Jūs atrodaties šeit

Augu maiņas nozīme bioloģiskajā lauksaimniecībā

Augkopība

Latvijā pēdējos gados paplašinājušās bioloģisko graudaugu platības. To veicinājis arvien pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiski izaudzētas augkopības produkcijas, jo arvien vairāk cilvēku domā par vidi, kurā dzīvo, un par veselīgu pārtiku. Bioloģiskajā graudkopībā ļoti būtiska nozīme ir pareizai augu maiņai. Tā kalpo gan augsnes auglības uzturēšanai un palielināšanai, gan kaitēkļu, slimību un nezāļu radīto kaitējumu novēršanai.

Tādēļ LAP 2014.–2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros Madonas novada Liezēres pagasta zemnieku saimniecībā ”Vidus Stukules” 2018. gada pavasarī tika ierīkots demonstrējums ar mērķi praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.

Saimniecības raksturojums

Saimniecība ”Vidus Stukules” atrodas Vidzemes augstienē. Saimniecība izveidota 1992. gadā un kopš 2004. gadā uzsāka saimniekot bioloģiski, sākotnēji nodarbojās ar bioloģisko piena lopkopību, bet nestabilā situācija šajā nozarē pirms pāris gadiem lika dažādot saimniekošanu un pievērsties graudaugu audzēšanai. Saimniecības īpašniece Mudīte Skuķe tajā saimnieko kopā ar vīru, diviem dēliem un meitu. Tiek apsaimniekoti 460 ha zemes, par galveno nozari kļuvusi graudaugu audzēšana. Liellopu ganāmpulkā ir 50 lopi – gan slaucamās govis, gan gaļas liellopi. Galvenās augkopības kultūras saimniecībā ir zirņi, ziemas un  vasaras kvieši, mieži, auzas, griķi, aramzemē sētie zālāji.

Demonstrējuma ierīkošanas gaita

Demonstrējuma mērķis ir praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.

Demonstrējuma kopējais ilgums – 5 gadi (2018.–2022. gads).

Demonstrējumā paredzētie varianti:

  1. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu;
  2. Graudaugi pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši 2 gadus pēc kārtas (standarta līdzšinējā prakse);
  3. Graudaugi pēc  pākšaugiem;
  4. Graudaugi bezmaiņas sējumos.

Lai izveidotu šādus variantus, demonstrējums ierīkots piecos 0,5 ha lielos laukos un sagatavots piecu gadu augu maiņas plāns.

Augu maiņas plāns demonstrējuma laukiem

Lauka

Nr.

2018. gads

2019. gads

2020. gads

2021. gads

2022. gads

Kultūraugs

1.

Kvieši vasaras

Zirņi

Kvieši ziemas

Kvieši vasaras

Auzas

 

2.

Zirņi

Kvieši ziemas

Kvieši vasaras

Auzas

Āboliņš mulčām

3.

Āboliņš mulčam

Kvieši ziemas

Kvieši vasaras

Zirņi

Kvieši ziemas

 

4.

Kvieši vasaras

Kvieši ziemas

Auzas

Kvieši vasaras

Rudzi

 

5.

Āboliņš mulčām

Kaņepes

Zirņi

Kvieši ziemas

Kvieši vasaras

 

Kā priekšaugs 2017. gadā šajā laukā auga ziemas tritikāle. 2017. gada rudenī, demonstrējuma lauku aparot, iestrādāti kūtsmēsli 35 t ha-1.

Pirms kultūraugu sējas 2018. gada pavasarī demonstrējuma laukā tika veiktas augsnes analīzes: pH 6,8,organiskās vielas saturs 3,8%, K2O saturs vidējs, fosfora saturs zems, magnija saturs augsts. Augsnes reakcija un organiskās vielas saturs ir piemēroti tauriņziežu un graudaugu audzēšanai.

Kultūraugu sēja: 25. aprīlī iesēti zirņi ‘SW Clara’, 3. maijā abi lauki ar vasaras kviešiem ‘Diskett’, 5. maijā sarkanais āboliņš  ‘Raunis’. Zirņu un sarkanā āboliņa sējai iegādāts sertificēts sēklas materiāls, vasaras kviešiem izmantoti saimniecībā izaudzēti graudi.

Veģetācijas perioda laikā reizi nedēļā veikti fenoloģiskie novērojumi – vasaras kviešu un zirņu attīstības fāzes, novērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis.

Diemžēl šajā sezonā zemniekus pēc iepriekšējās lietainās vasaras sagaidīja nākamais pārbaudījums – šoreiz sausums, kas valdīja lielākajā Latvijas daļā un nelabvēlīgi ietekmēja ražas attīstību. Maijā Liezēres pusē nokrišņu praktiski nebija, arī jūnijā nokrišņu daudzums bija krietni zem normas. Sausuma rezultātā sējumi sadīga nevienmērīgi, sadīgušo zirņu skaits vidēji bija 80 augi m-2, vasaras kvieši abos variantos vidēji 400–424 augi m-2. Vasaras kvieši izveidoja tikai vienu produktīvo dzinumu, vārpas bija mazas. Zirņiem lielā sausuma un karstuma ietekmē paātrinājās nogatavošanās, – tie ātri sāka ziedēt, pākstis pilnībā neattīstījās, un sēklas veidojās mazas. Vēl smagāk klājās āboliņam, tas sadīga ļoti nevienmērīgi, atsevišķās vietās pauguru virsotnēs sāka dīgt tikai vasaras otrajā pusē, kad nedaudz nolija. Lai palīdzētu zirņiem un vasaras kviešiem pārvarēt ilgstošo sausumu, tiem tika doti bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauti ārpussakņu mēslojumi. Zirņiem 12. jūnijā dots lapu mēslojums Gold, kurš satur boru, molibdēnu un veicina izturību pret sausuma stresu. Vasaras kviešiem 19. jūnijā pa lapām dots Epso Kombitop, kurš satur graudaugiem svarīgus elementus. Lai ierobežotu nezāles, abos sarkanā āboliņa laukos 27. jūnijā veikta nezāļu appļaušana.

Šī gada sausums un karstums sekmēja arī kaitēkļu izplatību. Parādoties zirņu pirmajām īstajām lapām, tās ļoti bojāja zirņu svītrainais smecernieks – līdz pat 100% bojātu zirņu. Vēlāk kāpuri uz saknēm izgrauza gumiņbaktēriju gumiņus. Vasaras kviešos, sākot jau ar maija vidu, bija sastopami lapgraužu kāpuri un laputis. Parādoties laputīm, uz lauka arvien vairāk parādījās mārītes un to kāpuri, tā dabiskā veidā ierobežojot laputis. Kviešu lapu dzeltenplankumainība parādījās tikai jūlija sākumā, kad vasaras kvieši bija sasnieguši ziedēšanas beigas.

Zirņi tika nokulti 10. augustā, raža 1,04 t/ha. Vasaras kviešus nokūla 2. septembrī, raža abos variantos 0,7 t/ha. Vasaras kvieši atbilda pārtikas kvalitātei un tika realizēti kā bioloģiskie pārtikas kvieši. Āboliņš sasmalcināts un iearts septembra beigās.

Septembrī trīs laukos tika iesēti ziemas kvieši ‘Edvīns’. Tie skaisti sazaļoja un sasniedza ziemošanai piemērotu stadiju, un tas vieš labas cerības nākamajam gadam.

Lauka diena

Demonstrējuma pirmā  lauka diena notika 11. jūlijā.  Interese par graudaugu audzēšanu, saimniekojot bioloģiski, ir liela, par to  liecināja kuplais apmeklētāju pulks  no tuvākiem un tālākiem novadiem. Lauka dienas pirmajā daļā LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informēja par tendencēm graudaugu audzēšanā, – katru gadu pieaug izejvielu izmaksas, arī dabas apstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, tāpēc svarīgi pārdomāt audzēšanas tehnoloģijas, vispirms ar agrotehniskiem paņēmieniem  nodrošināt optimālu augu augšanu un attīstību. LLU Zemkopības zinātniskā institūta vadošais pētnieks Jānis Vigovskis uzsvēra to, cik būtiska nozīme bioloģiskajā graudkopībā  ir augu maiņai, jo sevišķi tajā iekļaujot  tauriņziežus  un pākšaugus, un  skaidroja, pēc kādiem principiem saimniecībās veidot  augu maiņu. Apskatot demonstrējuma laukus, dalībnieku vidū izvērtās interesantas diskusijas par piemērotākajiem  augsnes apstrādes agregātiem bioloģiskajā graudkopībā un dažādu  starpkultūru nozīmi augsnes auglības uzturēšanā un degradācijas mazināšanā. Saimnieki atzina, ka jādomā par nezāļu ierobežošanu ar sējumu ecēšām.

Lauka dienas saimniecībā ”Vidus Stukules” tiks organizētas arī 2019. gadā, tajās tiks turpināts apskatīt visiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem tik aktuālo un svarīgo augu maiņas tēmu.

Anita Brosova,

LLKC Madonas konsultāciju biroja augkopības konsultante

Foto: no Anitas Brosovas arhīva

Foto Galerija: