Jūs atrodaties šeit

Augu papildmēslojums ziemas kviešos

Augkopība

Sabalansēts augu barības vielu nodrošinājums veicina ražas pieaugumu un augstāku kvalitāti. Graudaugiem bez galvenajiem elementiem ražas nodrošināšanai būtiski ir arī sekundārie elementi – sērs un magnijs, un mikroelementi – varš, mangāns un cinks.

Sērs palīdz augiem labāk uzņemt slāpekli un veicina olbaltumvielu izveidi, magnijs ietekmē fotosintēzes procesu, savukārt varš veicina augu cerošanu un palielina izturību pret slimībām, mangāns un cinks veicina auga salizturību un sausumizturību. Augi mikroelementu trūkumu izjūt divējādi: ja augsnē ir nepietiekams to nodrošinājums, kā arī, ja augam veģetācijas perioda laikā ir nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi –  aukstums, sausums, pārmērīgs mitruma daudzums.

Jau trešo gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti četros Latvijas reģionos ierīko demonstrējumus ziemas kviešos, lai salīdzinātu un novērtētu dažādus mēslošanas līdzekļus, t. sk. ārpussakņu mēslojumu, tā ietekmi uz augu attīstību, pārziemošanu augstu un kvalitatīvu graudu ražu ieguvei. Saimniecībās iesēti ziemas kvieši un lietoti mēslošanas līdzekļi piecos variantos (skat. tabulu). Variantos iekļauts ārpussakņu mēslojums Yara Vita Gramitrel, kas satur slāpekli (N-NH2 – 3,9%) un augam nepieciešamos mikroelementus mangānu (9,1%), varu (3%), cinku (4,9%), kā arī sekundāro elementu magniju (MgO – 15,2%).

Mēslošanas līdzekļu salīdzinājuma varianti ziemas kviešos

Katra reģiona klimatiskie, augsnes un ierīkošanas vietas apstākļi ietekmējuši demonstrējumā iegūtos rezultātus. Ražas atšķirības starp variantiem demonstrējumu ierīkošanas vietās apkopotas attēlā.

Ziemas kviešu graudu raža demonstrējumu vietās, t/ha

Pierīgā, Tukuma novada Slampes pagasta z/s “Liepkalni”,  ziemas kvieši ‘Skagen’ iesēti smilšmāla augsnē ar vidēju fosfora un augstu kālija saturu, pH 6,5, organiskā viela 2,7%. Priekšaugs ziemas kvieši, veikta tradicionāla augsnes apstrāde. Rugainē lietota slaucamo govju virca 40 t/ha. Augu aizsardzībā lietots herbicīds, divas reizes augu augšanas regulatori un fungicīdi. Ziema bija silta, augi labi saceroja un veidoja spēcīgu sakņu sistēmu. Šī gada apstākļos, salīdzinot ar kontroli, ārpussakņu mēslojums veicināja augu pastiprinātu cerošanu un lielāku lapu virsmu, kas nodrošināja labāku fotosintēzi. Jūnija beigās bija lietavas un vējš, kas vietām 4. un 5. variantā izraisīja veldri. Augstākā raža (8,19 t/ha) iegūta variantā, kur lietots ārpussakņu mēslojums rudenī un pavasarī. Visos variantos iegūta pārtikas kvalitātei atbilstoša graudu raža ar proteīna saturu 12,4–13,8%, izņemot kontroles variantu, kur iegūti lopbarības graudi. Variantos, kur lietots ārpussakņu mēslojums, iegūti augstākas kvalitātes graudi – 2. grupa, bet pārējos pārtikas graudu variantos – 3. grupa.

Atziņas: Slāpekļa un ārpussakņu mēslojums nodrošināja ražas pieaugumu par 3,33–4,75 t/ha, salīdzinot ar kontroli, un pārtikas kvalitātes graudus. Ārpussakņu mēslojums nodrošina pastiprinātu augu cerošanu un lapu virsmas attīstību, kas var radīt veldrēšanās risku, tāpēc jāplāno atbilstoša augu aizsardzības tehnoloģija.

Kurzemē, Pāvilostas novada Vērgales pagasta z/s “Sproģi”,  ziemas kvieši ‘Skagen’ iesēti mālsmilts augsnē, kur pH – 6,5, organiskā viela – 4,1%, augsts K2O – 141 mg/kg, vidējs P2O5  nodrošinājums – 118 mg/kg. Priekšaugs ziemas rapsis. Pirms sējas veikta diskošana: pirmo reizi 4 cm dziļumā, lai izprovocētu nezāļu un ziemas rapša sadīgšanu, un pirms sējas 8 cm dziļumā. Augu aizsardzības līdzekļi visiem variantiem izmantoti vienādi  atbilstoši nepieciešamībai. 2019. gada rudenī sējums sadīga vienmērīgi, jo bija pietiekošs mitrums. Ziemas sākumā ziemas kvieši bija sacerojuši un sasnieguši AS 23. Rudens un ziemas sākums Kurzemes pusē bija ļoti lietains, ziema ar salu – tikai pāris dienas sasniedza -9 0C, arī sniega sega bija minimāla. Veģetācija atsākās jau februāra beigās. Ziemas kvieši ļoti labi pārziemoja. Mēslošanas līdzekļi lietoti atbilstoši metodikai, bet,  atsākoties veģetācijai, papildus dots mēslojums NPK 18:11:13 – 100 kg/ha, jo pēc lietainās, siltās ziemas augiem bija izteikts fosfora trūkums. Pavasaris bija vēss un sauss, no marta beigām līdz maija trešajai dekādei bija nolijuši tikai 20 mm nokrišņu. Vēsais pavasaris arī ietekmēja augu attīstību, maija beigās augi sasniedza tikai AS 37. Turpmākā augu attīstība bija optimāla. Augstākā raža iegūta 2. variantā – 11,02 t/ha. Visos variantos graudu kvalitātes rādītāji atbilda lopbarības kvalitātei, kur proteīna saturs 10,2–10,7% un lipekļa saturs 18,8–20,7%.

Atziņas: Papildmēslojums nodrošināja ražas pieaugumu par 1,17–2,38 t/ha, salīdzinot ar kontroli. Visos variantos graudu kvalitātes rādītāji atbilda lopbarībai.

Vidzemē, Alūksnes novada Mālupes pagasta z/s “Kadiķi M.A.”, ziemas kvieši ‘Skagen’ iesēti smilšmāla augsnē ar vidēju fosfora un kālija saturu, pH 5,0, organiskā viela 3,5%. Priekšaugs ziemas rapsis, pielietota bezaršanas augsnes apstrāde, lauks pirms sējas kaļķots un sadiskots. Augu aizsardzības līdzekļi izmantoti atbilstoši nepieciešamībai. Rudens bija auksts, augi nepaspēja sacerot, bet ļoti labi pārziemoja. Cerošana turpinājās pavasarī un sasniedza maksimumu variantos ar sulfonitrāta normu 500 kg/ha, attiecīgi šajos variantos iegūta vislielākā raža. Līdzīgi iepriekšējam gadam, rudenī un pavasarī dotais ārpussakņu mēslojums (5. variants) veicināja augu pastiprinātu cerošanu un lielāku lapu virsmu. Savukārt augstākā raža iegūta variantā, kur lietots Yara Vita Gramitrel pavasarī 2 l/ha. Demonstrējuma laukā bija neviendabīgs reljefs, kas vasaras sākumā, kad augiem trūka mitruma, ietekmēja ražas atšķirības starp 3., 4. un 5. variantu. Šajos variantos iegūtā graudu raža atbilst pārtikas kvalitātes 2. grupai ar proteīna saturu 12,3–13,0%. Kontroles un variantā ar sulfonitrāta devu 300 kg/ha iegūti graudi, kas atbilst lopbarības grupai.

Atziņas: 2020. gada rezultāti parādīja, ka, lai izaudzētu 6 t/ha pārtikas graudu ražu, šī gada apstākļos bija nepieciešams lietot 150 kg/ha N tīrvielā un ārpussakņu mēslojumu pavasarī.

Latgalē demonstrējums ierīkots “Kalna Višķos”, LLU MPS Pēterlauki Višķu nodaļā, Daugavpils novadā, velēnu vāji podzolētā smilšmāla augsnē. Priekšaugs ziemas kvieši. Sēja veikta 13.09.2019. ar normu 450 dīgtsp. sēklas/m2. Visiem variantiem pamatmēslojumā dots NPK 8:20:30 – 250 kg/ha. Veģetācija 2020. gadā atjaunojās marta otrajā dekādē (AS20). Augi ļoti labi pārziemoja. Aprīlī novērots sausums un diennakts vidējā temperatūra nepārsniedza +4 līdz +7 ⁰C. Cerošanā dotais papildmēslojums cerošanu veicinājis tikai daļēji. Augstākā raža 8,43 t/ha iegūta 3. variantā. Visi varianti atbilst tikai lopbarības graudu kvalitātei. Klimatiskie apstākļi sekmējuši augstu ražu veidošanos, bet kvalitātes rādītāji ir zemi. Zems graudu proteīna saturs, mazāk par 10%, kviešu šķirnēm norāda uz nepietiekamu slāpekļa mēslojumu. Demonstrējumā kopējais slāpekļa nodrošinājums (3., 4. un 5. variantā) bija 170 kg/ha, kas atbilstu ražībai 7,0 t/ha, bet siltuma un mitruma nodrošinājums veicināja 3., 4., 5. variantā iegūt vidējo ražu 8,30 t/ha.

Atziņas: Slāpekļa mēslojums (AS 25.–32.) galvenokārt tiek izmantots ražas veidošanai. Latgales agroklimatiskajos apstākļos maija beigās un jūnijā bija pietiekošs mitrums un siltums, kas veicināja graudaugu strauju augšanu, kas nodrošināja augstu ražas līmeni. Lai palielinātu graudu proteīna saturu, slāpekļa un sēra mēslojuma lietošana būtu nepieciešama starp 37. un 59. attīstības fāzi.

Ar demonstrējumiem var iepazīties katru gadu organizētajās lauka dienās reģionos. Demonstrējumi noslēgsies 2021. gadā, kad varēs apkopot trīs gadu datus un izdarīt secinājumus par ilgāku periodu.

Demonstrējums “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos” (24. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. LAD240118/P24.

Ilze Skudra
LLKC Augkopības nodaļas konsultante

Inese Magdalenoka
LLKC Preiļu KB augkopības konsultante

Vita Cielava
LLKC Saldus KB konsultante augkopībā

Nikolajs Irtiševs
LLKC Alūksnes KB konsultants augkopībā

Foto: Ilze Skudra