
Pieaugot ražošanas izmaksām un konkurencei tirgū, saimniecībām kļūst arvien svarīgāk ne tikai palielināt govju ražību bet arī nodrošināt efektīvu ganāmpulka atjaunošanu par saprātīgām izmaksām. Tieši jaunlopu audzēšana ir viens no būtiskākajiem posmiem, kas nosaka saimniecības darbu ilgtermiņā.
Praksē daudzās piensaimniecībās pamata ganāmpulka brāķēšanas apjoms mēdz būt 25–40 % gadā. Lai nodrošinātu ganāmpulka atjaunošanu, jāiegulda finanšu līdzekļi. Būtisks faktors ir ganāmpulka vidējā ražība, kas Latvijā ir vairāk par 9500 t piena no pārraudzībā esošās govs. Tomēr ir saimniecības ar augstvērtīgu ģenētisko potenciālu, kurās govju un teļu ražība neatbilst gaidītajiem rādītājiem. Viens no galvenajiem iemesliem ir nepietiekama uzmanība teļa dzīves pirmajām stundām un dienām.
Jaundzimušie teļi piedzimst ar pasīvu imūnsistēmu, un to aizsardzība pret slimībām ir tieši atkarīga no labas apsaimniekošanas prakses, jo īpaši no pirmpiena un tā kvalitātes, apjoma un savlaicīgas izēdināšanas. Ja imunitāte netiek nodrošināta pietiekamā līmenī, tad palielinās saslimstība ar caureju un elpceļu slimībām, kā arī pieaug ārstēšanas izmaksas un teļu mirstība pirmajos dzīves mēnešos.
Zinātniskajos pētījumos un labākajās piensaimniecībās ir pierādīts, ka teļiem, kuri pirmajās dzīves stundās saņem pietiekamu daudzumu augstas kvalitātes pirmpiena, ir labāki augšanas rādītāji, zemāks saslimstības risks, augstāka produktivitāte turpmākajā dzīvē un produktīvākas laktācijas. Mūsu valstī pārraudzības datu reģistros var iegūt informāciju, ka govīm aukstākā ražība ir no 3. līdz 5. laktācijai, neatkarīgi no šķirnes. Tas nozīmē, ka pirmpiena kvalitātes kontrole un mērķtiecīga teles izaudzēšana nav tikai dzīvnieku labturības jautājums, bet gan stratēģisks instruments ekonomiski efektīvai saimniekošanai.
Tāpēc teļu audzēšana, īpaši dzīves sākuma posmā, jāuzskata par nozīmīgu ieguldījumu saimniecības nākotnes efektivitātē. Diemžēl nereti tā tiek uztverta kā papildu izmaksu pozīcija.
Pirmpiena nozīme
Pirmpiens (piens), kas tiek iegūts no govs pēc atnešanās, ir galvenais pasīvās imunitātes avots jaundzimušajiem teļiem. Pētījumos pierādīts, ka teļiem, kuri pirmajās dzīves stundās uzņem ≥150–200 g IgG, būtiski samazinās saslimstība un mirstība, kā arī uzlabojas augšanas rādītāji. Nodrošinot vienotu praksē izmantojamu pirmpiena pārvaldības sistēmu, teļiem tiek nodrošināts pietiekams pasīvās imunitātes līmenis (asins seruma IgG ≥10 g/l 24–48 stundu vecumā).
Teļi piedzimst bez aizsargājošām antivielām jeb imunitātes. Imūnglobulīni caur placentu nepāriet. Pirmpienā esošie imūnglobulīni tiek uzņemti caur zarnu sieniņām tikai pirmajās dzīves stundās. Pirmpienā esošo imūnglobulīnu uzsūkšanās efektivitāte IgG: 0–2 stundas pēc dzimšanas ir ~35–40 %, 6 stundas pēc dzimšanas ~20 %, 12 stundas pēc dzimšanas <10 %, pēc 24 stundām – praktiski nenotiek.
Dzīvnieku epigenoms ir dinamisks, to ietekmē tādi vides faktori kā ēdināšana, stress un toksīni. Vairāk nekā 20 % 1. laktācijas izslaukuma tiek aktivizēti, “iekodēti” pirmajās septiņās dzīves nedēļās. (Epigenoms ir iemeslu kopums, kāpēc divas ģenētiski vienādas govis var dot ļoti atšķirīgu izslaukumu.)
Pirmpiens, kurā ir nepietiekami IgG, vai netiek nodrošināta tā uzņemšana (IgG <100 g pirmajā dienā), būtiski palielina saslimstību ar caureju un elpceļu slimībām, līdz ar to tiek apdraudēts dzīvnieka nākotnes potenciāls.
Caureja ir visbiežākais saslimšanas un mirstības cēlonis teļiem pirmajās 2–3 dzīves nedēļās. Galvenais riska faktors ir nepietiekama pasīvā imunitāte, kas rodas nepietiekamas vai nekvalitatīvas pirmpiena uzņemšanas dēļ.
Biežākie ierosinātāji
Rotavīruss: teļa vecums 3–14 dienas, simptomi – ūdeņaina caureja, dehidratācija, vājums, tam ir saistība ar pirmpiena kvalitāti, apjomu. Antivielu trūkums būtiski palielina saslimšanas risku.
Koronavīruss: teļa vecums 5–21 diena, simptomi – caureja, dažkārt ar asiņu piejaukumu, bieži kombinējas ar elpceļu problēmām.
Escherichia coli (E. coli, enterotoksiskie celmi): vecums 1–4 dienas, simptomi – strauja, smaga caureja, ātra dehidratācija, īpaši bīstama teļiem ar zemu IgG līmeni.
Cryptosporidium parvum: vecums 5–20 dienas, simptomi – ilgstoša, grūti ārstējama caureja. Nereti pat laicīgi izēdināts, labas kvalitātes jaunpiens pilnībā nepasargā, bet palēnina slimības gaitu. Teļiem kuru asins seruma IgG <10 g/l, caurejas risks ir 2–3 reizes augstāks nekā teļiem ar pietiekamu pasīvo imunitāti.
Elpošanas ceļu slimības teļiem ir galvenais saslimšanas cēlonis pēc 2–3 nedēļu vecuma, bet to pamatā bieži ir vāja imūnsistēma dzīves sākumā. Biežākie ierosinātāji ir Bovīnais respiratorais sincitiālais vīruss (BRSV), simptomi – klepus, paātrināta elpošana, drudzis, smaga norise teļiem ar nepietiekami uzņemtu IgG. Paragripas vīruss-3 (PI-3), simptomi – viegli elpceļu bojājumi, kas veicina sekundāras infekcijas. Pasteurella multocida, simptomi – pneimonija, strutaini deguna izdalījumi, nereti pēc vīrusu infekcijām.
Teļu veselības problēmas ganāmpulkā var atstāt ietekmi uz saimniecības efektivitāti ilgtermiņā.
Demonstrējums jaunpiena izēdināšanā
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) 2025. gada nogalē ir uzsācis projektu “Demonstrējuma nodrošināšanu lopkopības nozarē” (ID Nr. ZM/2025/18_ELFLA) LAD Nr. 10.2.1-2.36/25/P9, slaucamo govju saimniecībā SIA “Ogres piens”, lai demonstrētu precīzo tehnoloģiju izmantošanu jaunpiena kvalitātes un teļu augšanas rādītāju novērtēšanai. Saimniecība apsaimnieko Holšteinas melnraibās (HM) šķirnes govju ganāmpulku un ar lielu atbildību realizē vaislas teļu ieguvi un ataudzēšanu savam ganāmpulkam. Demonstrējuma gaitā paredzēti vairāki atkārtojumi, kuros tiek izveidotas 2 teļu grupas. Tās tiek ēdinātas ar jaunpienu, kam ir atšķirīga imūnglobulīna koncentrācija. Pēc 24–48 stundām tiks noteikts, vai teļam ir izveidojusies pasīvā imunitāte, nosakot IgG daudzumu dzīvnieku asins serumā ar ekspresmetodi, izmantojot refraktometru.
Cieša sasaiste ar pirmpiena nodrošināšanu un pirmpiena kvalitāti teļam pēc piedzimšanas: teļiem ar nepietiekamu pasīvo imunitāti elpceļu slimību risks palielinās par 30–50 % pirmajos 3 dzīves mēnešos. Jaunpiena uzraudzība un izēdināšana samazina saslimšanu biežumu, kā arī saīsina slimības ilgumu, samazina antibiotiku vajadzību vai lietošanu, uzlabo augšanas tempu.
Pēc teļa piedzimšanas ne vēlāk kā pēc ≤2 h izslauc govi → nosaka jaunpiena kvalitāti (Brix %) → izēdina jaunpienu teļam (3–4 l) → neizēdināto sagatavo uzglabāšanai, to dokumentējot. Šī kārtība būtu jāievēro katram jaundzimušajam teļam bez izņēmumiem.
Jaunpiena ieguve, kvalitāte un daudzums visām govīm nav vienāds.
To ietekmē govs šķirne, laktācija, kurā ir govs, kā arī apsaimniekošana pirms un pēc atnešanās. Dažādām piena govju šķirnēm ir atšķirīgas jaunpiena īpašības, īpaši imūnglobulīna (IgG) daudzums pienā. Holšteinas šķirnes govīm nereti jau pirmajā slaukšanas reizē pēc atnešanās var iegūt 6–10 l jaunpiena, kura IgG koncentrācija ir 40–60 mg/ml, Džersijas šķirnes govīm pirmajā reizē 3–6 l, toties IgG koncentrācija sasniedz 60–100 mg/ml, sarkano šķirņu govīm raksturīgs vidējs jaunpiena daudzums un stabilāka IgG koncentrācija. Jaunpiena apjoma un kvalitātes mērīšana govīm ir obligāta. Arī govs laktāciju skaits ietekmē jaunpiena kvalitāti. 1. laktācijas govīm mēdz būt zemāka IgG koncentrācija (bieži <50 mg/ml), 2.–3. laktācijas govīm ir optimāla jaunpiena kvalitāte, savukārt ≥4. laktācijas govīm ar labu veselības statusu ir augsta IgG koncentrācija jaunpienā (90–120 mg/ml vai augstāka).
Jaunpiena kvalitāti ietekmē govs apsaimniekošana cietstāves periodā.
Cietstāves laikam optimāli jābūt 45–60 dienas, ja cietstāve ir mazāk nekā 40 dienas, jaunpienā ir mazāka IgG koncentrācija. Barības devā pietiekami jānodrošina enerģijas, proteīna, selēna, A un E vitamīna līmenis. Ja pieļauts mikroelementu deficīts, tad samazinās imunitāte, līdz ar to ir zemāka jaunpiena kvalitāte.
Apsaimniekošana atnešanās laikā un pēc atnešanās būtiski ietekmē jaunpienu, svarīga ir tīrība, sausa atnešanās vieta, minimāls stress govij. Jaunpiena pirmā slaukšana notiek ≤2 stundu laikā pēc dzemdībām. Var rasties problēmas, ja pēc atnešanās ir novēlota slaukšana (>6 h), vai ja govij ir tesmens iekaisums, drudzis. Nevajadzētu bez testēšanas sajaukt jaunpienu no vairākām govīm kopā.
Pirmajā slaukšanā iegūtajā jaunpienā IgG koncentrācija parasti ir 50–100 mg/ml, katra nākamā slaukšana samazina IgG koncentrāciju par 20–30 %.
1.tabula. Jaunpiena kvalitāte atkarībā no šķirnes un laktācijas
| Govju šķirne | Laktācija | Jaunpiens 1. slaukšanas reizē (litri) | IgG koncentrācija (mg/ml) | Brix % | Risks teļam | Praktiska piezīme |
| Holšteinas | 1. laktācija (tele) | 4–7 | 30–50 | 18–21 % | Augsts | Obligāti jāmēra; bieži nepieciešams rezerves jaunpiens |
| Holšteinas | 2.–3. laktācija | 6–10 | 40–60 | 20–23 % | Vidējs | Liels apjoms ne vienmēr ir augsta kvalitāte |
| Holšteinas | ≥4. laktācija | 7–12 | 50–70 | 21–24 % | Vidējs | Jāpievērš uzmanība tesmens iekaisumiem |
| Džersijas | 1.laktācija (tele) | 3–5 | 50–70 | 22–25 % | Vidējs | Parasti laba kvalitāte, mazāks apjoms |
| Džersijas | ≥2. laktācija | 4–6 | 70–100 | 24–28 % | Zems | Ļoti piemērots rezerves jaunpienam |
| Švices | 1.laktācija | 4–6 | 40–60 | 20–23 % | Vidējs | Jāvērtē individuāli |
| Švices | ≥2. laktācija | 5–8 | 60–80 | 22–26 % | Zems | Stabilas jaunpiena īpašības |
| Sarkanā | 1.laktācija (tele) | 4–6 | 35–55 | 19–22 % | Vidējs–augsts | Telēm jaunpiens – paaugstināts risks |
| Sarkanā | ≥2. laktācija | 5–8 | 55–75 | 21–25 % | Zems–vidējs | Laba kvalitāte pie pareizas apsaimniekošanas |
Jaunpiena kvalitāti nosaka, izmantojot Brix refraktometru kvalitātes robežvērtības: ≥22 % Brix – augstas kvalitātes jaunpiens (IgG ≥50 mg/ml), 18–21 % Brix – vidējas kvalitātes jaunpiens (izmanto atkārtotai barošanai) un <18 % Brix – zemas kvalitātes jaunpiens (neizmanto pirmajai barošanai).
Jaunpiena pirmā izēdināšana – ≤2 stundas pēc dzimšanas, otrā izēdināšana – 6–12 stundas pēc dzimšanas. Pirmajā reizē izbaro 10–12 % no teļa dzīvmasas (4 l); otrajā barošanā: 2–3 l. Mērķis ir nodrošināt kopējo IgG uzņemšanu ≥150–200 g pirmajās 12 stundās. Jo zarnu caurlaidība imūnglobulīnam pirmajās 2 stundās ir visaugstākā (35–40 %) ar tendenci strauji samazināties.
2. tabula. Jaunpiena izēdināšanas metodes
| Metode | Kad izmantot | Priekšrocības | Riska faktori |
| Pudele ar knupi | Teļš aktīvs | Dabisks sūkšanas reflekss | Lēna piena uzņemšana |
| Barošanas zonde | Teļš vājāks vai nedzer | Nodrošina precīzu daudzumu | Nepareiza tehnika, aspirācijas risks |
Ja teļš 15–20 minūšu laikā neizdzer ≥2 l, ieteicams izmantot zondi. Novērojumi pasaules piensaimniecībās liecina, ka līdz 30 % jaundzimušo teļu pēc dzemdībām var būt intensīvas zīšanas refleksa trūkums.
Jaunpiena optimālā temperatūra: 38–40 °C (līdzīga govs ķermeņa temperatūrai), atdzisis jaunpiens samazina jaunpiena uzņemšanu un palielina caurejas risku. Izšķirošs faktors ir higiēna – barošanas inventāru vajag mazgāt pēc katras lietošanas, kopējais baktēriju skaits jaunpienā drīkst būt ne vairāk kā 100 000 KVV/ml, E.coli ne vairāk kā10 000 KVV/ml. Ja jaunpienā ir vairāk baktēriju, tad ir lielāka konkurence ar antivielām par uzsūkšanos zarnās. Ja saimniecība uzsāk precīzu teļu ēdināšanu, tad ieteicams noteikt IG daudzumu jaunpienā. Kā rāda labā prakse, ja teļam 24-48 stundu vecumā kopproteīns asins serumā ir ≥5,5 g/dl, tad tas liecina par pietiekamu pasīvo imunitāti, ja rādītājs ir <5,2 g/dl, tad ir izteikts pasīvās imunitātes trūkums.
Jaunpiena ieguve, tā kvalitātes kontrole, precīza izēdināšana, rezultātu uzskaite, jaunpiena uzglabāšana (rezerves izveide), pareiza sasaldēšana un atkausēšana ir pamats veselīgam teļam. Saimniecības, ievērojot teļu audzēšanas labo praksi, var panākt ievērojamu dzīvnieku saglabāšanu un mazāk vārgu dzīvnieku ganāmpulkā. Šādas saimniecības veiksmīgāk pārvar dažādas jaundzīvnieku veselības problēmas, un tiem ir vienmērīgs augšanas temps un stabila vispārējā attīstība.
Pilns raksts publicēts žurnāla “Latvijas lopkopis” 2026. gada februāra izdevumā