Jūs atrodaties šeit

Dzīvnieku izcelsmes piena produkti pārdzīvos alternatīvos piena veidus

Lopkopība
Piena lopkopība

Berlīnē no 17. līdz 19. jūnijam notika Starptautiskā piena pētniecības tīkla (IFCN) organizēta starptautiska konference “Izmaiņas piena produktu pasaulē 2000-2020-2040”, kur īpaša uzmanība tika veltīta alternatīvajiem piena veidiem (t. sk. augu valsts izcelsmes dzērieniem).

Konferencē piedalījās 85 pārstāvji no 48 valstīm, pārstāvot dažādas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, konsultantus, kooperatīvus, izglītības iestādes, tirgus pētījumu centrus, piena pārstrādātājus.

Šogad piena pētniecības tīklam IFCN aprit 20 gadi kopš dibināšanas, tādēļ konferences pirmajā dienā tika izvērtēts, kā ir mainījusies piena pasaule pēdējos 20 gados.

Piena pētniecības tīkla IFCN analītiķu sagatavotā informācija  liecina, ka pēdējos divdesmit gados saražotā piena apjoms pasaulē pieauga par vairāk nekā 60%. Vislielākais pieaugums ir Indijai – 115 t/SKP (SKP – pēc sausnas koriģēts piens līdz 4% tauku un 3,3% olbaltumvielu). Papildus Indijai tādas valstis kā Brazīlija, Ķīna, ASV un ES ievērojami palielināja piena ražošanu. Savukārt Austrālijā, Japānā un Krievijā piena ražošana pēdējos 20 gados ir samazinājusies. Vidējā pasaules piena cena ir pieaugusi no 20 USD/100 kg SKP līdz 35 USD/100 kg SKP. Palielinājies ir arī piena produktu patēriņš par 26%. Saimniecību līmenī, pieaugot piena dzīvnieku skaitam (+26%) un vidējam izslaukumam (+29%), pēdējo divdesmit gadu laikā ir palielinājies arī vidēji saimniecībā saražotā piena apjoms par 34%. Visā pasaulē turpinās tendence, ka saimniecības kļūst lielākas.

Konferences otrajā dienā tika pievērsta īpaša uzmanība dažādiem piena veidiem no dažādiem piena dzīvniekiem, sintētiskajam pienam, kā arī augu valsts izcelsmes dzērieniem (auzu, rīsu, mandeļu u.t.t.). Vispopulārākais pasaulē ir govs un bifeļmāšu piens. Tomēr pēdējā laikā straujāk pieaug pieprasījums tieši pēc aitas piena. Aktualizējoties jautājumiem par veselīgu uzturu un sekojot pēdējām modes tendencēm uztura jomā, pieaug pieprasījums pēc bioloģiskā piena, kamieļu piena un dažādiem augu valsts izcelsmes dzērieniem, kas tiek pozicionēti kā alternatīva tradicionālajam pienam. Alternatīvais piens kļūst aizvien populārāks, jo īpaši pasaules attīstītajos reģionos, kur maksātspējīgie patērētāji pieprasa jaunus „piena” veidus, vienlaikus mazāk uzsverot piena uztura priekšrocības. Augu valsts izcelsmes dzērienus savā sortimentā iekļauj daudzi tradicionālā piena pārstrādātāji, tai skaitā arī zemniekiem piederoši piena pārstrādes uzņēmumi.

EK DG Agri pārstāve Andrea Capkovicova norādīja, ka augu valsts izcelsmes dzērienu pārdošana strauji pieaug gan vērtības, gan apjoma ziņā, taču līdz šim produktiem paliek maza tirgus daļa. 2018. gadā tie bija 4% no Eiropā pārdotā govs piena apjoma. Arī viena no lielākajiem Vācijas piena pārstrādes uzņēmumiem “DMK Group”, kas pieder zemnieku kooperatīviem, pārstāvis Filips Hildebrants atzina, ka pieprasījums pēc augu izcelsmes produktiem tikai palielinās. Līdz ar to, lai pieprasījums pēc tradicionāliem piena produktiem nemazinātos, ir aktīvi jāskaidro sociālajos medijos piena produktu pozitīvās īpašības. Gan no konferences lektoru teiktā, gan arī darbojoties dažādās darba grupās konferences ietvaros, tika gūta pārliecība, ka dzīvnieku izcelsmes piena produkti ilgtermiņā pārdzīvos augu valsts dzērienu popularitāti, pat neskatoties uz to, ka pēdējā laikā paliek arvien stingrākas (dārgākas) prasības attiecībā uz vidi un dzīvnieku labturību.

Konferences pēdējā dienā tikām iepazīstināti ar piena tirgus prognzēm gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Notikumus piena tirgū ietekmē gan laikapstākļi, gan dažādi politiskie un ekonomiskie faktori. Pasaules piena cenas līkni var salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem – svārstības ļoti lielā amplitūdā, kas apgrūtina prognozēšanu. Turklāt daudzi faktori, kas un kā ietekmēs piena tirgu, šodien vēl ir neredzami. Tomēr, pastāvot šādiem nenoteiktības faktoriem, Piena pētniecības tīkla IFCN analītiķi prognozē, ka 2019. gadā pasaules vidējā piena iepirkuma cena saglabāsies 34–36 EUR/100 kg SKP robežās, bet 2020. gadā ir iespējams cenas samazinājums. Vājpiena pulverim 2019. gadā tiek prognozēta cena nedaudz virs 2000 EUR/t, bet sviestam – mazliet zem 5000 USD/t.

Ilgtermiņā (2040. gads) piena pētniecības tīkla IFCN analītiķi prognozē, ka vidējā pasaules piena iepirkuma cena būs 37 EUR/100 kg SKP, pieprasījums pēc piena pieaugs par 45%, salīdzinot ar 2018. gadu, kurā būtiski lielākais pieprasījums tiek prognozēts Āzijā.

Renārs Stūrmanis,

LLKC Ekonomikas nodaļas projektu vadītājs