Jūs atrodaties šeit

Pievienot komentāru

Augkopība

Šogad maijvaboļu izlidošana sākusies divas nedēļas vēlāk kā ierasts. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) rīcībā esošā informācija liecina, ka īpaši masveidīga maijvaboļu lidošana šogad vērojama Iecavas, Bauskas, Saulkrastu, Siguldas, Limbažu, Gulbenes, Balvu un Madonas apkārtnē. Savukārt Latgalē, Kurzemē un Latvijas centrālajā daļā šogad maijvaboļu aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir ievērojami mazāka.

Maijvaboļu attīstības cikls no olas līdz pieaugušai vabolei ilgst četrus gadus. Maijā izlido maijvaboles (pirmais gads). Tās barojas uz lapu kokiem, vislabprātāk ozoliem. Ir manītas arī uz avenājiem un citiem lapotiem augiem. Masveida savairošanās gadījumos lielus postījumus maijvaboles izdara augļu dārzos. Barošanās laikā notiek pārošanās process, apmēram pēc divām nedēļām sākas olu dēšana. Olas tiek izvietotas augsnes virskārtā, un apmēram mēneša laikā izšķiļas kāpuri. Pirmajā gadā (līdz ziemošanai) tie pārtiek no sīkākām augu saknītēm vai trūdošām augu daļām, bet rudenī ielien dziļāk augsnē. Otrajā, trešajā (arī ceturtajā) dzīves gadā kāpuri savā uzturā sāk izmantot lielākas un sulīgākas augu pazemes daļas, tādēļ pieaug to kaitīgums un nodarītie postījumi. Ceturtā gada vasarā kāpuri iekūņojas augsnē 35-40 cm dziļumā. Vasaras beigās (apmēram augustā, septembrī) izkūņojas jaunās vaboles un paliek augsnē pārziemot. Nākamajā pavasarī jaunās vaboles izlien no augsnes un sākas jauns attīstības cikls.

Maijvaboļu ierobežošana

  • Ievērojot pieaugušo maijvaboļu barošanos tuvējos kokos, to notveršanai var izmantot ultravioletās gaismas slazdus. Iestājoties tumsai, koku tuvumā izliek gaismas ķermeni, to aizsedz ar stiklu vai izveido šķērsli, kur vabolēm atsisties, kad tās lidos uz gaismu. Nokritušos kaitēkļus salasa un likvidē. Vieglākai nokritušo vaboļu uztveršanai pie šķēršļa var novietot piemērota izmēra trauku ar ūdeni, kur lidotājām iekrist.
  • Apmēram ap saules lēktu var purināt kokus, kuros pa dienu manītas vaboles, un salasīt nokritušās. Šim nolūkam zem koka jānoklāj plēve vai gaiša auduma gabals, kur nokritušās vaboles vieglāk pamanāmas un savācamas.
  • Kāpuru mehāniska ierobežošana, salasot vai apstrādājot augsni.
  • Pieaugušo maijvaboļu ierobežošanai golfa laukuma zālienā var veikt smidzinājumu ar Fastac 50 vai Kestac 50.
  • Apmidzinot ozolus, maijvaboļu papildbarošanās laikā ar Nīmazals e.k., tiek samazināta maijvaboļu olu dēšanas produktivitāte.
  • Mežos, parādoties pieaugušajām maijvabolēm, var lietot arī Decis 2.5 e.k., pēc šī smidzinājuma jāievēro insekticīda lietojumā noteiktais nogaidīšanas laiks līdz ogošanai, sēņošanai, meža darbu atsākšanai un atpūtai.
  • Kartupeļu bumbuļu aizsardzībai pret maijvaboļu kāpuriem pirmajā laikā pēc iestādīšanas līdzēs stādāmā materiāla kodināšana ar Cruiser OSR.

Maijvaboļu dabiskie ienaidnieki. Maijvaboļu kāpurus savā barībā izmanto strazdi, vārnas, kraukļi, kovārņi, kurmji un skrejvaboles. Ar tiem labprāt mielojas mājas pīles un mežacūkas.

Inta Jakobija, VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente