Jūs atrodaties šeit

Skābbarības rezultātu vērtējums Preiļos 2016. gadā

Lopkopība

Jau par tradīciju kļuvis skābbarības konkurss Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu konsultāciju birojā. Lopbarības analīzēm sagatavotās skābbarības paraugi tika noņemti 16 saimniecībās, kopējais paraugu skaits bija 32, tai skaitā 30 zāles skābbarības un 2 kukurūzas skābbarības paraugi. Lielākā daļa saimniecību skābbarību gatavo rituļos, no visiem paraugiem – 22 jeb 69%, tranšejas – 7 paraugi jeb 22%, paraugi no stirpām – 3 jeb 9%.

Preiļu konsultāciju birojā tikās zemnieki un lopkopības konsultanti Zita Briška un Silvija Dreijere, lai dalītos pieredzē, diskutētu, vērtētu sagatavotās lopbarības analīžu rezultātus. Ieguvēji ir visi zemnieki, jo katram ir sava pieredze, un šai reizē vissvarīgākais kopīgi apzināt izdošanos un riskus ar cerību, ka šis gads būs veiksmīgs un būs vislabākie apstākļi, lai sagatavotu kvalitatīvu skābbarību.

Konkursā izvērtējot tika atzīmētas saimniecības ar labākajiem rezultātiem. Kvalitatīvāko skābbarību 2016. gada sezonā izdevies sagatavot: z/s “Smilgas”, z/s “Ceriņi”, z/s Robežnieki – Vārkavas novads;

otro vietu dalīja Ērika Purviņa saimniecība – Vārkavas novads, z/s “Pumpuri”, z/s “Ivanānu mājas” – Riebiņu novads;

trešais labākais rezultāts: z/s “Ramanīši” – Preiļu novads.

Dažu zāles skābbarības analīžu rezultāti 2016. gadā ar augstāko proteīna un enerģijas līmeni

 

Botāniskais sastāvs

Pļaušanas laiks

Sausna, %

Kopproteīns,% sausnā

NDF, % sausnā

ADF, % sausnā

NEL, MJ/kg sausnas

Ca, % sausnā

P, % sausnā

1

āboliņa stiebrz., mix

24.05

44.78

14.48

45.47

30.37

6.19

0.87

0.24

2

āboliņa stiebrz., mix

28.05

30.04

15.07

44.57

29.66

6.24

0.84

0.29

3

āboliņa stiebrz., mix

01.06

23.51

16.19

40.61

30.55

6.17

1.47

0.27

4

stiebrz., āboliņa mix

28.05

28.35

15.72

43.83

30.50

6.18

0.87

0.31

5

stiebrz., āboliņa mix atāli 2. pļāvums

10.09

32.95

15.13

47.76

30.00

6.22

1.32

0.27

6

āboliņš + timotiņš

05.06

24.32

14.27

44.69

32.71

6.00

1.17

0.24

 

2016. g. kukurūzas skābbarības

 

Botāniskais sastāvs

Pļaušanas laiks

Sausna, %

Kopproteīns,

 % sausnā

NDF, % sausnā

ADF, % sausnā

NEL, MJ/kg sausnas

Ca, % sausnā

P,% sausnā

Koppelni,

 % sausnā

1

kukurūza

15.10

38.42

8.39

41.69

21.34

6.91

0.27

0.23

3.40

2

kukurūza

12.10

32.95

8.18

45.86

26.66

6.48

0.26

0.22

3.32

 

Noņemot skābbarības paraugus, vispirms barību novērtē organoleptiski pēc krāsas, smaržas, piesārņojuma, mitruma, botāniskā sastāva u. c. Lielākajai daļai saimniecībās noņemtajiem paraugiem Jelgavā LLU Agronomisko analīžu zinātniskajā laboratorijā tika noteikta sausna, kopproteīns, kokšķiedra (ADF, NDF), enerģija NEL, koppelni, minerālvielas (Ca, P). Vairāki zemnieki atsevišķiem paraugiem noteica arī skābes, pH, cieti.

Svarīgi pamatnosacījumi skābbarības sagatavošanā ir zālāju kvalitāte, optimālais pļaušanas laiks. Būtiski ir neparaudzēt zāli, jo ar katru novēlotu dienu mazinās proteīna, enerģijas līmenis, bet palielinās kokšķiedras daudzums. Stiebrzāles jāpļauj stiebrošanas, tauriņzieži – pumpurošanās fāzē. Ar katru novēloto dienu strauji pazeminās enerģētiskā vērtība.

Sausnas saturs ir tas, kas paliek pāri, ja tiek noņemts ūdens. Sausnā ir visas barības vielas, un lopbarības analīžu rādītājus izvērtē pēc to daudzuma sausnas kilogramā. Skābbarībā sausnas saturs var variēt no 20 līdz 50%, vidēji 30%.

Kopproteīnu barības analīzēs izsaka % no barības sausnas. Proteīns zāles – tauriņziežu skābbarībā vēlams vismaz 14% un >. Kukurūzas skābbarībā proteīns būs zemāks, jo galvenā būs enerģija. NEL –  enerģija; jo lielāks rādītājs, jo labāk, jo enerģētiski vērtīgāka barība.

Kokšķiedras frakcijas: NDF – neitrāli skalotā kokšķiedra (celuloze, hemiceluloze, lignīns). Kokšķiedras daļa, kas tiek sagremota priekškuņģī. ADF – skābi skalotā kokšķiedra (celuloze, lignīns). Kokšķiedras daļa, kas tikai nedaudz tiek sagremota priekškuņģī. Augstražīgām govīm piemērotāka rupjā lopbarība ar mazāku NDF un ADF.

Koppelni ir visu minerālvielu kopējā daudzuma raksturojošais rādītājs. Koppelnu daudzums virs 10 norāda uz piesārņojumu (augsne, kurmju rakumi, putekļi, ja zālāju lauki atrodas pie smilšainiem lielceļiem).

Lai skābbarību sagatavotu ar iespējami mazākiem barības vielu zudumiem, jācenšas panākt ātrāka ieskābšana, – tranšejām un stirpām svarīgs pildīšanas ātrums un blīvums, ātra nosegšana. Pildīt vajag pakāpeniski, katru kārtiņu optimāli 15 cm biezumā, jo biezāku zāles slāni nebūs iespējams pietiekami labi nenoblietēt. Bieži vien ir tā, ka, pildot tranšejas, tiek uzvesta pārāk bieza zāles kārta, blietēšana vairs nav efektīva, paliek neizspiests gaiss. Nobeidzot pildīšanu, pēdējo kārtu rūpīgi blietēt vajadzētu vismaz 1 stundu un tad pēc iespējas ātrāk veikt nosegšanu.

Rituļos pelējums var rasties, ja palicis neizspiests gaiss (zāle pāraugusi vai pārkaltēta, vai arī prese nepilnīgi sarullē). Gaiss rituļos var iekļūt, ja aptītas mazāk nekā 4 plēves kārtas (optimāli 6), ja plēve salipusi (darbs lietainā laikā), ja rodas mehāniski bojājumi transportēšanas laikā, kā arī bojājumi, ko rada putni, dzīvnieki, grauzēji.

Jāatceras, ka skābbarības sagatavošanā ir svarīgi visi faktori: kvalitatīvs zālājs, labākais zāles pļaušanas laiks, pats process, kā ietin masu rituļos vai kā iepilda tranšejās, stirpās, un cik sekmīgi veic noblietētās masas nosegšanu. Saimnieku prasme ir pareizi sagatavot skābbarību, jo skābbarības sagatavošanas procesā iespējams saglabāt barības vērtību, vai arī daudz no tās pazaudēt. Laba skābbarība nemaksā maz, slikta skābbarība nemaksā mazāk.

Izēdinot kvalitatīvu skābbarību, iespējams kāpināt dzīvnieku produktivitāti un saglabāt veselību, samazinot saražotā piena un gaļas pašizmaksu, veicinot saimniecību rentablu attīstību.

Zita Briška,

LLKC Preiļu konsultāciju biroja lopkopības konsultante