Rudens herbicīdu lietošanas ietekme uz ziemas rapša pārziemošanu un ražu
Augkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/02/2026
-
30/11/2028
Tiek salīdzināti trīs varianti:
1) rudens herbicīda lietošana pirms rapša sadīgšanas;
2) herbicīds tiks lietots pavasarī;
3) rudens herbicīds tiek lietots pēc rapša sadīgšanas.
Augsnes apstrāde, sējumu kopšana un mēslošana notiek atbilstoši saimniecībā lietotajai praksei. Pavasarī un vasarā tika veikti sagatavošanās darbi: maija beigās iesēta zaļmēslojuma papuve, jūlija otrajā pusē tā tika sadiskota, lietots glifosāts, augustā lauks aparts, lietoti minerālmēsli, un 27. augustā iesēts rapsis. Herbicīdi lietoti atbilstoši demonstrējuma variantiem. Septembrī un oktobrī sekoja novērojumi –
rapša attīstība, nezāļu izplatība. Tie turpināsies, līdz rapsis uzsāks ziemošanu, t. i., beigsies aktīvā augšana.
Par demonstrējuma gaitu 22. oktobrī tika aizvadīta lauka diena, kurā tās apmeklētāji varēja uzzināt gan par demonstrējuma saimniecību, gan novērojumiem demonstrējuma variantos. Dienas pirmajā daļā mājīgajā Atašienes tautas namā “Annas sāta” Dr. agr. Oskars Balodis pastāstīja par tēmas aktualitāti, nezāļu sugām un to, kāpēc svarīga ir herbicīdu izvēle. Lektors uzsvēra, ka cīņa ar viendīgļlapju nezālēm ziemas rapsī ir ilgtermiņa process un to, ka rapsis tā sākotnējās attīstības stadijās vāji konkurē ar nezālēm. Tāpēc svarīgi savlaicīgi veikt nezāļu ierobežošanu, jo tā veicinās ūdens, barības vielu un gaismas piekļuvi rapsim, kas savukārt nodrošina apstākļus spēcīgi attīstīties un sagatavoties pārziemošanai.
LLKC Jēkabpils biroja uzņēmējdarbības konsultante Anita Putka informēja par pasākumu “Demonstrējumi” un demonstrējuma ierīkošanu un novērojumiem SIA “Jaunkrasti SP”. Konsultante atzina, ka sējumā tika konstatēta zvēre, ganu plikstiņš, suņkumele u. c. divdīgļlapju nezāles, un to ierobežošanai tika lietoti herbicīdi atbilstoši variantiem. Savukārt SIA “Jaunkrasti SP” īpašnieks Sandris Podnieks pastāstīja par savu saimniecību un pieredzi, audzētajiem kultūraugiem, tehnoloģiju.
VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Inese Liepiņa iepazīstināja ar pašreizējo situāciju rapša audzēšanā reģionā un kaitīgo organismu izplatību, ko veicinājuši šīs sezonas mainīgie un vietām ļoti mitrie laikapstākļi.
Pēc pusdienām šī saruna turpinājās uz demonstrējuma rapša lauka, kur tika noteiktas nezāles, analizēta herbicīdu iedarbība, meklēti un noteikti kaitēkļu un slimību bojājumi. VAAD inspektore akcentēja novēroto demonstrējuma laukā: alotājmušas bojājumus, smecernieka pangās atrasti kāpuri, uz rapša lapām redzamas sausās puves un sausplankumainības pazīmes. Šogad svarīga ir ziemas rapša sējumu monitorēšana, jo laikapstākļi ir ļoti pateicīgi kailgliemežu izplatībai. Uz lauka bija iespēja iepazīties ar kaitīgo organismu uzskaites datu iegūšanu, pielietojot digitālā ķeramtrauka sistēmu. Tika analizēta rapša attīstība: cik ir izveidojušās lapas, kāds ir sakņu kakliņa diametrs, mietsaknes garums, vai augšanas punkts atrodas pēc iespējas tuvu augsnes virsmai, kas to pasargās no izsalšanas. Secināts, ka rapša attīstība ir optimāla pārziemošanai, tomēr jāvērtē gliemežu izplatība sējumā. Lauka vērtēšanā aktīvi iesaistījās lauka dienas apmeklētāji, jo sevišķi LBTU Malnavas koledžas studenti. Lauksaimnieki dalījās pieredzē un atzina, ka neapmierinošs rudens smidzinājuma rezultāts ir saistīts ar laukā esošo nezāļu sugu spektram neatbilstoša herbicīda izvēli. Savukārt, ja rezultāts bijis labs, tad pavasarī var mierīgāk izvērtēt situāciju laukā, vērot jaunās, vēl dīgstošās nezāles un pieņemt lēmumu par smidzinājumu ar piemērotu herbicīdu.
Diskusijā, vai herbicīda radītais papildu stress var samazināt auga spēju sagatavoties ziemai vai tomēr nezāļu konkurence rapsim rada lielāku stresu nekā pats herbicīds, pirmie rezultāti un atbilde jāgaida līdz nākamā gada pavasarim. Taču demonstrējums turpināsies līdz 2028. gada rudenim, tad būs secinājumi par herbicīdu ietekmi uz ražu un ekonomiskais novērtējums.
Paldies lektoriem, saimniekam Sandrim Podniekam un pasākuma apmeklētājiem par jautājumiem un aktīvu līdzdarbošanos.
