Citi

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurs. Tajā tiek apkopoti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju no  veiktās lauksaimnieku aptaujas par Eiropas Komisijas 1. jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Līdz jūlija sākumam aptaujas anketu bija aizpildījuši vairāk nekā 700 dalībnieku, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus, kādus priekšlikumus aptaujas dalībnieki atbalsta, kādus noliedz, un kāds ir viņu viedoklis par vajadzībām lauksaimniecībā un laukos.

Šajā numurā Latvijas Zemkopības ministrijas speciālisti skaidro jaunās zvejas un jūras akvakultūras produktu izsekojamības kontroles prasības. Tās stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā un nosaka produktu elektronisko izsekojamību tirgū un datu par darbībām ar produktiem ievadīšanu informācijas sistēmā.

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants Jānis Kravalis iepazīstina ar LLKC un sadarbības partneru paveikto nopietnākās piekrastes zvejnieku problēmas risināšanai – roņu nodarīto postījumu lomiem un zvejas rīkiem mazināšanai.

Noslēdzies Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotais skiču ideju konkurss “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pieguļošās teritorijas labiekārtošana”. Konkursa žūrija paziņo, ka devīžu atšifrēšanas sanāksme notiks šī gada 2. maijā plkst. 10.00 LLKC Mazajā zālē, Ozolniekos, Rīgas ielā 34.

Būves celtniecības galarezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, pirmkārt, no  būvprojekta un darbu plānošanas kvalitātes; otrkārt, no izvēlēto būvmateriālu un būvniecības sistēmu kvalitātes; treškārt, no darbu veicēju kvalifikācijas un pieredzes. Aspekts, pret kuru dažreiz attieksme mēdz būt vieglprātīga, ir darbu izpildes kvalitātes atbilstība un novērtējums. Atkarībā no biežāk sastopamo darbu veidiem ir vērts izvērtēt sekojošas prasības:

Rakšanas darbos:

LLKC Inženiertehniskā nodaļa izstrādājusi gāzbetona un keramzītbetona celtniecības bloku aprēķinu. Tas pieejams elektroniskā formātā un veidots ar mērķi, lai katrs interesents varētu aprēķināt nepieciešamo bloku daudzumu atkarībā no to veida, provizoriskās konstrukcijas, ārējās virsmas laukuma un izbūvējamo ailu daudzuma.

LLKC Inženiertehniskā nodaļa izstrādājusi koka pārsegumu un koka spāru dimensiju aprēķinu. Tas pieejams elektroniskā formātā un veidots ar mērķi, lai varētu aprēķināt nepieciešamo zāģmateriālu dimensijas koka konstrukcijas pārsegumos un jumtos.

Katrs cilvēks, kurš kaut nedaudz orientējas būvniecības darbos un darbā ar Microsof Office lietotni Excel, var noskaidrot nepieciešamo kokmateriālu dimensijas attiecīgajai konstrukcijai. Aprēķinā ir veikta datu apstrādes automatizācija, respektīvi, ievadot vēlamos datus, tiek veikts aprēķins.

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda un Zemkopības ministrijas atbalstu Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls izdod Latvijas zivsaimniecības gadagrāmatu „Latvijas Zivsaimniecība 2017”.

Šis ir gadagrāmatas izdošanas 21. gads, un tā jau tradicionāli ir kļuvusi par ceļvedi zivsaimniecības nozares aktuālajos jautājumos. Grāmatas tirāža – 1000 eksemplāru – tiks izplatīta bez maksas zivsaimniecības nozares iestādēm, dienestiem, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem – zvejas, zivju produktu apstrādes, zivkopības privātajām kompānijām utt., kā arī bibliotēkām.

Kondensāta mitrums ēkās ir viens no aktuālākajiem tematiem, kas pastāv un pastāvēs vēl ilgu laiku saistībā ar ēku būvniecību un ekspluatāciju. Problēma ir pietiekami sarežģīta gan no siltumtehniskā, gan mitrumtehniskā viedokļa, protams, arī tīri praktiskā būvniecības viedokļa. Šajā aspektā nepilnīgu zināšanu dēļ tiek pieļautas rupjas kļūdas ēku celtniecības procesā, kā arī pašā projektēšanas stadijā.

Viens no būtiskākajiem kritērijiem būvmateriālu un konstrukciju ekspluatācijā ir to ugunsdrošība, kas nereti tiek aizmirsta, vai arī nav ņemta vērā ar pilnu nopietnību. Atskatoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopoto statistiku par ugunsgrēkiem 2016. gadā, pavisam valstī reģistrēti 9288 gadījumi, kuros 95 cilvēki gājuši bojā un cietuši 302. Aptuveni puse no nelaimes gadījumiem notikuši dzīvojamajā ēku sektorā.