​Zemes reversās nomas līgums – iespēja attīstībai

Kopš aizvadītā gada novembra, kad Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārvaldītais Latvijas Zemes fonds sāka piedāvāt iespēju slēgt zemes reversās nomas līgumu, noslēgti darījumi jau par 17 īpašumu iegādi. Tādējādi kopumā fonds iegādājies 270 hektāru lielas platības Kandavas, Tukuma, Jelgavas, Dobeles, Rundāles, Limbažu un Jēkabpils pusē. Viens no pirmajiem, kurš piedāvāto iespēju izmantoja, bija Jelgavas novada zemnieku saimniecības “Nārzbūti” īpašnieks Juris Ritums.

Juris Ritums sevi sauc par sezonālu lauksaimnieku, viņa īpašumā kopumā ir 50 ha zemes, kur audzē graudus: “Tā kā paralēli lauksaimniecībai nodarbojos arī ar tehnikas tirdzniecību, dažādi finanšu rīki bijuši nepieciešami vienmēr. Kā visās nozarēs, arī tirdzniecībā ir savi kāpumi un kritumi, tādēļ jau 20 gadus sadarbojos ar komercbankām. Brīdī, kad izlēmu, ka lauksaimniecībā nepieciešama attīstība, atbalsta iespējas bankās bija izsmeltas.”

Meklējot jaunus atbalsta rīkus, aizvadītajā vasarā J. Ritums vērsies finanšu attīstības institūcijā “ALTUM”, vaicājot, vai viņi nepiedāvā saimniekam pārdot savu zemi ar iespēju to vēlāk atpirkt. Zemes reversās nomas līguma slēgšana nav sarežģīta, uzsver zemnieks. Galvenais – uzrādīt veiktos nodokļu maksājumus, biznesa struktūru un plānoto biznesa attīstību. Juris Ritums: “To, ka lauksaimnieciskā darbība tiek veikta, Zemes fonds redz pēc datiem Lauku atbalsta dienestā (LAD). Ir svarīgi skaidri iezīmēt plānoto attīstību, kurai nepieciešami finanšu resursi. Savā saimniecībā gribu pievērsties bioloģiskajai lauksaimniecībai, veidojot augļudārzu un ogulāju stādījumus. Lai to īstenotu, 19 hektārus pārdevu Zemes fondam. Vienlaikus ir noslēgts arī nomas un zemes atpirkšanas līgums. Plānoju, ka jau pēc diviem gadiem zemi varētu izpirkt, un tā atkal būtu manā īpašumā.”

Zemes fonda vadītāja Ina Alksne norāda, ka zemes reversās nomas piedāvājuma izveidi diktējis tirgus jeb precīzāk – zemnieku pieprasījums: “Vislielākais pieprasījums pirmajos divos mēnešos bijis no Zemgales un Kurzemes zemniekiem, kuriem problēmas rada kredīti, kas ņemti augsto zemes pirkšanas cenu dēļ. Šis finanšu slogs apgrūtina norēķināšanos, piemēram, ar piegādātājiem. Savukārt tiem, kas nomā platības,  pastāv liela iespēja tās zaudēt brīdī, kad zemes īpašnieks nolemj zemi pārdot, ja viņi nav zemes iegādes priekšrocības grupā. Reversās nomas līgums šādos gadījumos palīdz ātri izpirkt nomas zemi vai iegādāties to izsolē, jo mēneša laikā tiek noslēgts līgums un pārskaitīta nauda.”

Jāatceras, ka Zemes fonds zemi no saimnieka pērk nevis kreditē, tādēļ reversās nomas darījums ir salīdzinoši dārgāks nekā komercbanku aizdevums apgrozāmiem līdzekļiem vai investīcijām. Zemes fonda reversā noma ir tikai kā papildu instruments gadījumos, kad nav iespējams saņemt aizdevumu, vai, kad saimniecības attīstībai finanšu resursus vajag steidzami.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuru iegādājas Latvijas Zemes fonds ar atpakaļpirkuma līgumu, tiek iznomāta pārdevējam uz pieciem gadiem. Nomas maksas apmēru nosaka 5% gadā no pirkšanas cenas, bet ne zemāku par vidējo nomas tirgus cenu citiem vietējā pagastā vai novadā iznomātiem īpašumiem, iekļaujot nomas cenas aprēķinā nekustamā īpašuma nodokļa gada maksājuma apmēru, kā arī ar darījumu saistītos izdevumus. Nomas maksa tiek sadalīta četros vienādos maksājumos. Nomas ar atpakaļpirkumu termiņš ir pieci gadi, savukārt saimniecība īpašumu atpirkt var par cenu, kāda ir īpašuma tirgus vērtība brīdī, kad īpašums tiek pārdots. Ja piecu gadu laikā zemi atpirkt tomēr neizdodas, tā paliek Latvijas Zemes fonda īpašumā.

Ilze Rūtenberga-Bērziņa, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

UZZIŅAI

Zemes reversā noma – reversās nomas pakalpojumu regulē likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, MK noteikumi Nr. 748 “Noteikumi par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi” un “ALTUM” iekšējie dokumenti.

Finansējums reversās nomas darījumiem – 2018. gadā zemes reversās nomas darījumiem plānoti aptuveni trīs miljoni eiro.