Katrs zemnieks, kurš sēj vai stāda, plāno iegūt ražu. Ilgtspējīgi un ekonomiski saimniekojot, ir svarīgi regulāri sekot līdzi barības vielu bilancei augsnē, kā arī veikt augsnes agroķīmisko izpēti (AAI). Tā ļaus precīzāk plānot un izmantot mēslojumu vietās, kur augu piebarošana nepieciešama visvairāk.
Ja jūlija otrajā pusē ķiploku lakstu dzeltēšana ir dabiska, jo liecina, ka augs sāk nobriest un drīz būs vācama raža, tad ātrāka dzeltēšana liecina par problēmām. Kādas tās ir un kā tās novērst, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Maija beigās un jūnijā augu lielākais ienaidnieks – maijvabole būs gana pieēdusies koku lapas un lidos, lai ieraktos zemē un pa divi lāgi izdētu 25-30 oliņas, no kurām izšķīlušies kāpuri var nodarīt patiesi lielus postījumus dārzos. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) piedāvā dažus padomus, kā ar tiem cīnīties.
Sākot ar 2018. gada martu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar saimniecībām četros Latvijas reģionos, Latvijas Zemnieku federāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu uzsāka demonstrējumu projekta “Dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējums laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās, dažādos Latvijas reģionos” īstenošanu.
Demonstrējuma mērķis: praktiski nodemonstrēt dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanu laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās.
Sākot ar 2018. gada martu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Dundagas, Krimuldas un Dagdas novada saimniecībām, Latvijas Zemnieku federāciju, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu uzsāka demonstrējumu projekta
“Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte” īstenošanu.
Sākot ar 2018. gada martu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Kuldīgas un Valkas novada saimniecībām, Latvijas Zemnieku federāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu uzsāka demonstrējumu projekta “Laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošana dažādos Latvijas reģionos” īstenošanu.
Demonstrējuma mērķis: praktiski demonstrēt laukaugiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas, ievērojot kaitīgo organismu izplatību laukaugu sējumos un uzskatāmi parādīt pielietotās augu aizsardzības metodes ekonomisko efektivitāti.
Sākot ar 2018. gada martu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Madonas novada bioloģisko saimniecību “Vidus Stukules”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu uzsāka demonstrējumu projekta “Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos” īstenošanu.
Demonstrējuma mērķis: praktiski parādīt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.
Sākot ar 2018. gada martu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Limbažu un Jēkabpils novadu saimniecībām, Latvijas Zemnieku federāciju un Agroresursu un ekonomikas institūtu uzsāka demonstrējumu projekta “Dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājums graudaugu bezmaiņas sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos” īstenošanu.
Demonstrējuma mērķis: praktiski parādīt dažādu augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugu bezmaiņas (divi gadi un vairāk vienā laukā pēc kārtas) sējumos slimību un kaitēkļu ierobežošanu.
Maijvaboles (Melolontha sp.) ir viens no bīstamākajiem kaitēkļiem, kuru sastop dārzkopji visā Latvijā. Tām līdzīgas ir arī citas vaboles, kuras dārzā veic labu darbu, bet kuras cilvēki nezināšanas dēļ mēdz iznīdēt. Kas tās ir un ar ko atšķiras no maijvabolēm, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Veidojot kompostu, dārzkopji itin bieži konstatē, ka tajā parādījušies arī “maijvaboļu” kāpuri un ir teju panikā, ka tāds komposts jāmet ārā. Izrādās, tās nemaz nav maijvaboles.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina pieteikties uz mācībām lauksaimniekus, kas iesaistījušies LAP 2014.-2020. gadam pasākuma “Agrovide un klimats” aktivitātē “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (BDUZ) un kas uzņēmušies saistības par Eiropas Savienības nozīmes ilggadīgo zālāju biotopiem (kas ir 1. līdz 4. zālāju ražības klase), tad ne vēlāk kā saistību perioda otrajā gadā jāiegūst pamatiemaņas zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanā, apmeklējot mācību kursus un iegūstot atbilstošu dokumentu.
