Pirmā semināra sesija bija veltīta GOOD (AGrOecOlogy for weeDs) projektam – agroekoloģiskām pieejām nezāļu pārvaldībā, augsnes veselībai un zināšanu pārnesei no pētniecības uz praktisko saimniekošanu.

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošā pētniece Līvija Zariņa iepazīstināja klātesošos ar agroekoloģiskajām metodēm nezāļu ierobežošanā, uzsverot augu daudzveidību, tādas prakses kā viltus sēju un biostimulantus, kā arī jaunas tehnoloģijas, tostarp dronus un sēklu apstrādes risinājumus. Īpašs uzsvars tika likts uz arbuskulārajām mikorizas sēnēm un to simbiozi ar augu saknēm, norādot uz nepieciešamību turpināt šīs jomas pētījumus nākotnes projektos.

Turpinājumā LLKC projektu vadītāja Džesika Džirardi demonstrēja agroekoloģiskās nezāļu ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmas reģistrāciju un testēšanu.

Savukārt Bulduru Biotehnoloģiju centra Agroķīmijas laboratorijas pētnieks Kārlis Švirksts skaidroja augsnes enzīmu aktivitātes mērījumu (DHA, β-glikozidāze, fosfatāze, ureāze) nozīmi augsnes bioloģiskās funkcionalitātes vērtēšanā. Pētnieks uzsvēra, ka trīs gadu projekta periods ir pārāk īss pilnīgai augsnes bioloģiskās daudzveidības izvērtēšanai, kas apliecina nepieciešamību pēc ilgtermiņa pētījumiem un sistemātiska monitoringa.

GOOD sesija vēlreiz apliecināja, ka pāreja uz ilgtspējīgāku saimniekošanu prasa ne tikai jaunas metodes, bet arī ilgtermiņa pētījumus, datu uzkrāšanu un ciešāku sadarbību starp zinātni, konsultantiem un lauksaimniekiem.

Otrā semināra daļa bija veltīta Climate Smart Advisors jeb klimata viedās lauksaimniecības demonstrācijas tīklam. LLKC projektu vadītāja Dace Šmita-Stone informēja par CSA projekta aktualitātēm. Tam sekoja diskusijas un informatīvā daļa, kurā centrālais notikums bija paneļdiskusija “Jauno un pieredzējušo klimata viedo konsultantu izaicinājumi Latvijā –  izpratne par klimata viedo konsultēšanu”, ko moderēja EUFRAS projektu vadītājs, LLKC augkopības konsultants ar lauksaimnieka pieredzi – Edgars Dzelme. Paneļdiskusijā piedalījās LLKC Lauksaimniecības daļas vadītājas vietniece  Ieva Kamerāde-Sniedze, LLKC Lauksaimniecības daļas augkopības ekspertes Ilze Andersone un Laura Sondore, kā arī Kuldīgas konsultāciju biroja lopkopības konsultante, CSA projekta interešu grupas “Zālāju menedžments” vadītāja Paula Riekstiņa.

Diskusija parādīja, ka klimata pārmaiņas lauksaimniecībā vairs nav abstrakts nākotnes jautājums – tās jau šobrīd ietekmē ikdienas lēmumu pieņemšanu saimniecībās. Mainīgie un neprognozējamie laikapstākļi liek lauksaimniekiem pielāgoties un atteikties no pieejas “darīt tā, kā vienmēr darīts” vai “darīt pēc kalendāra”. Kā viens no būtiskākajiem secinājumiem izskanēja nepieciešamība būt elastīgiem un spēt mainīt plānus atbilstoši faktiskajiem apstākļiem. Tāpat tika uzsvērta konsultanta loma un sadarbība ar lauksaimnieku. Klimata pārmaiņas pieprasa atkāpšanos no tradicionālajām un kalendārajām metodēm, aizstājot tās ar kompleksu pieeju, kurā sadarbojas augkopības, lopkopības un ekonomikas speciālisti. Klimata viedam konsultantam nepieciešamas ne tikai profesionālas agronomijas vai lopkopības zināšanas, bet arī plašāks skatījums uz saimniecību – tās ekonomiku, augsni, resursiem un ilgtermiņa attīstību. Būtiskas kļūst arī tā dēvētās “mīkstās prasmes” (soft skills) – spēja sarunāties ar lauksaimnieku, uzklausīt viņa vajadzības, savstarpējā uzticēšanās un prasme palīdzēt atrast piemērotāko risinājumu konkrētajai saimniecībai. Vienāds risinājums nevar būt piemērots visām saimniecībām – pat divas līdzīgas saimniecības atšķirīgu laika vai ekonomisko apstākļu ietekmē var nonākt pilnīgi atšķirīgās situācijās.

Tika pārrunāti arī praktiskie rīki, kas jau šobrīd pieejami lauksaimniekiem un konsultantiem, tostarp “Vesels augs”, RIMpro, “Mans Lauks” un dažādi citi digitālie risinājumi. Vienlaikus tika uzsvērts, ka šādu rīku izstrādei un uzturēšanai nepieciešams finansējums, un svarīgi ir ne tikai radīt rīkus, bet arī plašāk informēt par to izmantošanas iespējām.

Sesijas noslēgumā tika aktualizētas ES programmas “Apvārsnis Eiropa” 6. klastera un ES Misijas A Soil Deal for Europe iespējas, kas paver jaunas iniciatīvas projektu īstenošanai un sadarbībai. Par to detalizēti stāstīja programmas “Apvārsnis Eiropa” Nacionālā kontaktpunkta – Latvijas Zinātnes padomes – ekspertes Lāsma Brenča, Aiga Mazurenko un Marija Kiršteine, aicinot uz sadarbību, konsultācijām jaunu projektu ideju īstenošanā un partneru meklēšanā.

Galvenā CSA sesijas atziņa – klimata vieda lauksaimniecība nav tikai tehnoloģiju vai atsevišķu prakšu izmantošana. Tā ir spēja skatīties uz saimniecību kompleksi, paredzēt riskus, pielāgoties pārmaiņām un pieņemt pamatotus lēmumus, sadarbojoties lauksaimniekam un konsultantam.

Trešā semināra daļa bija veltīta AdvisoryNetPEST projektam, kas pamatā ir par konsultantu tīkla paplašināšanu un pesticīdu lietošanas un risku mazināšanu.

Sesijas sākumā D. Šmita-Stone informēja par projekta aktualitātēm un gaidāmajiem pasākumiem. Tālāk uzmanība tika pievērsta jaunajām pieejām augļu dārzu un graudaugu sektoros.

LLKC Bauskas biroja augkopības konsultants Edgars Dzelme prezentēja Latvijas atlasīto pieeju augļudārzu sektorā “RIMpro lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma augļudārzos” un Austrijas piedāvāto jauno pieeju “Saules paneļu jumti kā daļa no augu aizsardzības sistēmas.

Savukārt LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultants Edgars Cirša pastāstīja par jauno pieeju “Sarkanā āboliņa pasēja starp pamatkultūru”, kas šajā gadā graudaugu sektorā tika atlasīta no Latvijas un Polijas piedāvāto risinājumu pesticīdu lietošanas un risku mazināšanai – “Stacionārais stends drošai augu aizsardzības līdzekļu uzpildei.”

Pēc tam sekoja grupu darbs, kur dalībnieki divās grupās izvērtēja katras pieejas priekšrocības un trūkumus, diskutēja par to praktisko pielietojumu, kā arī par iespējamiem izaicinājumiem, ar kuriem varētu saskarties lauksaimnieki, ieviešot šos risinājumus savās saimniecībās. Katra grupa prezentēja savus secinājumus pārējiem dalībniekiem, tādējādi radot iespēju salīdzināt dažādus viedokļus, raisot diskusijas un viedokļu apmaiņu.

Tas ļāva uz jaunajām pieejām paskatīties ne tikai no teorētiskā, bet arī no praktiskā skatpunkta – kas konkrētajā risinājumā ir vērtīgs, kādi ir tā ierobežojumi un kas būtu nepieciešams, lai to veiksmīgi izmantotu Latvijas saimniecībās.

ANP projekta mērķis ir veicināt zināšanu apmaiņu starp konsultantiem un lauksaimniekiem, lai sekmētu pārdomātāku pesticīdu lietošanu un ar to saistīto risku mazināšanu. Tieši šāda pieredzes apmaiņa un kopīga jauno risinājumu izvērtēšana palīdz veidot praktisku pamatu to turpmākai ieviešanai.

Pasākuma noslēguma daļā Dž. Džirardi dalījās ar savu brīvprātīgā darba pieredzi lauksaimniecībā un iespējām to darīt bioloģiskajās saimniecībās  organizācijā WWOOF (World Wide Opportunities in Organic Farms) Latvijā un pasaulē.

AKIS seminārs parādīja, ka zināšanas, inovācijas un konsultāciju darbs ir cieši saistīti.

Šo trīs projektu kopīgais pasākums bija iespēja ne tikai uzzināt vairāk par katra projekta aktualitātēm un sasniegtajiem rezultātiem, bet arī satikt kolēģus, dalīties pieredzē un meklēt praktiskus risinājumus Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstībai.