Jūs atrodaties šeit

Nezāļu ierobežošana izmantojot glifosātu saturošus herbicīdus

Augkopība

Masu plašsaziņas līdzekļos parādās arvien vairāk materiālu par glifosātu, tā kaitīgumu videi un cilvēkam, bet maz ir plašas informācijas par glifosāta izmantošanu lauksaimniecībā, īpaši augkopībā, kur to lieto visbiežāk un visvairāk.

Lauksaimniecībā glifosātu saturošus pesticīdus – herbicīdus izmanto nezāļu ierobežošanai. Latvijā 2013. gada vidū (uz 21.06.2013.) Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) bija reģistrēti 22 herbicīdi, kuru sastāvā ir glifosāts. Tomēr bieži novērota nepamatota šo herbicīdu lietošana. Neviens nevar piespiest lauksaimniekus nelietot glifosātus saturošus preparātus, tomēr zemniekam ir jābūt zinošam un jāapzinās savas rīcības sekas.

Kas ir glifosāts?

Glifosāts (N-(fosfonometil) – glicīns) ir sistēmisks plaša spektra herbicīds, kas iedarbojas, bloķējot fermentu, ko augi izmanto olbaltumvielu sintēzē. Augu aizsardzības līdzekļi, kuri satur darbīgo vielu glifosātu, ir vispārējas un sistēmas iedarbības herbicīdi. Augi glifosātu uzņem caur visām zaļajām daļām, un tas pārvietojas no veģetatīvajām augu daļām uz sakņu sistēmu, sakneņiem vai stoloniem. Pasaulē visvairāk glifosātu saturošo herbicīdu lieto pret tiem izturīgu ģenētiski modificētu augu – sojas, kukurūzas, kokvilnas, cukurbiešu, rapša un lucernas audzēšanai. Glifosātu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tirgū ieviesa „Monsanto” ar nosaukumu „Roundup”, bet tagad to ar dažādiem nosaukumiem tirgo daudzas kompānijas. Glifosātu saturošos herbicīdus lieto ne vien lauksaimniecībā, bet arī nezāļu ierobežošanā uz vilcienu sliedēm, pilsētu celiņiem un ceļmalām, kā arī skolu, bērnudārzu pagalmos un mazdārziņos. 

Kas ir nezāles?

Par nezālēm sauc augu sugas, kas pret cilvēka gribu ieviesušās saimnieciski izmatojamās platībās (tai skaitā sējumos), samazina ražu un pazemina tās kvalitāti. Salīdzinot ar kultūraugiem, nezālēm ir daudz īpatnību, kas nodrošinājušas to eksistenci. Galvenā no tām ir augsta sēklu ražotspēja, piemēram, viena balanda (Chenopodium album L.) spēj saražot pat 32 tūkst. sēklu, tīruma usne (Cirsium arvense (L. ) Scop.) – 7,2 tūkst. sēklu. Nezāles vairojas ne tikai ģeneratīvi, bet arī veģetatīvi; citām nezālēm veģetatīvais vairošanās veids ir galvenais. Tā kā nezāles ražo daudz sēklu, to krājumi augsnē ir ļoti lieli un bieži sēklu dīgtspēja saglabājas daudzus gadus.

Nedaudz par nezāļu ierobežošanu

Latvijā pieņemamākie un plašāk lietotie nezāļu ierobežošanas pasākumi ir to mehāniskā, bioloģiskā un ķīmiskā ierobežošana. Mehānisko nezāļu ierobežošanu veic augsnes rudens apstrādē, augsnes pirmssējas apstrādē pavasarī vasarājiem, augsnes sagatavošanā ziemājiem, kā arī sējumu kopšanā izmantojot tradicionālos augsnes apstrādes agregātus – lobītājus, šļūces, kultivatorus, arklus. Savukārt bioloģiskie nezāļu ierobežošanas pasākumi pamatojas uz dzīvo organismu savstarpējām attiecībām. Izmantojot šo metodi, ir ļoti labi jāzina kultūrauga īpašības un tā iespējamās attiecības ar nezālēm (spēja noēnot, nomākt un konkurēt). Ierobežojot nezāles bioloģiski, agronomiski iespējams attiecīgi izvēlēties piemērotākos sējas laikus, izsējas normas un, galvenais, ievērot pamatotu augu maiņu. Atcerēsimies, ka, audzējot kādu kultūraugu vai radniecīgas kultūraugu grupas atkārtoti, savairojas specifiskas slimības, kaitēkļi un arī nezāles.

Ķīmiskā nezāļu ierobežošana ir saistīta ar herbicīdu lietošanu, tai ir jābūt ekonomiski un ekoloģiski pamatotai. Herbicīdu, arī glifosāta, lietošanas kārtību valstī nosaka Augu aizsardzības likums un Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības noteikumi, kas jāņem vērā ikvienam zemes lietotājam. Lielākais klupšanas akmens, ko lauksaimnieks pieļauj, izvērtējot nezāļu ierobežošanas nepieciešamību, ir nezināšana, ko veicina informācijas un pētījumu trūkums par nezāļu kaitīguma robežsliekšņiem un to pakāpēm. Vai mēs, lauksaimnieki, zinām, sasniedzot kādu nezāļainības pakāpi, raža samazināsies un kad ir ekonomiski izdevīga nezāļu ierobežošana?

Kā pareizi lietot glifosātu saturošus herbicīdus?

Lai izvairītos no nepareizas un nepamatotas glifosātu saturošu herbicīdu lietošanas, ir jāievēro vairāki nosacījumi (sk. produktu marķējumus), lai ļoti ilgi laukā nebūtu jāatgriežas pie glifosāta lietošanas.

  • Nezāles nedrīkst būt pāraugušas, rūpīgi jāizvērtē meteoroloģiskie apstākļi (lietus, sausums, paaugstināta temperatūra, vēja stiprums, salnas).
  • Nesākt augsnes apstrādi, pirms herbicīds pilnībā ir iedarbojies – nezāle (tās virszemes daļas, saknes un sakneņi) ir gājusi bojā. Vienmēr pārbaudīt nezāļu bojāeju, nevis paļauties uz marķējumā norādītajām dienām, kad sākt augsnes apstrādi.
  • Izvairīties no nevajadzīgas preparāta lietošanas pirms graudaugu un rapša pļaujas – lietot pareizu agrotehniku kultūraugu audzēšanā (šķirnes piemērotība, izsējas normas, lauka piemērotība sugas audzēšanai u.c.). Apsmidzinot graudaugus agrāk par pilngatavības stadiju, glifosāts nonāk graudā un būtiski palielinās atlieku daudzums, jo vēl turpinās barības vielu pārvietošanās no auga zaļajām daļām uz graudu. Maldīga ir doma, ka glifosāta lietošana paātrina graudu nobriešanu. Tieši otrādi, tā lietošana pārtrauc graudu briešanu, graudi sažūst un līdz ar to raža samazinās. Agroekoloģiski nav attaisnojama sējumu apstrāde pirms ražas novākšanas.
  • Maksimālais apstrāžu skaits sezonā – viena reize. Tas parasti attiecas uz neapgūtu lauku ielabošanu un papuvju izmantošanu. Pirms glifosāta lietošanas veikt nezāļu provocēšanu (parasti – šķīvošanu, lobīšanu), tikai tad pieļaujama herbicīda lietošana panākot maksimālu efektu.
  • Ievērot darba šķidruma koncentrāciju – parasti 2%.
  • Lietot smidzinātājus, kas ir darba kārtībā. Herbicīdi, to starp glifosāti, ir mūsu pašu nauda, ko netieši izsmidzinām uz lauka un ievadām vidē, kur dzīvoju es un citi cilvēki, tāpēc būtu ideāli, ja mēs to izmantotu tik efektīvi, cik vien iespējams.

VAAD brīdina, ka nepareiza augu aizsardzības līdzekļu lietošana negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī vidi, radot tiešus zaudējumus lauksaimniekiem. Tas ir pārkāpums.

Svarīgi atcerēties, ka lauksaimniecības pamatuzdevums ir pārtikas ražošana mums, cilvēkiem. Lietojot herbicīdus, vidē ievadām ķīmiskas – cilvēka, ne dabas radītas vielas, to aprites cikls sākas uz lauka, bet beidzas mūsu organismā. Latvijas apstākļos glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā lieto un lietos, bet to apjomus var samazināt, tikai gudri saimniekojot.

Sagatavoja LLKC Augkopības
nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 7 (100)

Pievienot komentāru