Jūs atrodaties šeit

Praktiskajā seminārā Lejasķerzēnos informē par agrovides pasākumiem kā saimnieka un patērētāja ieguvumu

Augkopība
Baltic Deal

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) projektaBaltic Deal ietvaros 10. jūnijā zemnieku saimniecībā Lejasķerzēnirīkoja semināru Agrovide – saimnieka un patērētāja ieguvums.

Ar aktualitātēm bioloģiskajā saimniecībā Lejasķerzēniiepazīstināja tās saimnieks Ilmārs Baunis, kurš sniedza informāciju par zaļmēslojuma audzēšanu un aizsargstādījumiem, kā arī iepazīstināja ar saviem pirmajiem rezultātiem bioloģisko ķimeņu audzēšanā. Uzņēmuma Dabas Dobe līdzīpašnieks Ervins Labanovskis stāstīja par bioloģiskās pārtikas apriti, produktu inovācijām un tendencēm Latvijā  ar ko jārēķinās zemniekiem augkopībā un graudkopībā, kā arī līdzšinējo sadarbību ar ārvalstīm. LLKC lopkopības nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks uzstājās ar prezentāciju Augu barības vielu aprite augkopības saimniecībā, kas lika aizdomāties par katra cilvēka atbildību Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanā. LLKC augkopības nodaļas vecākajai speciālistei Laurai Kirsanovai līdzi bija ķīmiskie reaģenti, lai augsnes virskārtā un arī dziļākajos slāņos noteiktu ekspresanalīzes.

Semināra norisi vērtē LLKC augkopības nodaļas vecākā speciāliste Laura Kirsanova:

– Lejasķerzēnos vienam no saimniecības laukiem veicām augsnes ekspresanalīzes, izmantojot augsnes analizatoru komplektu. Lauka apstākļos tika noteikts augsnes pH līmenis, organiskās vielas saturs, fosfora un kālija daudzums.

Veikt saimniecības augšņu analīzi ir ļoti būtiski, jo augsne ir lauksaimniecības pamats. Augam no augsnes ir jāuzņem viss nepieciešamais augstas ražas veidošanai. Īpaši svarīgi tas ir tieši bioloģiskajā lauksaimniecībā, kur netiek veikta tieša augu barošana, izmantojot minerālmēslus.

Šīs augsnes analīzes, kas tika veiktas lauka apstākļos, sniedz informāciju par augsnes stāvokli, palīdz izvērtēt pielietotās saimniekošanas prakses ietekmi uz augsni un pieņemt lēmumus turpmākai darbībai. Tas, ka analīžu veikšana ir svarīga, pierādījās arī šajā reizē. Konkrētais lauks tika izvēlēts, jo saimnieks plānoja veikt tā kaļķošanu, bet pH tests uzrādīja, ka kaļķošana šim laukam nemaz nav nepieciešama. Uz šādu rezultāta iznākumu saimnieks tik vien priecīgs noteica: „Vai, cik labi, ka vēl neuzsāku kaļķošanu, diezgan liela naudiņa ietaupīsies citu mērķu realizācijai saimniecībā!” Laukā tika arī konstatēts optimāls organiskās vielas, fosfora un kālija saturs. Pēc tā varam secināt, ka saimniecībā tiek izmantots piemērots augu maiņas plāns, un zaļmēslojuma izmantošana spēj nodrošināt nepieciešamo augsnes auglību.

Tomēr jāņem vērā, ka lauka apstākļos veiktas augsnes analīzes var nebūt pilnīgi precīzas, kā arī, lai gūtu pilnīgu priekšstatu par lauka stāvokli, tās jāveic atkārtoti vairākās lauka vietās. Lai iegūtu precīzas un pilnīgas zināšanas par saimniecības augšņu stāvokli, es ieteiktu veikt Valsts augu aizsardzības dienesta piedāvāto augšņu agroķīmisko izpēti. Tas ir pasākumu komplekss, kas ietver:

1) augsnes paraugu ņemšanas plāna projektu sagatavošanu un augsnes paraugu ņemšanu atbilstoši apstiprinātai metodikai;

2) augsnes paraugu analīzi akreditētā laboratorijā;

3) datorizētu augsnes agroķīmisko analīžu apstrādi un novērtējuma sagatavošanu;

4) digitālās augšņu agroķīmiskās izpētes kartes un agroķīmiskās izpētes lietas sagatavošanu.

 

Foto galerija: http://www.llkc.lv/lv/galerija/praktiskaja-seminara-lejaskerzenos-inform...

 

Sagatavoja Līga Cimermane, LLKC Projektu daļa

FOTO: Maija Sirvide

 

 

Uzziņai. Baltic Deal – Putting best agricultural practises into work (tulkojumā: Baltijas darījums Labas lauksaimniecības prakses pielietošana). Baltic Deal ir saņēmis ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam paraugprojekta statusu. Projekts tiek īstenots laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2013. gada decembrim. LLKC ir projekta vadošais partneris, kas atbildīgs par projekta ieviešanas koordināciju un atskaišu sagatavošanu. Projekta Baltic Deal mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, veicinot lauksaimniecības attīstību tā, lai netiktu vājināta konkurence vai lauksaimniecības produktu kvalitāte.

Pievienot komentāru