu no lauka
(2022., 2023. g. – jūnijā, 2024., 2025. g. – jūlijā, 2022. g. augustā) |
|||
| 2. | zālāja pļaušana ar zāles savākšanu un novešanu no lauka
(2022., 2023. g. – jūnijā, 2024., 2025. g. – jūlijā, 2022. g. septembrī) |
|||
| 1000 m2 ecēšana un dab. zālāju sēklu maisījuma sēja 3,856 kg (septembrī) | – | – | – | |
| 3. | zālāja pļaušana ar zāles savākšanu un novešanu no lauka
(2022., 2023. g. – jūnijā, 2022., 2024., 2025. g. – jūlijā) |
|||
| ecēšana (jūlijā),
zaļmasas izklāšana sēklu ienesei 2x (jūlijā, augustā) |
– | – | – | |
| 4. | zālāja pļaušana ar zāles savākšanu un novešanu no lauka
(2022., 2023. g. – jūnijā, 2024., 2025. g. – jūlijā, 2022. g. – augustā, septembrī) |
|||
| 240 m2 ecēšana un zvaguļa sēklas piesēja 290 g (septembrī) | velēnas pārnese 30 m2 (septembrī) | – | ecēšana 480 m2, zvaguļa sēja 240 m2,
zālāju maisījuma sēja 240 m2 (aprīlī) |
|
Rezultāti
Botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējums pa gadiem
Pļavu augi lielāko tiesu ir daudzgadīgi, ar lēnu attīstības ciklu. Tie var sākt dīgt pat vairākus gadus pēc to iesēšanas. Veicot zālāju botāniskā sastāva un bioloģiskās daudzveidības novērtējumu pa gadiem, vērojamas pozitīvas tendences. Katrs gads ir savādāks, ar atšķirīgiem laika apstākļiem un augu veģetāciju. Šī gada pavasaris un vasaras sākums raksturojās ar netipiski zemām vidējām gaisa temperatūrām. Veģetācija šādos apstākļos attīstās lēnāk, bet ziedēšana ir ilgāka. Jāatzīmē, ka šogad ir ļoti labvēlīgs gads dažādu sugu orhidejām. Dabiskajos zālājos vērojama izteikta dažādu sugu orhideju ziedēšana. Arī demonstrējuma laukos pirmo reizi novērotas vairākas orhideju sugas. Ļoti iespējams, ka citus gadus orhidejas nebūs iespējams atrast – taču tas nenozīmē, ka sugas izzudušas, piemēram, nepareizas apsaimniekošanas rezultātā.
Zālāja apsaimniekošanas un ielabošanas izmaksas
Katrā demonstrējuma variantā veiktajiem pasākumiem aprēķinātas lauka kopšanas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodes ierīkošanas izmaksas laika periodā no 2022. līdz 2025. gadam. Zālāju ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksas 4 gadu periodā uz 0,3 ha sastādīja 1. variantā – 150,75 eiro, 2. variantā – 184,91 eiro, 3. variantā – 951,54 eiro un 4. variantā – 1335,39 eiro. Visdārgākā atjaunošanas metode ir velēnas pārstādīšana (4. variants).
Kā vienkāršākā no zālāju atjaunošanas metodēm ir bioloģiski vērtīgu zālāja sugu piesēja ilggadīgajā zālājā. Tomēr bioloģiski vērtīgo zālāju maisījumi ir visai dārgi, jo pārsvarā tiek ievākti ar rokām. Turklāt dabisko pļavas augu sēklu maisījumus iepriekšējos gados Latvijā nebija iespējams iegādāties. Sēklām bagātas zāles ienešana ilggadīgajos zālājos – pati efektīvākā no bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas metodēm. Šīs divas metodes arī mūsu demonstrējumā devušas pozitīvu rezultātu. Trešā metode – zālāja biotopa velēnas pārnese – ļoti darbietilpīga, dārga metode un pieļaujama tikai tajos gadījumos, ja zālājs tiek iznīcināts. Demonstrējuma ceturtajā laukā velēna tika pārnesta vien 30 m2 platībā. Viena kvadrātmetra velēnas pārneses izmaksas ir vidēji 23 eiro.
Atziņas
Vienkāršākā no zālāju atjaunošanas metodēm ir bioloģiski vērtīgu zālāja sugu piesēja, bet efektīvākā – sēklām bagātas zāles ienešana, savukārt dārgākā metode – velēnas pārstādīšana. Sugu izplatību būtiski ietekmē katra gada klimatiskie apstākļi.
Dabisko zālāju nevar iegūt ātri. Galvenais, tie pareizi jāapsaimnieko!
Vēlos pateikt lielu paldies par ieguldīto darbu un atbalstu demonstrējuma zinātniskai vadītājai Rūtai Sniedzei-Kretalovai un visiem demonstrējumā iesaistītajiem!
