Gaļas liellopu ganāmpulka kvalitātes rādītāji

Zīdītājgovju ganāmpulka atražošanas rādītājus ietekmē galvenokārt ģenētikas izvēle, ēdināšanas un turēšanas sistēma, kā arī ganāmpulka apsaimniekošana.

Starp zīdītājgovju ganāmpulka kvalitātes rādītājiem ir ne vien iegūtais teļš gadā, bet arī teles pirmās atnešanās vecums un dzīvmasa, teļa dzīvmasas pieaugums diennaktī, mātes pienīgums, laktāciju skaits.

Saimniekiem plānojot, kā liellopu gaļas ražošanu padarīt pēc iespējas efektīvāku un ekonomiskāku, liela uzmanība jāpievērš precīzai pārraudzības datu iegūšanai un ievadīšanai. Ja pēc pārraudzības kārtības ir jānosaka teļu piedzimšanas un atšķiršanas dzīvmasa un jaunlopu dzīvmasa gada vecumā, tad šādi dati arī ir korekti jāfiksē un jāplāno, lai sasniegtu optimālos rādītājus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizētās interešu grupas (IG) ietvaros tika analizētas četras Vidzemes reģiona saimniecības, lai noskaidrotu katra ganāmpulka zīdītājgovju produktivitātes rādītājus.

Saimniecība A nodarbojas ar tīršķirnes Šarolē liellopu audzēšanu, un 2016. gads tai ir otrais saimniekošanas gads (skat. 1. tab.). Arī C saimniecībai mērķis ir pāriet uz Šarolē šķirnes dzīvnieku audzēšanu. Savukārt B un D saimniecības no krustojuma dzīvnieku ganāmpulka mērķis pāriet uz Limuzīnas šķirni.

1.tabula

Zīdītājgovju ganāmpulka kvalitātes rādītāji

Viens no rādītājiem, kas parāda, cik zīdītājgovis ir pienīgas un kā saimniecība darbojas, ir vaislas teļu pirmās lecināšanas vecums. IG saimniecību ietvaros tas bija no 15–24 mēnešiem. Lai pareizi organizētu optimālu telīšu augšanu, jāizprot barības vielu nodrošinājuma nepieciešamība, lopbarības kvalitāte, ūdens vajadzība, sausnas uzņemšanas spējas, jāveic rupjās lopbarības analīzes.

Pēc pieejamās informācijas Lauksaimniecības datu centrā, 2015. gadā pirmās lecināšanas vecums Šarolē šķirnei ir 22 mēneši, bet krustojuma telēm – 20 mēneši. Līdz ar to pirmās atnešanās vecums ir no 24–33 mēnešiem. Salīdzinot šos datus ar demonstrējumu saimniecību datiem, pozitīvi vērtējama teļu lecināšana B un C saimniecībās. Jāpiebilst, ka ne mazāk svarīga ir teles dzīvmasa, kura vidēji ganāmpulkos bija 380–420 kg.

Jebkura saimnieka mērķis ir efektīva ražošana. Zīdītājgovju ganāmpulkos to iespējams sasniegt, iegūstot no govs vienu teļu 365 dienu laikā, kā arī izaudzējot to līdz atšķiršanai. Mērķis ir 95–100% saglabāti teļi saimniecībā. No izmēģinājumu saimniecībām A saimniecība mērķi sasniegusi pilnībā (100% teļu saglabāšana, bet ir jaunizveidota saimniecība), tuvu mērķim (95%) ir B saimniecība.

Analizējot starpatnešanās periodu (SAP), tas bija vidēji no 369–398 dienām, kas vērtējams kā labs rādītājs, īpaši, ja salīdzina ar 2015. gada pārraudzības datiem – 414 dienas.

Ganāmpulkos govju izmantošanas laiks ir no 3,5–4,9 laktācijām. Lielākie brāķēšanas iemesli ir kāju un aplecināšanas problēmas. Viens no faktoriem, kas ietekmē šo rādītāju, ir liellopu ēdināšana. Nodrošinot dzīvniekus ar kvalitatīvu barību, ir iespēja samazināt pašizmaksu, kā arī samazināt izdevumus dzīvnieku ārstēšanai. Zīdītājgovju ķermeņa kondīcija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka to izmantošanās efektivitāti.

Praktiski visas saimniecības interešu grupas ietvaros pirmo reizi veica skābbarības analīzes. Kārtējo reizi apstiprinās, ka nedrīkst nokavēt optimālo pļaušanas laiku, pretējā gadījumā samazinās proteīna, enerģijas daudzums un palielinās kokšķiedras daudzums (skat. 2. tab.).

2. tabula

Skābbarības analīžu rezultāti no pirmā pļāvuma zālājiem (2016. g.)

Sausnā ir visas barības vielas, tādēļ lopbarības analīžu rādītājus izvērtē pēc to daudzuma sausnas kilogramā. Skābbarībā sausnas saturs var variēt no 20 līdz 50%, vidēji tas bija 30%.

Kopproteīnu barības analīzēs izsaka procentos no barības sausnas. Proteīns ir barībā esošās olbaltumvielas, aminoskābes, slāpekļa savienojumi. Vislētāko proteīnu var iegūt no rupjās lopbarības – skābbarības, siena, ganību zāles.

ADF – skābi skalotā kokšķiedra (celuloze, lignīns). Kokšķiedras daļa, kas tikai nedaudz tiek sagremota priekškuņģī. Jo ADF mazāks, jo labāk. NDF, ADF – kokšķiedras rādītāji. NDF (neitrāli skalotā kokšķiedra) ietver hemicelulozi, celulozi un lignīnu, savukārt ADF (skābi skalotā kokšķiedra) norāda uz celulozes un lignīna daudzumu barībā. ADF izmanto, lai aprēķinātu barības sagremojamību, bet NDF – barības uzņemšanas spējas aprēķināšanai. Palielinoties kokšķiedras rādītājiem, barības vērtība samazinās.

NEL (neto enerģija laktācijā) – enerģijas daudzums, ko govs no barības izmanto organisma uzturēšanai un piena ražošanai vai grūsnībai pēdējos divos mēnešos.

Koppelni –  tas ir kopējais minerālu (minerālvielu) daudzums. Ja šis rādītājs pārsniedz 10% stiebrzālēm un 14% tauriņziežiem, tad tas norāda uz zāles skābbarības piesārņojumu ar augsni.

No analizētajiem skābbarības paraugiem pirmais un otrais būtu piemērotāki laktējošām govīm, bet 4. paraugs – cietstāvošām govīm atbilstoši ķermeņa kondīcijai.

Lai iegūtu optimālus rādītājus, jāseko līdzi zīdītājgovju grupēšanai. Minimālajā variantā varētu iztikt ar divām grupām: 1) laktējošās govis, 2) cietstāvošās govis. Optimāli būtu 3 grupas: 1) cietstāvošās; 2) laktācijas sākumposms; 3) laktācijas vidus – beigu posms.

Daiga Baltiņa,

LLKC lopkopības speciāliste

Inese Bērziņa,

LLKC Valmieras konsultāciju biroja speciāliste