Jūs atrodaties šeit

Zināšanas piena lopkopībā – no izglītības uz kompetenci

Lopkopība
Piena lopkopība

Ik pa laikam ir noderīgi gūt jaunus iespaidus un pieredzi savā nozarē. Ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Cēsu biroja gādību Cēsu puses piena lopkopības saimniecību pārstāvji brauca un iepazina  piensaimniecības Kocēnu, Beverīnas un Naukšēnu novados. Brauciens tika organizēts Lauku attīstības programmas apakšpasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, bet izraudzītā tēma – “Inovatīvu tehnoloģiju izmantošana ekonomiski pamatotas lopkopības produkcijas ražošanā”.

Kocēnu novada Bērzaines pagasta “Zilūžos” sagaidīja saimniecības vadītājs Valts Grasbergs. Ganāmpulkā ir 200 slaucamas govis, kopā ap 400 liellopiem, tiek apsaimniekoti ap 700 hektāriem zemes, kur audzē gan lopbarību, gan kviešus un rapsi. “Tikai ar sabalansētu, pilnvērtīgu barību   var nodrošināt nemainīgu piena kvalitāti, kas būtiska pārstrādātājam, kā arī nodrošina govju veselību un ilgmūžību. Sagatavot barību, kas bagāta ar proteīnu, ir ekonomiski izdevīgi,“ atgādināja V. Grasbergs. Saimniecībā tiek nopietni strādāts, lai izveidotu augstražīgu ganāmpulku, visu laiku   sekots līdzi jaunākajām atziņām piensaimniecībā pasaulē. 

Atsevišķi dzīvo piena devējas, telītes un grūsnās govis, kurām nodrošināts arī dzemdību aploks ar visu nepieciešamo palīdzību. “Saimniekam jāizvērtē, kas izdevīgāk – pārdot pienu ar augstāku vai zemāku tauku saturu. Pārstrādātājs nosaka cenu un vairāk maksā par to, kas viņam tobrīd vajadzīgs,“ teica V. Grasbergs. “Zilūžos” ik dienu izslauc ap sešām tonnām  piena, puse tiek pārstrādāta pašu ražotnē, kur top jogurts, krējums, biezpiens, siers, saldais krējums un saldējums. Līdz ar to saimnieki ieinteresēti iegūt taukiem bagātāku pienu, bet vājpiens tiek mazajiem teliņiem.

Par teļu barošanu bija daudz jautājumu. Gan par to, kā teļi jūtas āra boksos, cik ilgi tiek dzirdināti ar pilnpienu, kā izaudzēt augstvērtīgas telītes.  “Zilūžos” izaudzētās telītes saimnieki piedāvā tirgū kā vaislas materiālu. Pērn jau vairāk nekā 40 pārdotas tepat Latvijā. ”Katrai saimniecībai jāvērtē, cik izkopta ir govju ģenētika. Ja izslaukums ir 14 un vairāk tonnas gadā,   jau var domāt, ka tādu govju telītes būs pieprasītas,” pārliecināts V. Grasbergs un uzsver: “Zemniekam visu laiku ir jādomā, kas tieši viņam ir izdevīgi. Protams, katrs jau diemžēl mācās no savām kļūdām.” Viņš pastāstīja, ka otrreiz tādu kūti neceltu, izvēlētos modeli, kur pie barības galda ir pieeja no divrindu guļvietām nevis trīs. Tas ir ērtāk gan govīm, gan kopējiem.

“Man ir mana, citiem sava pieredze. Kaut ko darot aplam, varam zaudēt gan gadus, gan naudu,“ bilda V. Grasbergs un rosināja piensaimniekus vairāk domāt par kooperāciju, jo tā visiem būtu izdevīga.

Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecībā “Vītoliņi” ciemiņus sagaidīja saimniece Ieva Rutkovska. Pērn saimniecībā vidēji no govs tika izslaukti 14 705 kilogrami piena. Viņa uzsvēra, ka ir atklāta, stāstot par to, kā dara savā saimniecībā un ko domā par aktualitātēm lopkopībā.

“Esmu lepna, ka pārstāvu Latvijas piensaimsaimniecības nozari un mēs esam tie, kas katru dienu rūpējas, lai būtu pārtika. Katram ikdienas darbā ir kādi knifi, tajos vajag dalīties,“ teica I. Rutkovska un uzsvēra: “Tikko uzņemamies atbildību par dzīvnieku, mums tam jānodrošina, lai ir paēdis, padzēris, būtu sausumā, drošībā un brīvs no sāpēm. Vienkārši, bet sarežģīti to īstenot ikdienā.”

Piena ganāmpulku saimnieki iepazinās ar saimniekošanu ”Vītoliņos”, arī stāstīja, kā paši izkopj savus ganāmpulkus, kā labāk govīm ārstēt dažādas kaites, kā sagatavot pilnvērtīgu barību, kā atjaunot ganāmpulku. “Katram sava prakse un ierastas metodes, bet savu reizi, kad kaut kas neizdodas, vērts pamēģināt ko jaunu,“ uzsvēra I. Rutkovska. Pēc pērnā gada datiem,  Ievas Rutkovskas ganāmpulks ir otrs produktīvākais Latvijā. Vidēji no katras govs gadā izslaukti 14 705 kilogrami piena. Iepriekšējos gados tas bijis arī produktīvākais. Ganāmpulkā ir 93 slaucamās govis. Par ataudzēšanu saimniece atzīst, ka vērtīgākais mazam teliņam ir pirmajās sešās stundās ļaut izdzert sešus litrus pirmpiena. Tas spēcina imunitāti, pasargā no infekcijām. Saimniece uzsver, ka no tā, kā tiks barots teliņš,  atkarīgs, cik augstvērtīga izaugs slaucamā govs. Saimniecībā sēklošanai izmanto pēc dzimuma šķiroto spermu un ganāmpulkā vairāk nekā 70 procenti dzimst telītes. Pirmajās laktācijās govs atmaksā sevi, katra nākamā dod ienākumus. Ja iegūst pienu ilgāk par trešo laktāciju, ja govs ražīgums ir virs vidējā – tā ir kapitāls, kas veido saimniecības peļņu.  “Produktivitāte un ilgmūžība – piena lopkopībā galvenais,“ skaidroja  I. Rutkovska un piebilda, ka saimniecībā ir vairākas ceturtās un piektās laktācijas govis, bet, tā kā ganāmpulkā ir daudz telīšu, piena devējas tiek rūpīgi brāķētas. Slaukšanai neizmanto robotus, kā to dara daudzas lielas saimniecības. “Ja man prasa, kas labāks – robots vai cilvēks, saku cilvēks. Tikai slaucējam darbs ir jāmāk un jādara atbildīgi. Cilvēciskais dod rezultātu,“ ir pārliecināta “Vītoliņu” saimniece.

Nevar cerēt uz augstu izslaukumu, ja nenodrošina sabalansētu barību. Jau daudzus gadus tiek sēts sēklu maisījums “Havera”. Zemniece atzīst, ka sēklas izdevīgāk pirkt Holandē, piedāvā arī igauņi, bet tās nav tik kvalitatīvas, zālāju ražība zemāka. “Uz hektāru sēju 45 kilogramus. Mēslojumam tikai kūtsmēsli. Jau 20 gadus, kopš beidzām audzēt graudaugus, saimniecībā minerālmēslus neizmantojam,“ pastāsta saimniece. Parasti pirmoreiz zāle tiek pļauta ap 20. maiju, pāraugusī noder telēm. Katrā tīrumā iegūtajai barībai  tiek veiktas analīzes, noteikts sausnas un proteīna daudzums. “Govīm patīk katru dienu saņemt vienādu barības devu, ja sausnas daudzums dažāds, to nevar nodrošināt. Analīzes uzrāda līdz 22 procentus proteīna. Kombinēto lopbarību pērkam no igauņiem. Nav bijis reizes, kad norunātajā dienā neatvestu. Diemžēl Latvijas firmā nācās vilties, nepasakot pamainīja recepti. Tā darīt nedrīkst, no barības taču atkarīga gan ganāmpulka ražība, gan veselība,“ pārliecināta I. Rutkovska.

Naukšēnu novada Ķoņu pagasta “Kalnapaipužu” saimnieki Iveta un Sandris Vilisteri uzņēma mācību brauciena dalībniekus atvērti un izsmeļoši stāstīja par saimniecības attīstību un to, kāpēc izvēlējušies pāriet uz govju slaukšanu ar robotiem. Kāpēc tieši izvēle kritusi uz Lely firmas robotu? Grupas dalībnieku uzdotie jautājumi sekoja cits, citam – par teliņu ēdināšanu un pieradināšanu Urban automātiskajā barotājā, par govju, jaunlopu ēdināšanu, par pieredzētajām grūtībām un problēmām, pārejot no piesietās turēšanas uz brīvo. “Kā rīkojas ar govīm, kas 72 reizes dienā mēģina apmeklēt robotu? Ko šodien celtu savādāk, kā veidotu  kūts apsaimniekošanu šodien?” jautāja Cēsu puses saimnieki. Uz šiem un daudziem citiem jautājumu tika atbildēts. Paldies saimniecībai par dalībniekiem veltīto laiku un sniegto pieredzi un bagātīgām zināšanām.

Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecībā”Tiltgaļi” piensaimniekus sagaidīja saimnieki Sandra un Māris Boši. Saimnieki atklāti izrādīja un stāstīja par saimniecībā sasniegto. Apmeklējām jauno ar ES projektu atbalstu būvēto fermu un slaukšanas zāli, kas ērtības labad izveidota divos stāvos. Saimnieki domā ne tikai par dzīvniekiem, bet arī  par darbinieku veselību. Ja katru mēnesi jāveic govju pārraudzība un jātupstas ik reiz, lai nolasītu piena daudzuma rādījumu 312 reizes, tad locītavas gluži kā tehnikai nodilst un to maiņa vai ārstēšana ir ļoti dārga.  Jaunnajā slaukšanas zālē, veicot pārraudzību, vairs nav jāliecas, ņemot piena paraugus. Saimnieki un strādājošie visu dara kopīgam mērķim –  paaugstināt dzīvnieku labturību, ražību, veidot atbilstošu vidi darbam un arī atpūtai. Ar saviem ilggadīgiem strādniekiem ģimene ir kopā grūtos brīžos un atpūtā. Sadarbojoties tuvajiem kaimiņiem, tiek vākta raža un arī  notiek kopīga gada balle darbiniekiem. Bošu ģimene darbojas tuvu esošo četru saimniecību kooperatīvā “Agro kopdarbs”. Šajā kooperatīvā biedri ir zemnieku saimniecības “Tiltgaļi”, “Sporas”, “Tīrumkalni” un “Pērles”. Kooperatīva galvenais mērķis sagatavot ātri, kvalitatīvi rupjo lopbarību kooperatīva saimniecībās. Šobrīd kooperatīvs veiksmīgi darbojies sešus gadus.

Zemnieku saimniecība pērn ņēma pakalpojumu no SIA “Zemturi ZS” kūtsmēslu izkliedē no lagūnas uz lauka ar šļūteņu sistēmu. Māris Bošs atzīst, ka metode varbūt ir dārga, bet ļoti efektīva, jo dienā var izkliedēt ap 1000 kubikmetriem šķidrmēslu. Piecās dienās kūtsmēsli izvesti. Saimniecība parasti kūtsmēslus vestu vismaz divas nedēļas. Tā kā kūtī ir smilšu guļvietas, tad govis no guļvietām iznes daudz smilšu un tās nokļūst lagūnā, bet, izmantojot šķidrmēslu izsūknēšanu, liela daļa smilšu kopā ar kūtsmēsliem atkal nonāk uz lauka. Tā iegūti vairāki labumi: smiltis izvestas no lagūnas, tās nokļūst uz lauka, un mēslošanu var sākt agrāk, jo lauki netiek izbraukāti un sablietēti.

Paldies Mārim un Sandrai Bošiem par laipno uzņemšanu, stāstot ne tikai par sasniegumiem un vieglajiem brīžiem, bet arī par pieredzētām grūtībām un pārvarētām problēmām. Katrs pieredzes brauciena dalībnieks aizveda uz savu saimniecību kādu noderīgu ideju vai atziņu.

Pēc pieredzes brauciena Arnis Liepiņš no Taurenes pagasta saimniecības “Liepas M” atzina, ka iespaidu daudz. “Zālāju sēšana un kopšana, pļaušana, lopbarības sagatavošana – tas svarīgi, lai iegūtu labus izslaukumus. Protams, jāstrādā, lai govis ilgākus gadus ražotu, jo tas būs ieguvums. Saimniecībā dažas ir jau septītajā laktācijā. Jāstrādā pie ģenētikas, lopbarības kvalitātes uzlabošanas.” Viņš arī piepilda, ka bijis prieks redzēt, ka ne tikai pats savā saimniecībā daudzus sīkumus izgatavo pats. Savukārt Inguna Holcmane-Puķāne no Drabešu pagasta saimniecības “Kalna Peles” vērtēja, ka, kaut arī pašai nav liela saimniecība, aktuālais jāzina katram. “Par teliņu barošanu uzzināju dažādas pieredzes, arī par govju barošanu, “ atzina drabešniece. 

“Šajā saimniecību apmeklējumu programmā pieteicās piena lopkopji un pārraugi, lai papildinātu praktiskās zināšanas. Tika izraudzītas aktuālas tēmas un, kā atzina lopkopji, viņi ieguvuši noderīgas zināšanas,“ sacīja    Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Cēsu biroja biroja vadītāja  Dace Kalniņa.

Andra Seredina,
LLKC Cēsu konsultāciju biroju lopkopības konsultante

Foto Galerija: