Dažādu augsnes ielabošanas līdzekļu salīdzinājums un augsnes stāvokļa novērtējums augu maiņas ciklā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā dažādos Latvijas reģionos
Augkopība
Demonstrējuma norises laiks:
01/12/2025
-
31/08/2029
Lauka dienā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar diviem demonstrējumiem:
Vai augsnes ielabošanas līdzekļu ietekmi vienmēr iespējams ieraudzīt jau tajā pašā sezonā? Bieži vien rezultāts atklājas tikai ilgākā laikā, tādēļ demonstrējumā vērtējam ne tikai tūlītējo kultūraugu reakciju, bet visu augu maiņas sistēmu kopumā – augsnes stāvokli, barības elementu pieejamību, ražu, kvalitāti un ekonomisko atdevi vairāku gadu griezumā.
Lauka dienu atklāja un ar demonstrējuma saimniecībām iepazīstināja LLKC augkopības eksperte Ilze Andersone, kā arī SIA “Bullīši” īpašnieks un z/s “Ķelmēni” pārstāvis Mārtiņš Paulovičs, kurš pastāstīja par savu saimniecību darbības virzieniem.
Latvijas Universitātes zinātniece Antra Boča, Ph. D., informēja par jauno Augsnes regulu un tās nozīmi, kā arī par augsnes mikrobioloģisko sastāvu un tā ietekmi uz augsnes auglību – jomu, kurā šobrīd Latvijā tiek veikti aktīvi pētījumi.
LLKC augkopības eksperte Ilze Andersone iepazīstināja ar SIA “Bullīši” 2026. gadā ierīkoto demonstrējumu griķu sējumā (priekšaugs – 2025. gadā audzētas auzas). Dalībniekiem uz lauka bija iespēja novērtēt, vai starp mēslošanas variantiem šobrīd vizuāli saskatāmas atšķirības. Vislielākais augu garums konstatēts variantā, kur izmantots komplekss NPK mēslojums ar slāpekli, taču kopumā atšķirības starp variantiem pagaidām nav izteiktas, kas atgādināja svarīgu patiesību: augsnes ielabošanas efekts bieži atklājas nevis uzreiz, bet nākamo gadu griezumā.
Intriga saglabājas: vai garākie augi dos arī lielāku un kvalitatīvāku ražu, vai atšķirība būs tikai veģetatīvajā attīstībā?
Demonstrējumā izmantotie mēslošanās varianti:
| Varianti | Mēslošanas līdzeklis | Deva, kg/ha | Sēklas apstrāde | Dīgstošie graudi uz 1 m2 |
| 1a | Plant -I – Boost 4-12-12 | 285 | Nē | 650 |
| 1. | Plant -I – Boost 4-12-12 | 285 | Nē | 300 |
| 2. | Plant -I – Boost 4-12-12 | 285 | Jā | 300 |
| 3. | PKS 47 | 190 | Jā | 300 |
| 4. | Nav lietots | Nē | 300 |
Sēklu apstrādei tika izmantoti visu zemāk minēto produktu maisījums:
| Līdzeklis | Deva, l/t |
| Vitmīns | 0,25 |
| Azobakterīns | 5 |
| Trihodermīns | 5 |
| Humilats | 2 |
| Subtimikss | 5 |
Demonstrējuma ietvaros tika veiktas augsnes un lapu analīzes, lai nepieciešamības gadījumā varētu precizēt papildmēslojuma izvēli un devas. Tiek vērtēta arī augu attīstība, un pēc ražas novākšanas tiks salīdzināta raža, kvalitāte, augsnes rādītāji un katra varianta ekonomiskā atdeve.
Ilze Andersone sniedza ieskatu dažādu zaļmēslojuma iestrādes metožu priekšrocībās un trūkumos. Galvenais secinājums, salīdzinot dažādus zaļmēslojuma iestrādes līdzekļus, – mikrobioloģiskā aktivitāte augsnē būtiski mainās atkarībā no augsnes apstrādes veida. Aršana veido tā saucamo “šoku”, kas rodas aerobos organismos, kas piedalās zaļmēslojuma sadalīšanās procesos. Aprokot 20 cm dziļumā, to darbībai trūkst skābekļa, tādējādi kavējot zaļmēslojuma sadalīšanos un barības elementu atbrīvošanos. Demonstrējumā katrā zaļmēslojuma iestrādes variantā tika noteikta mikrobioloģiskā biomasa laika periodā no 22. augusta līdz 3. oktobrim.
LLKC augkopības eksperte Dace Zariņa aicināja skatīties uz auga veselību un noturību pret kaitēkļiem no sistēmiskas, kompleksas pieejas viedokļa – nodrošinot skābekli augsnē (novēršot sablīvējumu), proporcionālu barības elementu daudzumu (slāpekli, fosforu, kāliju), kā arī stabilas organiskās vielas jeb humusa klātbūtni. Viņa atspoguļoja refraktometra iespējas novērtēt auga kopējo vielmaiņas stāvokli un tā noturību pret kaitēkļu slodzi.
SIA “Krogzeme” īpašnieks Andris Krogzems dalījās savas saimniecības pieredzē augsnes auglības celšanā, uzsverot komposta un komposta tēju gatavošanas principus, izmantojot saimniecībā pieejamos resursus. Viņš norādīja, ka jau pirmajā komposta preparātu lietošanas gadā konstatēja pozitīvu ietekmi (~30%) – to mikrobioloģiskais sastāvs veicinājis barības elementu atbrīvošanos, tostarp arī tādu, kas jau iepriekš iestrādāti augsnē ar mēslošanas līdzekļiem, taču augiem nebija pieejami.
Lauka dienas praktiskajā daļā dalībnieki apskatīja demonstrējuma laukus, novērtēja katru variantu un veica augsnes sablīvējuma pārbaudi un augsnes rakumu, kā arī salīdzināja dažādas pH noteikšanas iespējas. Tika secināts, ka šķīduma tests ar KCl lauka apstākļos var būt ātrs un praktisks orientējošs risinājums, savukārt elektronisko testeru un testa strēmeļu rezultātus var ietekmēt augsnes mitrums un citi apstākļi. Precīziem mēslošanas un kaļķošanas lēmumiem joprojām nepieciešamas laboratorijas analīze.
Lauka dienas atziņas:
Demonstrējumi vēl turpinās. Pēc ražas novākšanas tiks salīdzināta raža, produkcijas kvalitāte, augsnes rādītāji un katra varianta ekonomiskā atdeve. Nākamajās sezonās skatīsimies, kā mēslošanas līdzekļi darbojas augu maiņā, kā mainās augsnes stāvoklis, ja nepieciešams precizēsim mēslojuma izmantojot lapu analīzes un galu rezultātā, kā tas saistās ar ekonomisko atdevi.
Vai vizuāli labākais variants būs arī ekonomiski izdevīgākais? Rezultāti tiks publicēti LLKC mājaslapā un “Augsnes kods” Facebook lapā. Aicinām sekot līdzi demonstrējumu turpinājumam un nākamajām lauka dienām – tajās iespējams ne tikai redzēt variantus laukā, bet arī pārrunāt rezultātus ar saimniekiem un ekspertiem.
Paldies lektoriem, saimniekiem, firmu pārstāvjiem un visiem lauka dienas dalībniekiem par atsaucību un līdzdalību!
