Jūs atrodaties šeit

LLKC speciālisti piedalās projekta Baltic Deal partneru sanāksmē un starptautiskā konferencē Helsinkos

Augkopība
Ekonomika
Lopkopība
Baltic Deal

Konferencē Helsinkos tās dalībnieki nonāca pie vienprātīga secinājuma, ka šādi vides aizsardzībai veltīti starptautiski projekti kā Baltic Deal un citi, ir jāturpina, jo starpvalstu sadarbība ir vienīgais veids mērķa sasniegšanai ceļā uz zilāku Baltijas jūru.

Somijas galvaspilsētā Helsinkos no 26. līdz 28. augustam notika Baltijas jūras reģiona 2007.–2013. gada programmas projektaBaltic Deal – Putting best agricultural practices into work partneru sanāksme, vadības komitejas sanāksme un starptautiskā konference A Greener agriculture for a bluer Baltic Sea (Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai). Konference tika organizēta, sadarbojoties Baltijas jūras reģiona programmas 2007.–2013 projektiem Baltic DealBaltic CompassBaltic  ManureBaltic Compact, BERAS Implementation un Baltic Impulse kopā ar HELCOM, CIEC, WWF un NJF. Pasākumos kopā piedalījās vairāk nekā 270 cilvēku, tajā skaitā LLKC speciālisti, kuri iesaistījušies šo projektu īstenošanā Latvijā.

Lektori savās prezentācijās runāja par kopējās lauksaimniecības politiku nākotnē Baltijas Jūras reģionā; par jauniem, inovatīviem agrovides politiskajiem instrumentiem; par ilgtspējīgu un produktīvu lauksaimniecību; par pētījumiem ierīkotajās mitrzemēs; par perspektīvām barības vielu apsaimniekošanā un otrreizējā pārstrādē; par lauksaimnieku sagatavotību nākotnei; par Baltijas jūru, eitrofikāciju un lauksaimniecību gan Eiropas, gan globālā līmenī.

Konferencē tika organizētas trīs paralēlās darba grupas, kuras dalībnieki varēja apmeklēt pēc saviem ieskatiem, izvēloties sev interesējošo tematu. Pirmajā darba grupā lektori uzstājās ar prezentācijām par kūtsmēslu apsaimniekošanu, otrajā tika apspriesti jautājumi par barības vielu apriti saimniecībā, bet trešajā darba grupā raisījās spraigas diskusijas par jautājumiem saistībā ar noteces mazināšanas iespējām Baltijas jūrā.

Konferences laikā ar Pasaules Dabas fonda godalgām tika apbalvoti gada labākie zemnieki Eiropā. Titulu „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013”, kā arī naudas balvu 10000 eiro apmērā ieguva Igaunijas zemnieks Juhans Sargavs. Viņš ir viens no pirmajiem Igaunijā, kurš sāka praktizēt bioloģisko lauksaimniecību, dibinot savu saimniecību 1992. gadā. Saimnieks pievērsis īpašu uzmanību augu barības vielu noplūžu samazināšanai. Par Latvijas finālistu šogad tika nominēts Zaļenieku zemnieks Arnis Burmistris.

Galvenie LLKC speciālistu atzinumi un secinājumi pēc konferences:

  • Baltijas jūras piesārņojuma līmenis ir visai kritisks, tomēr ilglaicīgā perspektīvā, gan veicot atveseļošanas pasākumus, gan turpinot lauksaimniecisko ražošanu, tas nepasliktinās.
  • Cilvēces pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas pārsniedz šobrīd iespējamo piedāvājumu, mēs tērējam par daudz, lai patēriņš būtu ilgtspējīgs.
  • Augstu kultūraugu ražu iegūšana nav ilgtspējīgs saimniekošanas modelis, jo ražu līmenis atkarīgs no mēslojuma pieejamības, bet tas, savukārt, ir limitēts.
  • Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir ierobežots resurss, tomēr, saprātīgi izmantojot resursus, to iespējams saglabāt, neatvēlot zemi enerģijas kultūrām.
  • Cilvēku izpratne par patieso situāciju joprojām ir ļoti miglaina, un būs grūti kaut ko mainīt, ja šī sapratne par ietekmi uz vidi un līdz ar to arī sabiedrības spiediens nebūs pietiekošs, lai lēmējinstitūcijām būtu jāpieņem atbildīgi lēmumi.
  • Labumu, ko Baltijas jūra sniedz sabiedrībai, nevar salīdzināt ar izmaksām, kas nepieciešamas tās atveseļošanai. Inovāciju apmaiņa, komunikācija, sadarbība, kā arī likumdošanas un uzņēmējdarbības saskaņošana ir atslēgas vārdi Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanai.
  • Ir iespējams palielināt lauksaimniecības produkcijas apjomu, tai pat laikā samazinot kaitīgo ietekmi uz vidi. Augu barības vielas ir vērtīgs resurss, ne piesārņotājs – tās jāizmanto prātīgi.
  • Izmantojot barības vielas, jāizvairās no augsnes pārsātināšanas, jāatceras par otrreizējo pārstrādi un jācenšas samazināt emisijas. Atkritumi ir izcils barības vielu avots, bet nepieciešams pārliecināties, vai to pārstrādes un atkārtotas izmantošanas laikā vidē nenokļūst kaitīgās vielas, piemēram, smagie metāli.
  • Jauniegūtie pētījumu rezultāti būtu laikus jāizplata zemnieku vidū, lai viņi būtu informēti par aktualitātēm Baltijas jūras reģionā. Tas ir nozīmīgs konsultatīvo dienestu uzdevums un pienākums.
  • Noslēgtu augu barības vielu apriti var veiksmīgi veidot ne tikai vienas saimniecības ietvaros, bet arī, vairākām atšķirīgu specializāciju saimniecībām savstarpēji kooperējoties, kā to izdarījušas vairākas Somijas augkopības un lopkopības saimniecības.
  • Zinātnieki aktīvi strādā, lai izveidotu tehnoloģijas, ar kuru palīdzību augu barības vielas varētu atgriezt atpakaļ apritē, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas dūņās esošā fosfora kristalizēšana, fosfora iegūšana no pārtikas atkritumiem un cilvēku urīna. Šobrīd šo tehnoloģiju izmantošana ir pārāk dārga, bet nākotnē, samazinoties fosfora krājumiem, tā kļūs arvien aktuālāka un nepieciešamāka.
  • Dažādu atkritumu (notekūdeņi, pārtika, komposti) pārstāde ir labs ceļš barības vielu atgriešanai atpakaļ vidē.

 

Plašāka informācija un prezentācijas pieejamas konferences mājaslapā:

https://www.etouches.com/ehome/agriculture/116946/?&

 

Foto galerija: http://www.llkc.lv/lv/galerija/llkc-specialisti-piedalas-projekta-baltic...

 

Informāciju sagatavoja

Līga Cimermane

LLKC projektu un attīstības daļa

 

Foto: Maija Sirvide

 

Uzziņai. Projekts Baltic Deal – Putting best agricultural practises into work (tulkojumā: Baltijas darījums - Labas lauksaimniecības prakses pielietošana). Baltic Deal ir saņēmis ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam paraugprojekta statusu. Projekts tiek īstenots laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2013. gada decembrim. Projekta Baltic Deal mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, veicinot lauksaimniecības attīstību tā, lai netiktu vājināta konkurence vai lauksaimniecības produktu kvalitāte. Projekts tiek līdzfinansēts no: Baltijas Jūras reģiona programmas 2007.-2013. gadam.

Pievienot komentāru