Interese no lauksaimnieku puses par projektu iesniegšanas iespējām joprojām liela. Daļa vēlas piesaistīt investīcijas saimnieciskās darbības uzsākšanai, citi esošās saimniecības tālākai attīstībai, ir arī saimnieki, kuri domā par darbības pārstrukturizāciju.
Būtisku izmaiņu nosacījumu sistēmā it kā nav, tomēr jautājumi ir. Tāpēc vēlreiz ieskats par būtiskāko. Atbalstam drīkst pieteikties gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuru saimniecībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nepārsniedz 100 ha. Tas ir kopā – īpašumā esošā platība un nomā esošā. Nedrīkst būt arī tā, ka kāda daļa īpašuma zemes ir iznomāta citai personai. Praksē šādi gadījumi ir.
Nemainīgs ir nosacījums, ka saimnieciskās darbības uzsācējam jābūt reģistrētam Uzņēmumu reģistrā vai saimnieciskajai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā pirms projekta iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Reģistrēt darbību lauksaimniecības nozarē var kaut šī gada septembrī. Būtiski, ka uzsācējiem nedrīkst būt deklarēti ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas Valsts ieņēmumu dienestā.
Tāpat nemainīgs ir arī nosacījums jau esošajām saimniecībām attiecībā uz gada kopējo neto apgrozījumu, kurš iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas nedrīkst pārsniegt 15 000 eiro. Šeit ir bijuši jautājumi. Ko vērtē? Ja saimniekam ir reģistrēts vēl cits saimnieciskās darbības virziens, piemēram, mežsaimniecība, ieņēmumus skaita kopā gan no lauksaimniecības, gan no mežsaimniecības nozares. Klāt nesummē Eiropas Savienības vai valsts atbalsta maksājumus. Ja pretendentam ar saimniecisko darbību ir saistīti kādi uzņēmumi, personas, tad saimniecības rādītājiem tiek skaitīti klāt saistīto uzņēmumu rādītāji.
Saimnieciskās darbības uzsākšanai pieejamais finansējums šajā plānošanas periodā ir no 5000 eiro līdz 15 000 eiro, saimnieciskās darbības attīstībai – no 5000 līdz 30 000 eiro. Uz šo atbalsta finansējumu var pieteikties vairākās projekta kārtās, piemēram, šajā kārtā pretendēt uz 10 000 eiro, piemēram, kāda pamatlīdzekļa iegādei, nākamajā kārtā vēl uz 10 000 eiro vai visiem 20 000 eiro. Praktiski tas nebūtu ieteicams, jo jāsaprot, ka katra projekta īstenošanas laikā saimnieciskās darbības rādītāji jākāpina attiecībā pret jau sasniegtajiem. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursu pieejamība pagastu teritorijās ir ierobežota, praktiski brīvu platību nav, tāpēc kāpināt ražošanas apjomu uz platību palielināšanās rēķina nav iespējams. Protams, ja resursi ļauj, tad ir jāanalizē un jāatrod optimālais variants attīstībai.
Atbalsta intensitāte pasākumā ir 85% no attiecināmajām izmaksām visās aktivitātēs, izņemot traktora iegādi, kur atbalsta intensitāte ir 50%. Zemes un ēku iegādei projekta īstenošanai attiecināmās izmaksas ir līdz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Atbalsta pasākumā projektu var iesniegt arī pretendenti, kuri saņēmuši finansējum pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības” Lauku attīstības programmas 2014.–2020. ietvaros.
Ir nosacījums, kas daļu lauksaimnieku attur no pieteikšanās atbalstam. Proti, attiecināmo izmaksu summa projekta ietvaros tiek izmaksāta pēc plānoto iegāžu veikšanas. Tas nozīmē, ka par preces iegādi jāsamaksā no saviem finanšu līdzekļiem vai jāuzņemas kredītsaistības. Saimnieki parasti ļoti rūpīgi izvērtē jautājumu par kredītu. Tomēr konkrēti piemēri rāda, ka vajag uzdrīkstēties.
Kitija Kalve no Nirzas pagasta sarunā teic, ka šaubas sākumā bija, tomēr īpaši tas viņu nenobiedēja. Aizķeršanās, ja tā drīkst izteikties, mazliet bijusi ar bankām, meklējot optimālākos variantus attiecībā uz kredītprocentiem. Risinājums sanācis veiksmīgs, kredīts paņemts bankā, kurā viņa ir kliente. Pēc plānoto pamatlīdzekļu iegādes divu mēnešu laikā naudas līdzekļi atbilstoši projekta nosacījumiem tika ieskaitīti kontā. Aizņemtā naudas summa atgriezta bankai. Praktiski sanāca, ka kredītprocentus vajadzēja nomaksāt tikai par 1 vai 2 mēnešiem. Bijis prieks par šādu rezultātu. Kitija informāciju par notiekošo nozarē un finanšu piesaistes iespējām meklē gan LAD, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā. Sev interesējošus jautājumus precizē, piezvanot LLKC Rēzeknes biroja vadītājai Intai Naglei. Viņa uzsver, ka saimniekiem jābūt aktīviem, drošiem. Nebaidīties iesaistīties projektos, kā arī ņemt šāda veida aizdevumu.
Līdzīgi domā arī Verēmu pagasta jaunais zemnieks Artūrs Ceiruļs. Viņš veiksmīgi startējis atbalsta pasākumā iepriekšējā plānošanas periodā, kur izmaksu process bija atšķirīgs. Tomēr, vaicāts, vai viņš startētu ar projektu, ja vajadzētu naudu aizņemties, Artūrs ir pārliecināts, jā. Piebilstot: ko tur šaubīties, ja dari, tad rīkojies, lai rezultāts tiktu sasniegts maksimāli ātrāk. Tas atmaksājas. Viņam ir zināmi zemnieki, kuri veikuši aizņēmumu finanšu institūcijā “ALTUM”. Viss norisinājies veiksmīgi, tāpēc atbalsta šāda veida darījumu. Artūrs ir pārliecināts, ka vajag pašiem interesēties, jautāt. Arī viņš seko nozares informācijai sociālajos tīklos, zvana vai iegriežas Rēzeknes konsultāciju birojā.
Ja lauksaimnieks meklē variantus saimnieciskās darbības attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai, tad piedāvātā iespēja projekta ietvaros iegādāties gan jaunu, gan lietotu tehniku un agregātus, aprīkojumu, gan iespēja iegādāties būvmateriālus, veikt būvniecību, ierīkot ilggadīgos stādījumus, pirkt ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādus (izņemot zemeņu stādus), kā arī veikt dažādus preventīvus pasākumus, piemēram, dārzkopībā iegādāties krusas aizsargtīklus, pretsalnu laistīšanas iekārtas, tad dalība šajā atbalsta pasākumā ir viens no risinājuma veidiem.
Rēzeknes birojs aicina lauksaimniekus zvanīt, jautāt, pieteikt vizīti, lai izrunātu gan vispārējus, gan specifiskus jautājumus. Pēc pieredzes zinot, cik plašs ir klientu jautājumu loks par pamata iegādēm, par norēķinu kārtību, par projektu atlases kritērijiem un citiem nosacījumiem, lūgums neatlikt konsultācijas uz pēdējām iesniegšanas dienām. Kvalitatīva projekta sagatavošanai vajadzīgs laiks.
