Teorētiskā daļā Limbažu konsultāciju biroja vadītājs Aigars Legzdiņš iepazīstināja klātesošos ar lauksaimniekiem pieejamām atbalsta programmām un pasākumiem. Viņš atbildēja arī uz jautājumiem par iespējām iegādāties lauksaimniecības tehniku un agregātus ar ES projektu atbalstu.
Dienas turpinājumā SIA “Stokker Agritec Pottinger” produktu vadītājs Armands Kļimovskis iepazīstināja ar uzņēmuma struktūru, servisa centriem un piedāvātajiem zīmoliem, īpaši akcentējot “Pottinger” augsnes un lopbarības sagatavošanas agregātus. Z/s “Punči” ir iecienījusi “Pottinger” tehniku, un klātesošajiem bija iespēja apskatīt rugaines kultivatoru ‘Synkro3530 Nova’, diskus ‘Terradisc 6001T’, zāles pļaujmašīnu ‘Novacat A10 CF’, kā arī šogad iegādāto pļaujmašīnu ‘Terrasem V 000 DZ’.
Tā kā lauka dienu apmeklēja lielākoties lopkopji, bija iespēja apskatīt arī slaucamo govju novietni, kurā jau trešo gadu darbojas slaukšanas robots, atvieglojot saimnieku ikdienas soli.
Pēc saimniecības un tehnikas apskates SIA “Latvijas Šķirnes sēklas” agronome Iveta Gūtmane iepazīstināja ar pētījumu par izsējas normas un maisījuma sastāva ietekmi uz zālāju ražu un kvalitāti. Šī pētījuma iemesls ir tas, ka bieži vien firmas iesaka zemniekiem lielas zālāju sēklu izsējas normas. Lai pārliecinātos, vai lielāka izsējas norma (teorētiski – biezāks zelmenis un smalkāki dzinumi) nodrošina labāku rezultātu, tika ierīkots izmēģinājums. Izmēģinājumā izmantoti zālāju maisījumi ar palielinātām izsējas normām (30, 45 un 60 kg/ha), kuru sastāvā bija niedru auzene, citas stiebrzāles (timotiņš, pļavas auzene, auzeņairene, ganību airene) un tauriņzieži (sarkanais un baltais āboliņš). Kontroles variantam tika izmantots EU maisījums ar līdzīgiem izsējas normu variantiem. Iveta Gūtmane atzina, ka bija interesanti salīdzināt ražu un kvalitāti maisījumiem ar atšķirīgu niedru auzenes procentuālo saturu. Parasti niedru auzeni maisījumos neliek vairāk par 30%, lai nepazeminātu zāles kvalitāti, bet pie intensīvas pļaušanas to var likt vairāk. Apkopojot rezultātus, varēja secināt, ka izsējas normas palielināšana nenodrošina būtisku sausnas ražas pieaugumu. Savukārt, palielinoties niedru auzenes saturam maisījumā, sausnas raža pieaug. Būtiska ietekme uz sausnas ražu bija pļāvumu skaitam. Līdzīgi rezultāti tika iegūti izmēģinājumā, kur lucerna tika izmantota maisījumos ar sarkano un balto āboliņu un stiebrzālēm.
Pēdējos gados laika apstākļi ir mainīgi – iepriekš tie bija gari sausuma periodi, bet šogad pārmērīgs nokrišņu daudzums. Lai gan apstākļi ir sarežģīti, lauksaimniekam ir jāsagatavo kvalitatīva rupjā lopbarība. Liellopu ēdināšanas konsultante Ieva Krakopa pastāstīja par procesiem, kas notiek nopļautajā zāles masā, un to, kā pareizāk būtu to apvītināt, samazinot ūdens saturu, bet nezaudējot barības vielas. Veiksmīga vītināšana ir atkarīga no daudziem faktoriem: laikapstākļiem, veģetācijas fāzes, botāniskā sastāva, pļaušanas tehnoloģijas un zālāja ražības. Optimālais sausnas saturs skābbarībai ir 32-35% (rituļos 35-40%). Ja zāli nopļauj optimālā veģetācijas fāzē, tā satur 18% sausnas un, lai zaļo masu novītinātu līdz 30%, ir jāiztvaicē 8 tonnas no hektāra, sienam pat vairāk ~16 t. Tas ir aprēķināts pie zālāja ražības 20 tonnas zaļās zāles no hektāra. Liela daļa ūdens izdalās caur auga lapu atvārsnītēm. Tās ir atvērtas dienas gaismā un aizvērtas tumsā. Tādēļ platā vālā atvārsnītes ir vairāk atvērtas, bet tās būs ciet, ja zāle nopļauta šaurā, biezā vālā, kur apakšā ir tumšs. Tādēļ loģisks risinājums – biezos vālos sapļauto zaļo masu izārdīt, lai ātrāk un vienmērīgāk tā tiktu apvītināta un pēc iespējas mazāk zaudētu barības vielas. Lai gan izārdīt biezos zāles vālus šķiet loģiski, tomēr ne visi klātesošie lauksaimnieki tam piekrita, izraisot debates, uz kurām atbildot, Ieva Krakopa izskaidroja klātesošajiem, kādi procesi notiek zaļajā masā, ja to atstāj biezā vālā.
Lauka dienas noslēgumā LLKC Limbažu biroja augkopības konsultante B. Skujiņa pastāstīja par demonstrējuma ierīkošanu 2022. gada pavasarī trīs variantos saistītas smilts augsnē ar 3,8% organisko vielu saturu:
Konsultante informēja par 2024. gada rudenī veiktajām augsnes analīzēm, kurās tika noteikts organisko vielu saturs, augsnes reakcija, fosfora, kālija, kalcija un magnija daudzums, kā arī aprēķināta kalcija–magnija attiecība. Pirmais pļāvums 2025. gadā, 8. jūnijā uzrādīja šādu provizorisko ražu: Kontrole – 16,0 t/ha; 2. variants – 13,2 t/ha; 3. variants – 22,9 t/ha. Pagaidām lielāko ražu uzrādīja variants ar rupji maltu kaļķakmeni. Ražības vēl tiks precizētas pēc otrā pļāvuma, ja laikapstākļi to atļaus. No pirmā pļāvuma ņemti barības paraugi, kas nosūtīti analīzēm uz LBTU Zinātniskās laboratorijas Agronomisko analīžu daļu, taču analīžu rezultāti visiem variantiem bija līdzīgi. Demonstrējuma četru gadu rezultāti tiks apkopoti un prezentēti noslēguma seminārā septembrī.
Pēc pusdienām, kā ierasts, dalībnieki devās uz demonstrējuma lauku. Kopīgi veicām “lāpstas testu”, lai redzētu, kāda izskatās augsne aramkārtas dziļumā, un varētu novērtēt augsnes krāsu, smaržu un blīvumu. Kā atzina dalībnieki, blīvāka augsne bija kontroles un garanulētā kaļķa variantos, bet variantā, kur kaļķots ar rupjajiem kaļķakmens miltiem, neraugoties uz mitrumu, bija irdenāka. Klātesošie ar interesi vēroja un piedalījās paraugu novērtēšanā – taustīja, smaržoja un izteica savu viedokli.
Liels paldies lektoriem Ivetai Gūtmanei un Ievai Krakopai, Armandam Kļimovskim par vērtīgo un interesanto informāciju, dalībniekiem par dalību, z/s “Punči” īpašniekam K. Feldmanim un viņa komandai par jauko uzņemšanu, un, protams, atkal jāpiemin Marika un palīgi – paldies par gardo soļanku, bez kuras lauka diena “Punčos” nav iedomājama.
