Konferences ieraksts un prezentācijas
Klausītājiem tika prezentēts Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2026.–2050. gadam projekts un plānotās izmaiņas meža apsaimniekošanas normatīvos, kas šogad izraisījušas plašas diskusijas. Dalībnieki uzzināja par ES atbalsta iespējām un gaidāmajām mācībām, konsultācijām uzņēmējdarbības attīstībai KLP Stratēģiskā plāna 2023–2027 ietvaros. Tika skaidrotas izmaiņas likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kas papildināts ar jaunu kompensācijas veidu – zemes maiņu. Konferenci vadīja žurnālists Tālis Eipurs.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp saimniecisko darbību un dabas aizsardzību. Viņš norādīja, ka apmēram 70% mežu jāpaliek apsaimniekošanai, savukārt 30% – dabas vērtību saglabāšanai, tai skaitā 10% mežu ar stingru aizsardzības režīmu. Ministrs arī pauda, ka aizsargājamo teritoriju noteikšanā veidojama dinamiska pieeja, atceļot aizsardzības statusu platībās, kur dabas vērtības vairs nav sastopamas un to piemērojot platībām, kur dabas vērtības ir parādījušās.
Konferencē tika prezentēts Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2026.–2050. gadam projekts, kas šobrīd ir sabiedriskajā apspriešanā, un meža īpašnieki tiek aicināti iesniegt priekšlikumus. ZM Meža departamenta pārstāvji norāda, ka ES atbalsts meža apsaimniekošanai turpmāk būs pieejams ik gadu, un meža īpašnieki ar to var rēķināties, plānojot jaunaudžu kopšanas, mežaudžu nomaiņas vai apmežošanas aktivitātes. Lauku atbalsta dienests tandēmā ar Valsts meža dienestu izveidojuši ērtu elektronisko pieteikšanos sistēmu ES atbalsta mežsaimniecībai saņemšanai, meža apsaimniekošanas atbalsta intervenšu plānu iesniegšanai VMD GIS, projektu pieteikšanu LAD EPS.
Pieejamas mācības un konsultācijas
Zemkopības ministrijas pārstāvji arī norāda, ka 2026. gadā atkal tiks piedāvātas mācības meža īpašniekiem, tostarp ar daļēju norisi ārvalstīs, tā aizstājot līdzšinējos mežu apmeklējumu braucienus, kas turpmāk netiks organizēti. Meža īpašniekiem mācības tiks piedāvātas ar līdzmaksājumu līdz 20% apmērā, šeit nevērtējot meža īpašuma lielumu, bet meža īpašnieka vecumu – meža īpašniekiem līdz 40 gadiem mācības būs bez maksas. Turpmākajos gados meža īpašniekiem būs pieejami arī konsultāciju pakalpojumi, kuru sniedzējs nupat izvēlēts publiskā iepirkuma procesā. Arī konsultāciju pakalpojumi meža īpašniekiem būs pieejami tikai ar līdzmaksājumu līdz 20%, izņemot meža īpašniekiem līdz 40 gadu vecumam, kuriem konsultācijas 100% apmērā tiks apmaksātas ar ES atbalstu. Turpmākajos gados pieejamo konsultāciju pakalpojumu tēmu loks ir ievērojami paplašināts, salīdzinot ar tēmām, par ko konsultācijas meža īpašnieki varēja saņemt līdz šim.
Jauns kompensāciju mehānisms
Valsts meža dienests norāda, ka situācija ar egļu astoņzobu mizgrauzi ir uzlabojusies, tomēr īpašnieki tiek aicināti sekot līdzi situācijai, kā arī aktīvi izmantot Valsts meža dienesta e-pakalpojumu portālu un iesniegt priekšlikumus sistēmas pilnveidei. VARAM pārstāvji informē, ka tiks ieviests jauns kompensāciju mehānisms meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem – zemes maiņa. MPKS “Mežsaimnieks” šobrīd izveidojies kā lielākais kooperatīvs Latvijā pēc biedru skaita – vairāk nekā 1200 biedriem. Meža īpašniekiem šobrīd pieejams MKPC izveidots digitāls rīks EMISIS, kas ļauj plānot apsaimniekošanu, vienlaikus sekojot līdzi oglekļa piesaistei un SEG emisijām.
Paneļdiskusijas Kā panākt izmaiņas meža apsaimniekošanā, vienlaikus rodot lielāku rīcības brīvību meža īpašniekiem, nodrošinot turpmāku kokrūpniecības attīstību un neapdraudot dabas vērtības mežā laikā gūtas dažādas atziņas un viedokļi, tika akcentēta nepieciešamība ieviest dinamisku dabas aizsardzības sistēmu, kur meža teritorijām aizsardzības statuss ne tikai tiek piešķirts, bet arī anulēts, atspoguļojot faktiskās dabas vērtības. Dabas aizsardzības sistēmu var balstīt uz brīvprātīgās aizsardzības principu, taču vispirms nepieciešams ar juridisku aizsardzību panākt obligāti nepieciešamo aizsargājamo platību aizsardzību. Pēdējie dati par sugu un biotopu stāvokli Latvijā rāda, ka situācija pasliktinās, īpaši mežos un zālājos, taču kopējā aina var nebūt tik kritiska, jo daļēji to ietekmē izmantotās metodikas īpatnības. Latvijas valsts meži jau šobrīd un turpmāk sniegs savu ieguldījumu biotopu saglabāšanā. Par aizsargājamām teritorijām meža īpašniekiem jānodrošina atbilstošas kompensācijas, un nākotnē oglekļa un dabas vērtību kredīti var kalpot gan kā finansējuma avots, gan kā mehānisms dabas vērtību saglabāšanai.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 200 aktīvu dalībnieku, kuri ar lielu interesi uzdeva jautājumus un dalījās pieredzē. Pateicamies ikvienam par iesaisti un dalību.
Konferences ieraksts un prezentācijas pieejamas ŠEIT.
