Jūs atrodaties šeit

Notikusi fermu diena Vecaucē

Lopkopība
Piena lopkopība
Zālēdāju projekts

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas demonstrējuma „Atražošanas rādītājus ietekmējošie faktori un embrionālās mirstības cēloņi” fermu diena notika 12. novembrī LLU MPS „Vecauce”.

Pasākumu vadīja LLKC Lopkopības nodaļas eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns. Piedalījās 51 dalībnieks, tajā skaitā zemnieki – piensaimnieki, lopkopības speciālisti, LLU profesori, LLKC speciālisti, veterinārārsti, firmu pārstāvji un studenti.

Lai Latvijas piensaimniekiem palīdzētu veidot padziļinātāku izpratni par moderno tehnoloģiju pielietojumu piensaimniecībās un to izmantošanas iespējām ikdienas darbā, Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros paralēli demonstrējumam SIA “Lestene” Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības „Vecauce” slaucamo govju kompleksā „Līgotnes” tika  ierīkots demonstrējums par moderno tehnoloģiju izmantošanas iespēju, lai noskaidrotu govju neauglības cēloņus ar iekārtu „Afimilk”.

Ganāmpulka vadības sistēmas „Afimilk” pilnas komplektācijas sastāvdaļas ir: piena daudzuma mērītājs ar vadības paneli, kas paredz darbu interneta tiešsaistes režīmā „online”, un bezreaģentu piena analizators. Šī iekārta ir savienojama ar jebkura tipa un ražotāja slaukšanas sistēmām. Papildus saimniecībā ir iegādāti soļu skaitītāji govju aktivitātes mērīšanai – pedometri, ar kuru palīdzību ir iespēja noteikt precīzu meklēšanās laiku, kā arī dzīvniekus, kuriem ir samazināta aktivitāte. Saimniecības elektroniskā sistēma „Alpro” ir savienota ar „Afimilk” un pedometriem, kas palīdz iegūt datus par dzīvnieku labturību. Lai elektroniskā vadības sistēma atvieglotu darbu novietnē, tā jāpapildina ar automātisko govju šķirošanas un svēršanas sistēmu. Visas LLU MPS „Vecauce” uzstādītās elektroniskās vadības sistēmas ar atbilstošu programmatūru ļauj saimniecības speciālistiem ikdienas darbā veikt operatīvu ganāmpulka ražošanas rādītāju apkopošanu un analīzi. LLU MPS „Vecauce” elektroniskā vadības sistēma sastāv no dažādu ražotāju vairākiem elektroniskās vadības moduļiem, taču „Afimilk” bezreaģentu piena analizators darbojas neatkarīgi arī tad, ja zemnieks iegādājies daļēji automatizētu slaukšanas sistēmu. LLU MPS „Vecauce” pagaidām nav iegādājusies govju šķirošanas un svēršanas sistēmu, un plāno to izdarīt.  

Tā kā pasākumā piedalījās arī ģimenes saimniecību īpašnieki, semināra praktiskajā daļā tika nodemonstrētas viegli izmantojamas alternatīvas slimību diagnostikas metodes, kas ļauj laikus diagnosticēt vielmaiņas slimības, ja tādas ir radušās. Kopīgas sadarbības rezultātā LLU mācību spēki, konsultanti un kompānijas pārstāvji, izpētot „Afimilk” sistēmas iegūtos datus LLU MPS „Vecauce” slaucamo govju kompleksā „Līgotnes” analizēja un uzsāka darbu pie datu bāzes izveides, lai tajā uzkrātu datus par demonstrējumā iekļautajiem dzīvniekiem trīs gadu garumā, kas parādītu vienas modernākās fermu vadības programmas iespējas un palīdzētu speciālistiem efektīvāk un savlaicīgāk rūpēties par govju veselību.,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa informēja par Zālēdāju projekta demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām (demonstrējumu saimniecību tīkla izveide) Valsts Lauku tīkla aktivitātes  „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros.

Zālēdāju projekta laikā visās saimniecībās, kurās norit demonstrējumi, LLKC lopkopības un ekonomikas speciālisti sadarbībā ar demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām ir veikuši piena pašizmaksas aprēķinu par 2013. gadu. Anita klātesošos fermu dienu dalībniekus iepazīstināja ar globālo un lokālo situāciju piena nozarē. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzzināt piena pašizmaksu ietekmējošās pozīcijas demonstrējumu saimniecībās, kurās slaucamo govju skaits ir 200 un vairāk. 

1. attēls

Seminārā Anita Siliņa iepazīstināja ar mainīgo un patstāvīgo izmaksu pozīcijām šo piensaimniecību grupā, uzsverot lopbarības izmaksu sadaļas, kas ir vienas no lielākajām mainīgo izmaksu grupā.

2. attēls

Fermu dienas pasākumā dalībnieki varēja bez maksas iegūt nesen jaunajā redakcijā izdoto „Lopbarības analīžu apkopojumu” (lopbarības analīžu katalogu), kuru iespējams apskatīt lejuplādēt LLKC mājaslapā (http://www.laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/upload/piena_rokasgramata/54_lopbariba_internetam.pdf)

Latvijā lauksaimniecības sektorā piensaimniecības nozare ir viena no prioritārajām nozarēm. Svarīgi ar praktiski pētnieciskiem demonstrējumiem un citiem izglītojošiem pasākumiem izglītot lopkopības nozarē strādājošos par ekonomikas pamatprincipiem, kas ietekmē un veido produkcijas pašizmaksu. Cerams, ka LLKC rīkotie pasākumi kaut nedaudz, bet tomēr ļaus daļai piensaimnieku pārstrukturēt saimniekošanu tā, lai produkcijas ražošanas izmaksas samazinātos kaut par dažiem eiro centiem.

Iveta Grudovska, LLU MPS „Vecauce” projektu koordinatore, fermu dienu dalībniekiem pastāstīja, ka „Afimilk” sistēma izvēlēta tieši unikālo piena analizatoru dēļ, jo tie ļauj katrā slaukšanas reizē iegūt datus par ikviena dzīvnieka piena kvalitāti. „Afimilk” sistēmas lietošana mums sagādāja daudz pārsteigumu, liekot pārvērtēt daudzus iesīkstējušus pieņēmumus par lopkopību, kā arī atklājot fermas darbinieku kļūdas. Tagad varam ik dienas pamanīt, kurām govīm ir veselības traucējumi, uzzināt piena kvalitātes rādītājus, datora ekrānā redzam, kura govs ir jāsēklo, kā arī veicam efektīvāku ēdināšanas monitoringu. Vadoties pēc sistēmas piedāvātajiem ganāmpulka analīzes datiem, Iveta Grudovska iepazīstināja ar saimniecībā izvirzītajiem mērķiem un ražošanas rādītājiem.

Saimniecībā ir vairāk nekā 600 govju liels slaucamo govju ganāmpulks. 2013. gada vidējais izslaukums 8049 kg no govs. Uz 2014. gada oktobri –9832 kg no govs.

2007. gadā tika nodota ekspluatācijā moderna ferma  – 500 slaucamām govīm. Fermā uzstādīti „DeLaval” slaukšanas roboti un paralēlās slaukšanas tipa iekārta  2x10 ar ātro izeju. No 2013. gada fermā darbojas ganāmpulka menedžmenta sistēma „Afimilk”.

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns iepazīstināja ar demonstrējuma mērķiem, demonstrējuma metodiku un ierīkošanas gaitu, uzsākot demonstrējuma „Atražošanas rādītājus ietekmējošie faktori un embrionālās mirstības cēloņi” realizāciju saimniecībās SIA „Lestene” un LLU MPS „Vecauce”. (Fermā „Pienenes” Lestenē darbojas ganāmpulka menedžmenta sistēma „Herd Navigator”.) Šis ir paralēlais demonstrējums, kas vienlaicīgi norisinās abās saimniecībās un kura uzdevums ir iepazīstināt piensaimniekus ar modernām piena fermu vadības programmām, kuras ir pieejamas un lietojamas Latvijā. Tālāk Dainis Arbidāns informēja, ka demonstrējuma ilgums būs trīs gadi, un tiks strukturēts vairākos posmos. Runātājs iepazīstināja ar iekārtas „Afimilk” pamatfunkcijām.

3. attēls

Runājot par padarīto, Dainis Arbidāns iepazīstināja ar saimniecības piena pārraudzības datu analīzes rādītājiem par 2013. un 2014. gadu, ar veikto ganāmpulka analīzi pēc mākslīgās apsēklošanas reižu skaita un ganāmpulka atražošanas rādītājiem, un pastāstīja, kā tika identificētās problemātiskās govis saimniecības ganāmpulkā.

Demonstrējuma vadītājs klātesošos iepazīstināja ar saimniecības ganāmpulkā esošo starpatnešanās intervālu, vidējo sevisa periodu, vidējo cietstāves dienu skaitu un vidējo slaukšanas dienu skaitu.

4. attēls

Interesanta pieredze bija iepazīties ar metodi, kā pēc vidējā saimniecības izslaukuma nosaka, kura govs attiecīgajā ganāmpulkā būtu jāklasificē kā mazražīga.

Aprēķina formula:

DVI – diennakts vidējais izslaukums

305 – standarta laktācijas garums

500 – koeficients

(DVI (kg) x 305):500= 31,0 x 305:500= 18,91 (kg)

Atbilde: Konkrētā ganāmpulkā par mazražīgu tiek atzīta govs ar vidējo diennakts izslaukumu zem 19 kg.

Dainis iepazīstināja ar „Afimilk” – bezreaģentu piena sastāva analizatora iespējām, piena plūsmu, soļu aktivitāti, mākslīgo apsēklošanu.

Asociētā profesore Dr. vet. med. Laima Liepa (LLU Veterinārmedicīnas fakultāte) klātesošos iepazīstināja ar  reproduktīvā riska faktoriem augstražīgu govju ganāmpulkā. Profesore norādīja, ka no govju ēdināšanas tendencēm ir atkarīga govju vielmaiņas situācija, un īpaši uzsvēra barības devas sabalansētību, totāli maisītā raciona (TMR) daļiņu garuma proporcionālo attiecību. Profesore vērsa uzmanību uz izskalotu mēslu sastāvu (kas paliek pāri no barības, kad tā iziet cauri barības traktam,  cik no visas uzņemtās barības govs gremošanas traktā ir pārstrādājusi barības vielas. Kā svarīgu jautājumu profesore akcentēja piena pārraudzības datu analīzi, īpaši paskaidrojot riskus, kas var būt situācijā, kad ganāmpulkā lielam govju skaitam ir palielināts urīnvielas daudzums pienā.

Profesore, pamatojoties uz ārzemju publikācijām, izskaidroja sakarības starp piena urīnvielas koncentrāciju un piena ražošanas izmaksām. Ganāmpulka vidējā piena urīnvielas koncentrācijai nav saistīta ar govju izslaukuma samazinājumu vai tā pieaugumu. Ganāmpulka vidējai piena urīnvielas koncentrācijai ir pozitīvas sakarības ar barības izmaksām uz vienu govi dienā, bet nav saistības ar piena bruto ieņēmumu uz govi dienā. Ganāmpulkiem ar augstu vidējo piena urīnvielas koncentrāciju ir tendence uz zemākiem ienākumiem saistībā ar augstākām barības izmaksām uz vienu govi dienā. Ir lielākas lopbarības izmaksas uz kilogramu piena tauku1.

Augsta piena urīnvielas koncentrācijas ietekme uz govju reprodukciju:

Pagarina periodu no atnešanās līdz 1. meklēšanās reizei, samazina apaugļošanos ( %) pirmajā mākslīgās apsēklošanas reizē. Neietekmē apaugļošanos (%) otrajā un trešajā mākslīgās apsēklošanas reizē. Pagarina govju serviss periodu (īpaši augstražīgām govīm) Pēc publikācijām. Ēdināšanā enerģētisko un proteīnu saturošo barību vajag dot atbilstoši izslaukumam. Kontrolēt barības devu kas sastādīta teorētiski→ ko samaisa maisītājā (TMR)→ kas nonāk silē→ ko no tā govs apēd → ko izmanto→ cik neizmanto.

Profesore vērsa uzmanību uz to, ka jo augstražīgākas govis, jo tās ir jutīgākas pret stresu. Stress→ kortizols↑→ estrogēnie hormoni↓, LH↓→ dzimumcikla traucējumi →meklēšanās↓ vai apaugļošanās↓

Ārējie stresori (menedžmenta kļūdas, nepietiekoša ventilācija, komforta trūkums, infekcijas ierosinātāji u.c.). Svarīgi laba ventilācijas sistēma. Govīm elpošanas frekvences norma ir 10–30 reizes/min.

Iekšējie stresori (augsta ražība, barības vielu vai enerģijas trūkums, vielmaiņas u. c. slimības, sāpes)

AS „Dimela Veta” pārstāve detalizēti iepazīstināja ar „Afimilk” iekārtas piedāvātajām iespējām.

Otrā pasākuma daļa norisinājās piena fermā „Līgotnes”, kur lopkopības nozares vadītāja Elēna Guša pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar dzīvniekiem, novietni, tās specifiku. LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns praktiski demonstrēja, kā tiek veikti eksprestesti ar digitālo glikometru „Free Style Optium” ketonvielu un glikozes līmeņa noteikšanai govīm cietstāves periodā. Pasākuma noslēgumā saimniecības speciālisti un LLKC konsultanti iesaistījās diskusijā par ganāmpulka apsaimniekošanas un citiem jautājumiem.

Fermu dienas atziņas slaucamo govju novietnē „Līgotnes”

  • Ēdināt govis nekvalitatīvi un neatbilstoši to ražības rādītājiem un laktācijas fāzei ir ekonomiski neizdevīgi, jo tas palielina piena kilograma pašizmaksu, samazina govs apsēklošanas iespējamību, veicina embrionālo mirstību un govs vielmaiņas problēmas.
  • Piena pašizmaksa ir tiešā korelācijā ar bezstresa un labturības apstākļiem.
  • Slaucamajām govīm jāsastāda barības devas ar kvalitatīvu un govju ražībai un fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošu lopbarību, un jāseko, lai govis šādu devu spētu apēstu. Būtiski ir analizēt piena pārraudzības datus katru mēnesi, bet saimniecībās, kur uzstādītas īpašas menedžmenta sistēmas, – pēc iespējas regulārāk.
  • Ražīgākās govis ganāmpulkā būs pirmās, kas izjutīs dažādu apkārtējās vides radītu stresa faktoru iedarbību un atbildēs uz to ar izslaukuma samazināšanos un veselības problēmām.

 

  • Nelielām ģimenes saimniecībām govju veselības monitoringam var izmantot ekspresmetodes ketonvielu un glikozes līmeņa noteikšanai asinīs, kas kā preventīva metode var palīdzēt saimniecībai ietaupīt līdzekļus, savlaicīgi konstatējot problēmu un uzsākot ārstēšanu, tā saglabājot dzīvnieku veselību.
  • Būtiski, lai fermu dienu semināros piedalītos saimniecību īpašnieki (lielo saimniecību, kam ikdienas pārvaldību nodrošina speciālisti), nereti viņu lēmumi būs noteicošie viena vai otra jautājuma risināšanā. Tādēļ svarīgi zināšanas papildināt ne tikai speciālistiem, konsultantiem, bet arī fermu īpašniekiem.
  • Ja piensaimniecībā investēti lieli līdzekļi, tad pavirši apsaimniekot ganāmpulku ir bezatbildīgi, jo tas var draudēt ar ekonomiska rakstura problēmām un pat maksātnespēju.
  • Piena pašizmaksu var samazināt palielinot izslaukumu vidēji no govs un palielinot realizētā piena apjomu no saražotā. Šajā jautājumā Latvijas piensaimniecībās ir redzamas iespējas.

 

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

Foto: Dainis Arbidāns

Pievienot komentāru