Jauns koku aizsardzības veids – vilnas jostas
Vilnā esošais lanolīns un citas dabiskās vielas piešķir tai specifisku smaržu, kas briežu dzimtas dzīvniekiem nepatīk. Ne velti plaši lietotā repelenta Trico aktīvā viela ir aitu tauki. Latvijā ir ap 90 000 aitu, kas ir jācērp, tomēr ievērojama daļa šī resursa netiek izmantota, jo vilnas pārstrādes iespējas ir ierobežotas, galvenokārt nepietiekamā dzijas produktu pieprasījuma dēļ vietējā tirgū. Aitu labturība paredz vilnas cirpšanu, līdz ar to aitkopjiem vilna ir resurss, par kuras ieguvi (cirpšanu) ir samaksāts, bet kuru nav iespējams pārdot, gūstot ienākumus.
Ņemot vērā minēto, būtu tikai loģiski izmantot aitu vilnu koku aizsardzībā. Pašlaik atsevišķos uzņēmumos un saimniecībās jau izmanto neapstrādātu vilnu koku galotņu aizsardzībai. Nepastrādātas vilnas izvietošana mežaudzē aizņem diezgan daudz laika. Ne visa vilna ir piemērota, lai to izmantotu stumbru aizsardzībai, jo tā ir no pārāk īsiem matiem vai saķepusi. Valsts un ES atbalsta pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” projekta “Jaunaudžu mehāniskās aizsardzības līdzekļu izstrāde no aitu vilnas” ietvaros LVMI “Silava” kopā ar sadarbības partneriem – SIA “BioLana” (BIO Villa), SIA “AB jaunaudze”, z/s “Trejdeviņi Trešelnieki”, SIA “Alvstre” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti – izstrādāja jaunu koku aizsardzības veidu – vilnas jostas (kārsta vilna ar vienā virzienā orientētiem matiem). Šīs jostas ir izgatavotas no nemazgātas vilnas, izmantojot kāršanas iekārtu, līdz ar to tās saglabā nepatīkamo smaku, kas atbaida briežu dzimtas dzīvniekus. Arī pašu vilnas matu nokļūšana mutē attur dzīvniekus no koku bojāšanas. Šīs izstrādātās vilnas jostas ir vieglas, elastīgas, un tās ir iespējams arī pagarināt, kas ļauj ērtāk veikt koku apstrādi, kā arī tās var izvietot jaunaudzē jebkurā darbu veicējiem komfortablā temperatūrā neatkarīgi no laikapstākļiem – arī uz mitriem kokiem.
Jostas spirālveidā aptin ap koku stumbriem vai galotnēm. Tās saglabā noturību vismaz divas sezonas, bet pēc kalpošanas laika dzīvnieku mati kļūst trausli un noārdās dabā.
Šo aizsardzības veidu pārbaudīja kopumā 14 jaunaudzēs, kur to salīdzināja ar neapstrādātu vilnu un arī ar repelentu Trico. Pētījuma laikā noskaidrots, ka izmantot šādas jostas ir krietni efektīvāk, salīdzinot ar neapstrādātu vilnu. Astoņgadīgu priežu stumbru aizsardzībai bija nepieciešams par 25% mazāk laika (cilvēkam vairāk praktizējoties, laiks varētu samazināties) un par 70% mazāks vilnas apjoms salīdzinājumā ar neapstrādātu aitas vilnu, un pētījums apliecināja, ka aizsardzības spēja nemazinās un vilnas jostas attur dzīvniekus no bojājumu izraisīšanas.
Šī aizsardzības līdzekļa galvenās priekšrocības ir tā piemērojamība jebkuriem laikapstākļiem, iespēja to izgatavot no vietējā līdz galam neizmantotā resursa, kā arī fakts, ka atšķirībā no plastikāta spirālēm vilnas jostas nerada atkritumus un pēc to kalpošanas beigām nav nepieciešama noņemšana.
Secinājums – vilnas jostu lietošana ir praktisks un ekonomiski pamatots risinājums, kas palīdz samazināt mežaudžu bojājumus un vienlaikus atbalsta vietējo aitkopību.
Koki bez bojājumiem (%) sadalījumā pa dažādiem apstrādes veidiem
